Konkurences tirgus pētījums par tiešsaistes tirdzniecības vietām Polijā, Latvijā un Lietuvā

1. Ievads

Kopsavilkums

Ņemot vērā straujo digitalizāciju un pieaugošo iepirkšanos tiešsaistē, tiešsaistes tirdzniecības vietām ir būtiska nozīme e-komercijas nozarē. Tās savieno divas atšķirīgas lietotāju grupas: pārdevējus, kuri izmanto šīs platformas, lai piedāvātu un pārdotu savas preces, un patērētājus, kuri tās izmanto, lai atrastu un iegādātos preces. Šajā nodaļā aprakstīta ESAO pētījuma darbības joma, izmantotā pieeja un informācijas avoti, analizējot konkurenci tiešsaistes tirdzniecības vietās Polijā, Latvijā un Lietuvā.

1.1. Darbības joma

Šajā ESAO tirgus pētījumā analizēta konkurence tiešsaistes tirdzniecības vietās Polijā, Latvijā un Lietuvā. Šo projektu finansē Eiropas Savienība ar Tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) starpniecību, un tā vispārējais mērķis ir sniegt atbalstu Polijai, Latvijai un Lietuvai, lai apzinātu iespējamās konkurences problēmas tiešsaistes tirdzniecības vietās, jo īpaši saistībā ar lielo platformu tirgus varu.

Tiešsaistes tirdzniecības vietas, darbojoties kā daudzpusīgas platformas, savieno patērētājus ar pārdevējiem un atvieglo darījumu norisi starp tiem. Tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošina nepieciešamo infrastruktūru trešo pušu pārdevējiem, kuri platformā piedāvā savas preces, un sniedz strukturētu pakalpojumu klāstu, tai skaitā maksājumu apstrādi, sūdzību pārvaldību un atsevišķos gadījumos arī loģistikas atbalstu. No patērētāja viedokļa tiešsaistes tirdzniecības vietas ļauj lietotājiem pārlūkot, izvēlēties un iegādāties produktus tieši platformā.

Vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietās tiek piedāvāts plašs preču sortiments, kas aptver vairākus mazumtirdzniecības segmentus, sākot no grāmatām un elektronikas līdz mājsaimniecības precēm, datortehnikai un apģērbiem. Šīs platformas sniedz patērētājiem iespēju vienā darījumā iegādāties visdažādākās preces.

Citi e‑komercijas nozares segmenti vai saistītie pakalpojumi šajā ziņojumā tiks aplūkoti tiktāl, ciktāl tie ietekmē konkurenci tiešsaistes tirdzniecības vietu sniegto pakalpojumu jomā vai paši ir pakļauti tās ietekmei.

1.2. Pieeja

Šis pētījums izstrādāts, ievērojot ESAO tirgus pētījumu rokasgrāmatā (OECD, 2018[1]) izklāstīto pieeju. Tirgus pētījums ietver visaptverošu konkurences norišu novērtējumu, lai izprastu tirgus spēku un struktūru ietekmi. Tas ir padziļināts un uz pierādījumiem balstīts, turklāt tajā līdztekus tiesiskajam regulējumam tiek vērtēta patērētāju un uzņēmumu (gan esošo, gan potenciālo tirgus dalībnieku) uzvedība. Tirgus pētījumus var izmantot dažādiem mērķiem. Viens no mērķiem ir apzināt patērētājiem nelabvēlīgus rezultātus un reformas, kas jāveic, lai tirgus darbotos efektīvāk.. Tirgus pētījums var arī pilnveidot zināšanas par konkrētu nozari, ko politikas veidotāji var izmantot turpmākajā darbā, vai atbalstīt konkurences iestāžu izpildes darbības, sniedzot pierādījumus pret konkurenci vērstai rīcībai.

Šajā pētījumā konkurences stāvoklis tiks izvērtēts un novērtēts katrā no trim aplūkotajām valstīm atsevišķi, un ziņojuma secinājumi un ieteikumi vajadzības gadījumā tiks pielāgoti katras valsts konkrētajam kontekstam. "Tomēr attiecīgos gadījumos daļa analīzes ziņojumā tiks strukturēta pa tēmām, novērtējot un salīdzinot kopīgas tirgus iezīmes vai konkurences aspektus visās trijās jurisdikcijās.

1.3. Pierādījumu avoti

Šajā ziņojumā sniegtās analīzes pamatā ir informācija, kas iegūta no dažādiem avotiem, tai skaitā informācija, ko ieinteresētās personas darījušas zināmu intervijās, informācija, ko tās sniegušas, atbildot uz anketām vai aptaujām, uzņēmuma SimilarWeb dati, kā arī plašs klāsts publiski pieejamu datu un informācijas. Šajā sadaļā sniegts katra avota īss apraksts.

1.3.1. Sanāksmes ar ieinteresētajām personām

ESAO projekta grupa rīkoja 20 sanāksmes ar dažādām ieinteresētajām personām – 9 no tām bija virtuālas, savukārt 11 noritēja klātienē. Projekta grupa tikās ar valsts iestāžu, galveno tirgus dalībnieku un nozares asociāciju pārstāvjiem no Polijas, Lietuvas un Latvijas. Būtisku ieguldījumu un zināšanas sniedza arī konkurences iestādes gan šajās jurisdikcijās, gan ārpus tām.

1.3.2. Ieinteresēto personu aptaujas

ESAO sīki izstrādāja kvalitatīvas un kvantitatīvas aptaujas anketas, kurās pieprasīja dažādu informāciju no publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām Polijā, Lietuvā un Latvijā. Šajās anketās bija iekļauti jautājumi par galvenajām tirgus iezīmēm un dalībniekiem, kā arī par uzņēmumu darbību un stratēģiju. Tika pieprasīti kvantitatīvi dati par ieņēmumiem, pārdošanas apjomiem un lietotāju skaitu.

Projekta grupa saņēma atbildes no 13 ieinteresētajām personām. Papildu saņēmēji nesniedza atbildes uz ESAO anketām.

1.3.3. Pārdevēju aptauja

ESAO izplatīja anonīmu tiešsaistes aptauju pārdevējiem, kuri izmanto tiešsaistes tirdzniecības vietas Polijā, Lietuvā un/vai Latvijā. Aptaujās tika ietverti jautājumi par pārdevēju pieredzi tiešsaistes tirdzniecības vietās, tai skaitā par pārdošanas kanālu aizstājamību, iespēju pārslēgties vai veikt daudzviesošanu, spēju noteikt cenas un par pārredzamības līmeni.

Projekta grupa saņēma pilnīgas vai daļējas atbildes no kopumā 41 pārdevēja visās trīs valstīs.

1.3.4. SimilarWeb dati

ESAO ieguva detalizētus datus par tīmekļa vietņu un lietotņu lietošanu no piegādātāja SimilarWeb. Attiecībā uz tīmekļa vietnēm SimilarWeb sniedz datus par plašu parametru klāstu, tai skaitā par kopējo apmeklējumu skaitu, unikālajiem apmeklētājiem, atteikumu rādītājiem, auditorijas demogrāfiskajiem datiem, auditorijas interesēm un novirzīto datplūsmu. Savukārt dati par lietotnēm ietver dažādus rādītājus, tai skaitā instalācijas, aktīvo lietotāju skaitu, auditorijas demogrāfiskos datus un intereses, reitingus un vietu sarakstos.

SimilarWeb ir pieejams valsts filtrs “Polija”, tādējādi visus rādītājus var ģeogrāfiski attiecināt uz lietotājiem, kuri atrodas Polijā. Lai gan attiecībā uz Lietuvas un Latvijas lietotājiem nav pieejams valsts filtrs, dažus rādītājus var svērt pēc tīmekļa vietnes apmeklētāju procentuālās daļas attiecīgi no Lietuvas un Latvijas, vai arī analīze tika koncentrēta uz tīmekļa vietnēm ar .lt vai .lv domēnu. Atkarībā no konkrētā rādītāja ESAO bija pieejami dati par 37 mēnešu vai 15 mēnešu laikposmu.

Ikreiz, kad ziņojumā izmantoti SimilarWeb dati, ESAO ir pievienojusi paskaidrojumus, norādot attiecīgo rādītāju, ģeogrāfisko filtru un piemēroto laikposmu. Turklāt A pielikumā ir sīki aprakstīta metodoloģija, ko ESAO izmantoja, analizējot SimilarWeb datus un izstrādājot šajā ziņojumā ietvertos rādītājus par tiešsaistes tirdzniecības vietu darbību. Šis pielikums jāuzskata par galveno avotu visiem nepieciešamajiem datu skaidrojumiem.

1.3.5. Publiski pieejami dati un informācija

ESAO analīzē izmantots plašs publiski pieejamu datu un informācijas klāsts, tai skaitā:

• Eurostat un valstu statistikas aģentūru dati par e-komercijas pārdošanas apjomiem, interneta lietošanu, iepirkšanās paradumiem tiešsaistē un citiem demogrāfiskajiem rādītājiem;

• finanšu dati no uzņēmumu finanšu informācijas datubāzēm;

• sakaru un pasta regulatoru publiskie ziņojumi;

• publiski pieejama informācija no galvenajiem tirgus dalībniekiem, tai skaitā pakalpojumu apraksti, noteikumi un nosacījumi, reklāmas materiāli, gada pārskati un citas pārredzamības iniciatīvas;

• attiecīgie trīs valstu un Eiropas Savienības tiesību akti un tiesvedības;

• Latvijas un Lietuvas konkurences iestāžu ziņojumi par e‑komercijas nozari un Polijas konkurences iestādes iepriekšējie lēmumi par tiešsaistes tirdzniecības vietām;

• citi datu, informācijas un analīzes avoti par interneta lietošanas un e‑komercijas tendencēm, tai skaitā Statista, nozares ziņojumi un ziņu avoti.

Ziņojuma struktūra ir šāda:

• 2. nodaļā sniegta tiešsaistes tirdzniecības vietu definīcija un pārskats par e‑komercijas nozari;

• 3. nodaļā izklāstīts attiecīgais institucionālais un normatīvais regulējums trijās jurisdikcijās un Eiropas Savienībā;

• 4. nodaļā ietverts galveno tirgus dalībnieku un norišu kartējums katrā no aplūkotajām valstīm, galveno uzmanību pievēršot tiešsaistes tirdzniecības vietām kā digitālās komercijas galvenajam pīlāram;

• 5. nodaļā izceltas galvenās tirgus iezīmes, kas raksturīgas tiešsaistes tirdzniecības vietām Polijā, Latvijā un Lietuvā;

• 6. nodaļā aplūkoti tiešsaistes tirdzniecības vietu konkurences ierobežojumi trijās ziņojumā iekļautajās valstīs, nosakot attiecīgo konkurentu loku gan patērētāju, gan pārdevēju pusē un izvērtējot to aizstājamību ar citiem pakalpojumiem;

• 7. nodaļā sniegts tiešsaistes tirdzniecības vietu konkurences stāvokļa novērtējums trijās aplūkotajās valstīs, kas sadalīts šādi:

  • 7.1. iedaļā ietvertas tirgus daļas aplēses, sniedzot pārskatu par tirgus koncentrācijas apmēru un kopsavilkumu par galveno tirgus dalībnieku pozīcijām tirgū,

  • 7.2. iedaļā analizēti galvenie horizontālās konkurences aspekti tiešsaistes tirdzniecības vietās trijās valstīs, tai skaitā šķēršļi ienākšanai tirgū,

  • 7.3. iedaļā aplūkotas saistītās vertikālās, konglomerāta un ekosistēmas konkurences dimensijas, kas attiecas uz tiešsaistes tirdzniecības vietām katrā no trim aplūkotajām valstīm;

• 8. nodaļā analizētas strukturālās attiecības starp tiešsaistes tirdzniecības vietām un pārdevējiem Polijā, Lietuvā un Latvijā, kā arī ar tām saistītie konkurences riski;

• 9. nodaļā apkopoti pētījuma rezultāti;

• 10. nodaļā sniegti ESAO ieteikumi.

Atsauces

[1] OECD (2018), Market Studies Guide for Competition Authorities, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/7381b582-en.