Tiešsaistes tirdzniecības vietas ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumu veids, kas, izmantojot savas platformas, savieno neatkarīgus pārdevējus un patērētājus. Tiešsaistes tirdzniecības vietas ir daļa no plašākas e‑komercijas ekosistēmas līdzās citām platformām ar atšķirīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, piemēram, tiešsaistes reklāmu sludinājumu platformām un tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Tiešsaistes tirdzniecības vietu darbībai būtiski ir loģistikas un piegādes pakalpojumi, maksājumu pakalpojumi, autentifikācijas un pieteikšanās pakalpojumi, kā arī mākoņdatošanas infrastruktūra. Šajā nodaļā ir definētas tiešsaistes tirdzniecības vietas un citi svarīgi e‑komercijas pakalpojumi, izklāstot to uzņēmējdarbības modeļus un galvenās iezīmes, kā arī izskaidrojot šīs atšķirības plašākā e‑komercijas ekosistēmā.
Konkurences tirgus pētījums par tiešsaistes tirdzniecības vietām Polijā, Latvijā un Lietuvā
Kopsavilkums
Digitalizācija ir bijusi galvenais pārmaiņu virzītājspēks ekonomikā un sabiedrībā gan vietējā, gan globālā mērogā. Digitālajos tirgos ir vērojama būtiska inovācija un ļoti dinamisku uzņēmējdarbības modeļu rašanās, veicinot jaunu produktu un pakalpojumu attīstību un rašanos.
E‑tirdzniecība ir strukturēta ap dažādām digitālajām platformām, un tajā ir tieši iesaistīti dažādi digitālie tirgi, kur katram no tiem ir atšķirīga loma nozares veicināšanā un veidošanā. Lai gan tiešsaistes tirdzniecības vietas bieži vien ieņem centrālo vietu, nodrošinot tiešus darījumus starp pircējiem un pārdevējiem, citas platformas dažādos veidos papildina plašāku e‑komercijas ekosistēmu.
Digitālo platformu nozīme ir piesaistījusi konkurences iestāžu un politikas veidotāju uzmanību, ņemot vērā bažas par tirgus varu, datu priekšrocībām un ietekmi uz uzņēmējdarbības stratēģijām (OECD, 2024[1]). Tādēļ ir radušies politikas apsvērumi, kas pārsniedz tradicionālās konkurences tiesības un skar patērētāju aizsardzību, datu privātumu un plašāku platformu pārvaldību. Par šiem tirgiem lielu interesi izrādījuši arī akadēmisko aprindu un dažādu valstu valdību politikas jomu pārstāvji, un tas plašākā nozīmē attiecas uz tādiem jautājumiem kā klientu aizsardzība, datu privātums un drošība tiešsaistē.
Digitālajiem tirgiem piemīt dažādas zinātniskajā literatūrā un konkurences iestāžu identificētas galvenās iezīmes, kas būtiski ietekmē konkurences dinamiku šajā nozarē (OECD, 2022[2]). Ņemot vērā šo tirgu īpatnības, dažas valdības ir secinājušas, ka jāizstrādā īpašs digitālo tirgu regulējums, lai papildinātu esošo konkurences tiesību ex post izpildi (OECD, 2024[1]; 2021[3]).
Tādējādi šīs nodaļas mērķis ir sniegt visaptverošu pārskatu par dažādām digitālajām platformām un tirgiem, kas veido plašāku e‑komercijas nozari. Analizējot galvenās atšķirības to uzņēmējdarbības modeļos, konkurences dinamikā un tirgus funkcijās, nodaļā mēģināts iezīmēt katras platformas konkrēto vietu ekosistēmā, tādējādi sniedzot skaidrāku izpratni par to individuālo ieguldījumu kopainā.
Lai gan šā ziņojuma 2. un 4. nodaļā tiks aprakstīta un pētīta e‑komercijas ekosistēmas tirgus daļa, šī analīze ir veikta tikai pētījuma skaidrības un pamatojuma nodrošināšanai. Tas nav formāls tirgus definēšanas process, kura mērķis ir noteikt attiecīgos produktu tirgus saskaņā ar konkurences tiesību regulējumu. Šo pakalpojumu savstarpējās aizstājamības līmenis un konkurences ierobežojumi, ko tie rada viens otram, tiks aplūkoti 6. nodaļā.
2.1.1. Tirgus dinamika e‑komercijā
E‑komercija ir nozīmīga mūsdienu ekonomikas nozare, ko veicina arvien plašāka digitālo platformu izmantošana komercdarījumos. Šī tirgus paplašināšanās liecina par būtiskām pārmaiņām preču un pakalpojumu pirkšanā un pārdošanā, ko ietekmē tehnoloģiju attīstība un patērētāju uzvedības maiņa. Šīs pārmaiņas rada arī jaunus sarežģījumus un regulatīvās problēmas, kas prasa dziļāku izpratni par to dinamiku.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju e‑komerciju var vispārīgi definēt kā preču vai pakalpojumu pārdošanu vai pirkšanu starp uzņēmumiem, mājsaimniecībām, privātpersonām vai privātām organizācijām, veicot elektroniskus darījumus internetā vai citos datortīklos (tiešsaistes komunikācija) (European Union, 2026[4]). Šis termins ietver preču un pakalpojumu pasūtīšanu, izmantojot datortīklus, taču apmaksa un galīgā piegāde var notikt gan tiešsaistē, gan bezsaistē.
E‑tirdzniecības tirgiem ir raksturīga sagaidāmā mazumtirdzniecības konkurences dinamika, taču tiem piemīt papildu iezīmes, ko nosaka to digitālā būtība, piemēram, plašāka izvēle un lielāka informācijas pieejamība patērētājiem. Piemēram, patērētāji, kuri iepērkas tiešsaistē, var iegādāties preces no jebkura tiešsaistes mazumtirgotāja, kas nodrošina piegādi viņu atrašanās vietā. Patērētāji var piekļūt arī papildu informācijai, piemēram, klientu atsauksmēm, vai izmantot cenu salīdzināšanas tīmekļa vietnes, lai izvērtētu vairāku mazumtirgotāju piedāvājumus, tādējādi paplašinot savas izvēles iespējas un palielinot pirktspēju (OECD, 2018[5]).1
Līdzīgi kā citos digitālajos tirgos, arī e‑komercijas nozarē patērētāju datiem ir būtiska nozīme. Dati tiek izmantoti, lai sniegtu uzņēmumiem detalizētu priekšstatu par patērētāju iepirkšanās paradumiem un uzlabotu mazumtirdzniecības piedāvājumu personalizāciju. Tomēr atšķirībā no citiem digitālajiem tirgiem e‑komercijas pakalpojumi ir lielā mērā atkarīgi no citas atbalsta infrastruktūras, tai skaitā elektronisko maksājumu sistēmām un fiziskiem piegādes tīkliem (OECD, 2018[5]).
E‑komercijas ekosistēmas tirgi, kas sīkāk tiks analizēti turpmākajās iedaļās, ir savstarpēji cieši saistīti, veidojot sarežģītu attiecību tīklu, kas ietekmē dažādu iesaistīto dalībnieku rīcību. Šī savstarpējā atkarība izpaužas arī tādējādi, ka uzņēmumi var paļauties viens uz otru vai papildināt viens otra piedāvājumu.
Uzņēmumi, kas orientējas šajā dinamiskajā vidē, var censties paplašināt savu darbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot savu ietekmi dažādos ekosistēmas segmentos. Turklāt mainīgie tirgus apstākļi veicina nepārtrauktu pielāgošanos, uzņēmumiem līdzsvarojot izaugsmes iespējas ar tirgus attīstības radītajiem izaicinājumiem.
Šo savstarpēji saistīto tirgu mijiedarbība bieži vien rada gan sadarbības, gan konkurences dinamiku, kas atspoguļo nozares daudzpusību. Šāda tirgus dinamika ne tikai nosaka uzņēmumu stratēģiskos lēmumus, bet arī sekmē e‑komercijas vides vispārējo attīstību, kurā robežas starp dažādiem pakalpojumiem un uzņēmējdarbības modeļiem laika gaitā var kļūt nenoteiktas.
2.1.2. Tirgu loma e‑komercijas ekosistēmā: Mijiedarbība un dinamika
Dažādiem e‑komercijas nozares tirgiem ir izšķiroša nozīme komercdarījumu sekmēšanā un tirgus mijiedarbības veidošanā. No tiem tiešsaistes tirdzniecības vietas ir atsevišķs starpniecības pakalpojumu veids, kas ļauj neatkarīgiem uzņēmumiem sasniegt patērētājus, nodrošinot tādus pakalpojumus kā maksājumu apstrāde, loģistika un reklāma. Tiešsaistes tirdzniecības vietas darbojas kā daudzpusīgas platformas, kas savieno pircējus un pārdevējus; to uzņēmējdarbības modelis un galvenie ieņēmumu avoti balstās uz šīs mijiedarbības veicināšanu, nevis uz tiešu preču pārdošanu. Lai gan šajā ziņojumā galvenā uzmanība veltīta tiešsaistes tirdzniecības vietām, jāņem vērā arī daudzi citi digitālie tirgi, kas mijiedarbojas ar e‑komerciju un to veicina.
Patiešām, papildus tiešsaistes tirdzniecības vietām e‑komercijas nozarē darbojas arī platformas, kas pilda līdzīgas funkcijas, tomēr izmanto atšķirīgus uzņēmējdarbības modeļus. Tiešsaistes reklāmu sludinājumu platformas (OCAS) nodrošina vietu pircēju un pārdevēju saziņai, bet pašas neiesaistās darījumu veikšanā vai loģistikā, savukārt tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmumi pārdod preces tieši patērētājiem, nebūdami starpnieki. Šīs platformas dēvē par “blakustirgiem” līdzās tiešsaistes tirdzniecības vietām, jo, lai gan tās darbojas kopējā ekosistēmā, to uzņēmējdarbības modeļi un funkcijas atšķiras.
Turklāt e‑komercijas ekosistēmu veido tirgi, kas ir neatņemama sastāvdaļa tiešsaistes tirdzniecības vietu pamatpakalpojumu nodrošināšanā. Šajos tirgos ietilpst loģistikas un piegādes pakalpojumi, maksājumu pakalpojumi, autentifikācijas un pieteikšanās pakalpojumi un mākoņdatošanas infrastruktūra. Šie pakalpojumi ir būtiski tiešsaistes tirdzniecības vietām, jo tie nodrošina tādus galvenos darbības procesus kā darījumu pārvaldība, preču izplatīšana, lietotāju drošība un platformas mērogojamība. Lai gan šie tirgi ne vienmēr ir būtiski tiešsaistes tirdzniecības vietu pamatfunkcijām, tiem ir izšķiroša nozīme platformas darbībai plašā mērogā un visaptveroša pakalpojumu klāsta nodrošināšanā. Šos tirgus saistībā ar tiešsaistes tirdzniecības vietām dēvē par "saistītajiem tirgiem".
Visbeidzot, e‑komercijas ekosistēmā ietilpst arī citi tirgi, kas veicina tiešsaistes tirdzniecības vietu darbību. Šajos tirgos ietilpst salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumi (CSS) un reklāmas pakalpojumi. Lai gan tie nav būtiski tiešsaistes tirdzniecības vietu darījumu un loģistikas pamatfunkcijām, tie papildina ekosistēmu, paplašinot patērētāju izvēli, palielinot cenu pārredzamību un uzlabojot produktu atrodamību. Piemēram, reklāmas pakalpojumi palīdz pārdevējiem efektīvāk sasniegt potenciālos pircējus, savukārt CSS platformas ļauj patērētājiem salīdzināt dažādu mazumtirgotāju cenas, veicinot konkurenci un uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu. Šie atbalsta tirgi mijiedarbojas ar tiešsaistes tirdzniecības vietām, ietekmējot lietotāju pieredzi un tirgus dinamiku, taču tie nav daļa no būtiskās infrastruktūras, kas nepieciešama darījumu veikšanai tirdzniecības vietās. Šī ziņojuma vajadzībām šos tirgus saistībā ar tiešsaistes tirdzniecības vietām dēvē par "atbalsta tirgiem".
Ērtības labad šajā ziņojumā saistīto un atbalsta tirgu pakalpojumus var kopīgi dēvēt par papildpakalpojumiem, ciktāl tie ietver darbības, kas atbalsta vai papildina tiešsaistes tirdzniecības vietu darbību, bet nav to pamatpakalpojums.
Šis iedalījums – blakustirgi, saistītie tirgi un atbalsta tirgi – palīdz precizēt, cik liela nozīme ir katram no šiem tirgiem, lai atbalstītu vai uzlabotu tiešsaistes tirdzniecības vietu darbību. Lai gan visi tie veicina plašāku e‑komercijas ekosistēmu, katrā no tiem pakalpojumiem ir atšķirīga nozīme: daži ir būtiski platformas funkcionalitātei, savukārt citi sniedz pievienoto vērtību, nebūdami pamatpakalpojumi.
2.2.1. Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu definīcija
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Regulu par platformas un uzņēmuma attiecībām (P2B regula)2 “tiešsaistes starpniecības pakalpojumi” ir definēti kā informācijas sabiedrības pakalpojumi, kas ļauj komerciālajiem lietotājiem piedāvāt preces vai pakalpojumus patērētājiem nolūkā atvieglot tiešo darījumu uzsākšanu starp šiem komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem, un kas tiek sniegti, pamatojoties uz līgumattiecībām starp šo pakalpojumu sniedzēju un komerciālajiem lietotājiem, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus patērētājiem.
ES Digitālo tirgu aktā (DTA)3 tiešsaistes starpniecības pakalpojumi nav tieši definēti – tā vietā tajā ir atsauce uz P2B regulā sniegto definīciju. DTA piemēro tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, ja tie atbilst P2B regulas definīcijai un tos sniedz uzņēmumi, kam šo pakalpojumu jomā ir noteikts vārtziņu statuss.
Tiešsaistes starpniecības pakalpojumi ļauj komerciālajiem lietotājiem piedāvāt un pārdot preces patērētājiem. Tāpēc tie kalpo divām atšķirīgām lietotāju grupām: pārdevējiem (jeb “komerciālajiem lietotājiem”) un patērētājiem (jeb “galalietotājiem”). Šie tiešsaistes starpniecības pakalpojumi sniedz lietotājiem pievienoto vērtību, ar platformas starpniecību apvienojot plašu uzņēmumu un patērētāju loku.
Vienā platformas pusē pārdevēji patērētājiem piedāvā iegādāties preces. Pārdevēji lieluma ziņā ievērojami atšķiras: no maziem vietējiem uzņēmumiem līdz vadošiem zīmoliem vai lieliem mazumtirdzniecības tīkliem. Tie var piedāvāt dažādu kategoriju preces vai koncentrēties uz konkrētu produktu vai mazumtirdzniecības segmentu. Turklāt dažiem pārdevējiem galvenais ieņēmumu avots ir preču piegāde ar digitālo platformu starpniecību, savukārt citi piegādā preces, izmantojot arī citus kanālus (piemēram, fiziskos veikalus vai interneta veikalus).
Galvenā vērtība, ko tiešsaistes starpniecības pakalpojumi sniedz pārdevējiem, ir piekļuve plašam patērētāju lokam. Piemēram, ja pārdevējs vēlas izveidot savu mazumtirdzniecības kanālu, tam klientu piesaistīšanā jāiegulda ievērojami resursi. Izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumu, pārdevējs maksā atlīdzību par piekļuvi platformas esošajai klientu bāzei. Platforma var pārņemt arī citas funkcijas, piemēram, tīmekļa vietņu mitināšanu, maksājumu apstrādi un datu pārvaldību, kas pārdevējam citādi būtu jāorganizē neatkarīgi.
Savukārt platformas otrā pusē patērētāji to izmanto, lai atrastu un iegādātos preces no pārdevējiem. Ar patērētājiem šeit saprot gan individuālus patērētājus, gan uzņēmumus, kas veic pirkumus šajā tirdzniecības vietā. Patērētāji gūst labumu no platformas sniegtajām iespējām: tā vienuviet nodrošina ērtu piekļuvi plašam un daudzveidīgam produktu klāstam un pārdevēju lokam, tādējādi samazinot meklēšanas izmaksas.
2.2.2. Tiešsaistes tirdzniecības vietu definēšana: atšķirības kritēriji un galvenās iezīmes
Šajā iedaļā ir noteikti tiešsaistes tirdzniecības vietu identificēšanas kritēriji, kas izmantoti kā atsauce visā ziņojumā. Jānorāda, ka šīs definīcijas ir izstrādātas īpaši šim tirgus pētījumam un izmantotas vienīgi kā pamatprincipi, lai novērtētu e-komercijas ekosistēmas platformas. Tās nav tirgus definīcijas, un tās nevajadzētu šādi interpretēt.
Gadījumos, kad ir nepieciešams noteikt atšķirības pazīmes platformas darbības kā tiešsaistes tirdzniecības vietas izvērtēšanai, šajā ziņojumā ir sniegta strukturēta pieeja, kas balstīta uz dažādu platformu lomu un funkcionalitāti. Šie kritēriji palīdz lasītājam orientēties ziņojumā, ļaujot identificēt un nošķirt attiecīgās platformas, kas darbojas e‑komercijas ekosistēmā. To mērķis ir ieviest skaidrību par dažādu digitālo platformu mijiedarbību šajā jomā, nevis noteikt stingras vai izsmeļošas definīcijas.
Ņemot to vērā un šā ziņojuma tvērumu, platformu var uzskatīt par tiešsaistes tirdzniecības vietu, ja tā atbilst konkrētiem nosacījumiem, kas saistīti ar tās kā starpnieka lomu starp trešās puses pārdevējiem un patērētājiem.
Pirmkārt, tiešsaistes tirdzniecības vietai jādarbojas divās atšķirīgās tirgus pusēs: i) tirgū, kurā tā piedāvā tirdzniecības vietas pakalpojumus trešās puses pārdevējiem, un ii) tirgū, kurā tā piedāvā tirdzniecības vietas pakalpojumus patērētājiem. Šī divējādā loma nosaka starpniecības būtību, jo platforma nedarbojas kā tiešs mazumtirgotājs, bet atvieglina darījumus starp neatkarīgiem pārdevējiem un pircējiem.
Otrkārt, platformai jāpiedāvā pārdevējiem strukturēts pakalpojumu kopums, kas parasti ietver produktu sarakstu izveidi, maksājumu apstrādi, reklāmas un analīzes pakalpojumus, sūdzību pārvaldību un dažos gadījumos arī loģistikas atbalstu, piemēram, uzglabāšanu, iepakošanu un piegādi. Parasti šos pakalpojumus sniedz apmaiņā pret komisijas maksu vai maksu par pakalpojumu, ko sedz trešās puses pārdevēji.
Treškārt, no patērētāja viedokļa tiešsaistes tirdzniecības vietas ļauj pārlūkot, izvēlēties un iegādāties produktus tieši platformā, parasti neiekasējot maksu par piekļuvi trešās puses piedāvājumiem.
Ceturtkārt, tirdzniecības vietai nav īpašumtiesību uz trešās puses pārdevēju pārdotajiem produktiem, un tā neuzņemas ar mazumtirdzniecību saistītos komerciālos riskus. Tā vietā tā nodrošina infrastruktūru, kas ļauj neatkarīgiem uzņēmumiem iesaistīties e‑komercijā.
Visbeidzot, par darījumu izpildi, tai skaitā produktu piegādi un bojātu preču apstrādi, ir atbildīgi trešās puses pārdevēji, nevis pati platforma.
Šie kritēriji, kas atbilst Eiropas Komisijas pieejai lietā AT.40 462 – Amazon Marketplace un lietā AT.40 703 – Amazon Buy Box, šajā ziņojumā tiks piemēroti konkrētas platformas kvalificēšanai par tiešsaistes tirdzniecības vietu un tiešsaistes tirdzniecības vietu nošķiršanai no citiem digitālās starpniecības veidiem.
Tomēr, lai gan tiešsaistes tirdzniecības vietām ir kopīgas iezīmes, kas raksturīgas to starpnieka lomai, tās darbojas atbilstoši dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas nosaka to mijiedarbību ar pārdevējiem un patērētājiem. Šīs atšķirības ietekmē ne tikai pieejamo produktu klāstu, bet arī platformas kontroles līmeni pār darījumiem, pārdevēju dalību un konkurētspēju. Šo atšķirību izpratne ir būtiska konkurences apstākļu un plašākas digitālās starpniecības dinamikas izvērtēšanai.
Tirdzniecības vietas var iedalīt kategorijās, pamatojoties uz to piedāvāto produktu klāstu, atvērtības pakāpi trešās puses pārdevējiem un to, cik lielā mērā tās veic tiešās mazumtirdzniecības darbības. Dažas platformas darbojas kā plašas vairāku kategoriju tirdzniecības vietas, turpretim citas specializējas konkrētās nozarēs. Turklāt dažas tirdzniecības vietas nosaka pārdevēju dalības ierobežojumus, turpretim citas izmanto atvērtas piekļuves modeli. Vēl viena atšķirība rodas tad, ja platformas ne tikai atvieglina trešās puses produktu pārdošanu, bet arī pārdod savas preces, faktiski kļūstot gan par starpniekiem, gan konkurentiem savā ekosistēmā.
Tādējādi šīs uzņēmējdarbības modeļu atšķirības veido vairākus atšķirīgus tiešsaistes tirdzniecības vietu veidus. Pirmā atšķirība attiecas uz tiešsaistes tirdzniecības vietu piedāvāto produktu klāstu. Vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietās ir pieejams plašs preču sortiments, kas aptver vairākus mazumtirdzniecības segmentus, sākot no grāmatām un elektronikas līdz mājsaimniecības precēm, datortehnikai un apģērbiem. Šīs platformas ļauj patērētājiem iegādāties dažādas preces vienā darījumā, lai gan pieejamo produktu klāsts dažādās tiešsaistes tirdzniecības vietās var būtiski atšķirties. Turpretī specializētās tiešsaistes tirdzniecības vietas koncentrējas uz vienu vai dažām produktu kategorijām, piemēram, apģērbiem, skaistumkopšanas vai elektronikas precēm.
Vēl viena būtiska atšķirība attiecas uz tirdzniecības vietas atvērtības pakāpi. Dažas platformas ir atvērtas tirdzniecības vietas, kurās, ievērojot juridiskos ierobežojumus, var darboties jebkurš trešās puses pārdevējs vai tikt izvietots jebkurš piedāvājums. Citas ir slēgtas tirdzniecības vietas, kurās ir atļauti tikai iepriekš apstiprināti vai atlasīti pārdevēji un piedāvājumi (OECD, 2018[5]).
Visbeidzot, tiešsaistes tirdzniecības vietas var atšķirties arī pēc to uzņēmējdarbības modeļa. Dažas platformas izmanto hibrīda modeli, pārdodot savus pirmās puses produktus kopā ar trešās puses pārdevēju piedāvājumiem. Šīs preces var tirgot ar pašas tirdzniecības vietas zīmolu vai ar citiem mazumtirdzniecības zīmoliem, kas patērētājiem ne vienmēr ir acīmredzams. Tādējādi tirdzniecības vieta efektīvi konkurē ar trešās puses pārdevējiem atsevišķos pakārtotajos mazumtirdzniecības segmentos (OECD, 2018[5]).
Nobeigumā jāsecina, ka šā ziņojuma vajadzībām jānosaka skaidri kritēriji tiešsaistes tirdzniecības vietu identificēšanai. Šie kritēriji nodrošina precīzu sistēmu turpmākajās iedaļās minēto un analizēto platformu klasificēšanai. ‑Tie ļauj skaidri nošķirt dažādus platformu veidus plašākā e-komercijas ekosistēmā, nodrošinot strukturētu pieeju tajā līdzāspastāvošo uzņēmējdarbības modeļu izpratnei.
2.2.3. Tiešsaistes tirdzniecības vietu piedāvātie pakalpojumi
Kā aprakstīts iepriekš, tiešsaistes tirdzniecības vietas ļauj pārdevējiem piedāvāt savus produktus plašam patērētāju lokam un patērētājiem – piekļūt plašam dažādu pārdevēju piedāvāto produktu klāstam. Lai to sekmētu, platformas izstrādā un pārvalda saskarni (t. i., tīmekļa vietni un/vai lietotni), ko izmanto pārdevēji un patērētāji. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā tūkstošiem pārdevēju un miljoniem produktu, ko var piedāvāt platformā.
Pirmkārt, platformas organizē savas tiešsaistes tirdzniecības vietas tā, lai nodrošinātu konkrētu produktu redzamību (piemēram, tīmekļa vietnē). Ja patērētājs meklē konkrētu produktu vai kategoriju, platformas izmanto savus meklēšanas un ranžēšanas algoritmus, lai parādītu patērētājiem produktus, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā atbilstība, cena un piegādes termiņš. Platformas var arī izmantot no lietotājiem iegūtos datus personalizētu ieteikumu sniegšanai (piemēram, izceļot produktus, kurus patērētāji varētu vēlēties iegādāties). Visbeidzot, kad patērētājs izrāda interesi par konkrētu produktu, platformas sniedz papildu informāciju par pārdevēja produktu, kas var ietvert sīku aprakstu, produkta specifikācijas un klientu atsauksmes.
Šajā patērētāju pieredzē tiešsaistes tirdzniecības vietas būtiski ietekmē to, kā pārdevēji platformā var sniegt informāciju par saviem produktiem. Piemēram, platformas var ietekmēt konkrētu produktu cenu noteikšanas vai piegādes iespējas vai izvirzīt prasības produkta apraksta izveidei (piemēram, vārdu skaita ierobežojumu, valodu, prasības attēliem). Platformas var arī izmantot savas paplašinātās datu krātuves, lai piedāvātu pārdevējiem padziļinātu analītiku, palīdzot viņiem optimizēt un uzlabot savus darbības rādītājus platformā (piemēram, pielāgojot cenas vai produktu aprakstus).
Tiešsaistes tirdzniecības vietas var izmantot arī citas metodes, kā pievērst patērētāja uzmanību konkrētiem produktiem, piemēram, izvietojot blakus produktiem pielāgotus “žetonus”, kas norāda uz ātru piegādi vai uzticamiem pārdevējiem. Daudzās platformās produktu lapu dizainā ir iekļauts arī pirkšanas logs (Buy Box)4. Produktiem, kurus piedāvā vairāki pārdevēji, pirkšanas logs ir elements, kas tiek parādīts produkta lapā un skaidri izceļ konkrēta pārdevēja piedāvājumu (“izceltais piedāvājums”). Parasti to atlasa, izmantojot platformas ranžēšanas algoritmu.
Kad patērētājs nolemj iegādāties produktu platformā, tiešsaistes tirdzniecības vietas ir atbildīgas par paša darījuma atvieglošanu. Tālab platformas izmanto maksājumu infrastruktūru, lai pieņemtu un apstrādātu patērētāju maksājumus, kā arī ievāc darījumam nepieciešamo personisko informāciju (piemēram, kontaktinformāciju, piegādes un norēķinu adresi). Pēc tam tiešsaistes tirdzniecības vietām jāsadala līdzekļi konkrētajiem pārdevējiem. Tādējādi platforma ir starpnieks starp pārdevēju un patērētāju, kas nozīmē, ka abiem nav jāveic savstarpējs darījums tieši. Par produkta piegādi patērētājam parasti ir atbildīgs pārdevējs, bet šim nolūkam var izmantot platformas sniegtos loģistikas pakalpojumus.
Tiešsaistes tirdzniecības vietas parasti nodrošina arī klientu apkalpošanu, kas var ietvert palīdzības līnijas uzturēšanu sūdzību izskatīšanai vai radušos problēmu risināšanai, kā arī savas maksājumu infrastruktūras izmantošanu naudas atmaksai patērētājiem.
Kā jau minēts, pārdevēji parasti maksā tiešsaistes tirdzniecības vietām par to pakalpojumiem. Maksa var ietvert komisijas maksu procentuālā apmērā, fiksētu maksu par darījumu un regulāru ikmēneša maksu par pakalpojumiem. Turpretī patērētāji tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumus parasti var izmantot bez maksas. Lai gan patērētāji maksā par produktiem, ko iegādājas platformā, parasti tiem nav jāmaksā papildu maksa platformai par pašu pakalpojumu.
2.3.1. Tiešsaistes reklāmu sludinājumi (OCAS)
Kā iepriekš izklāstīts šajā ziņojumā, plašākā e-komercijas ekosistēmā var klasificēt dažādas platformas. OCAS platformas var identificēt kā daļu no tā dēvētajiem blakustirgiem, kas saistīti ar tiešsaistes tirdzniecības vietām.
Šāda klasifikācija ir pamatota divu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, abu veidu platformas ir starpnieki, kas veicina mijiedarbību starp pircējiem un pārdevējiem, nevis iesaistās tiešos mazumtirdzniecības darījumos. Otrkārt, OCAS platformas aptver tās pašas lietotāju grupas un darījumu kategorijas, bieži nodrošinot alternatīvu kanālu preču un pakalpojumu apmaiņai, kas citādi varētu notikt tiešsaistes tirdzniecības vietās. Lai gan darījuma mehānismi un produktu izvēle atšķiras, ekonomiskā pamatfunkcija – nodrošināt tirdzniecību starp neatkarīgām pusēm – apliecina, ka OCAS platformas ir cieši saistītas ar tiešsaistes tirdzniecības vietām. Šo atšķirību apzināšanās ir būtiska digitālās komercijas platformu un to tirgus dinamikas strukturētai analīzei.
Tiešsaistes tirdzniecības vietas ir cieši integrētas platformas, kurās darījumi notiek tieši to vidē. Turpretī OCAS platformām ir decentralizētāka pieeja – tās galvenokārt sekmē saziņu starp pircējiem un pārdevējiem, bet tieši neuzrauga darījumu norisi. Atšķirībā no tiešsaistes tirdzniecības vietām, kurās ir integrēti maksājumi un loģistika, OCAS platformas šos jautājumus atstāj lietotāju ziņā. Pircēji un pārdevēji patstāvīgi vienojas par noteikumiem, bieži veicot darījumus bezsaistē vai izmantojot trešo personu pakalpojumus. Šis modelis lietotājiem nodrošina lielāku elastību, taču prasa arī aktīvāku iesaisti pārdošanas, piegādes un iespējamo strīdu izšķiršanā.
Vēl viena būtiska atšķirība ir mērķauditorija un produktu atlase. Tiešsaistes tirdzniecības vietās pārsvarā notiek darījumi starp uzņēmumiem un patērētājiem (B2C) – tajās darbojas profesionāli pārdevēji, kas nodrošina uzskaiti un piegādi, savukārt OCAS platformas tradicionāli sekmē patērētāju savstarpējo mijiedarbību (C2C), kur privātpersonas piedāvā lietotus vai nišas produktus ar minimālu platformas iejaukšanos. Tādējādi veidojas mazāk strukturēta vide salīdzinājumā ar tiešsaistes tirdzniecības vietām, kur produktu saraksti, cenu stratēģijas un klientu apkalpošana ir standartizēta lietotāju uzticēšanās veicināšanai.5
Attiecībā uz potenciālajām apakškategorijām plašākā OCAS platformu klasifikācijā tās var iedalīt horizontālajos un vertikālajos modeļos. Horizontālās OCAS aptver plašu produktu un pakalpojumu klāstu, nodrošinot visaptverošu digitālo vidi, kurā lietotāji var publicēt sludinājumus un meklēt preces dažādās nozarēs. Šīs platformas piesaista daudzveidīgu auditoriju un sekmē dažādus darījumus, nespecializējoties konkrētā jomā. Savukārt vertikālās OCAS koncentrējas uz konkrētiem segmentiem vai produktu kategorijām, piedāvājot pielāgotu pieredzi atbilstoši konkrētu nozaru specifiskajām prasībām. Neatkarīgi no tā, vai vertikālās OCAS platformas ir veltītas nekustamajam īpašumam, automobiļu tirdzniecībai vai darba sludinājumiem, tās paaugstina efektivitāti, mērķtiecīgāk savienojot nišas pircējus un pārdevējus.
Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes tirdzniecības vietām un OCAS platformām ir to starpniecības pakāpe. Tiešsaistes tirdzniecības vietas piedāvā integrētu un strukturētu darījumu norisi, garantējot racionalizētu, drošu un lietotājam draudzīgu pieredzi. Turpretī OCAS platformas ir drīzāk saziņas veicinātājas, nevis starpnieces – tās nodrošina savienojamību, bet darījumu izpildi atstāj lietotāju ziņā.
2.3.2. Tiešsaistes mazumtirdzniecība
Vēl viens ar tiešsaistes tirdzniecības vietām saistīts blakustirgus ir tiešsaistes mazumtirdzniecība. Kaut arī tiešsaistes mazumtirdzniecībai ir atšķirīgs darbības modelis, lietotāju loka un produktu kategoriju ziņā tā būtiski pārklājas ar tiešsaistes tirdzniecības vietām un ir neatņemama digitālās komercijas vides un kopējās struktūras sastāvdaļa.
No vienas puses, tiešsaistes mazumtirgotāji tiek uzskatīti par blakustirgu tiešsaistes tirdzniecības vietām, jo patērētājiem tie nodrošina līdzīgu iespēju – iegādāties preces tiešsaistē. Abi platformu veidi veicina e‑komercijas izaugsmi, piedāvājot digitālas tirdzniecības vietas, kurās lietotāji var pārlūkot, salīdzināt un iegādāties produktus.
No otras puses, tiešsaistes mazumtirgotāji būtiski atšķiras no tirdzniecības vietām ar savu uzņēmējdarbības struktūru un darbības pieeju. Atšķirībā no tiešsaistes tirdzniecības vietām, kas atvieglo darījumus starp neatkarīgiem pārdevējiem un pircējiem, tiešsaistes mazumtirgotāji ir centralizētas struktūras, kas pārņem īpašumtiesības uz pārdotajām precēm. Tie nodrošina kontrolētu iepirkšanās pieredzi ar konsekventu cenu noteikšanu, produktu pieejamību un integrētu loģistiku. Tiešsaistes mazumtirgotāji parasti investē noliktavu infrastruktūrā, piegādes ķēdes pārvaldībā un klientu apkalpošanā darbības vienkāršošanai un zīmola lojalitātes veidošanai. Patērētāji gūst labumu no standartizēta pirkšanas procesa, bieži vien ar garantijām, atgriešanas noteikumiem un īpašu klientu atbalstu uzticamības stiprināšanai.
Vēl viena būtiska atšķirība ir uzņēmējdarbības modelis. Tiešsaistes tirdzniecības vietas gūst ieņēmumus galvenokārt no komisijas maksām un maksas par pakalpojumiem, ko maksā trešās puses pārdevēji, savukārt tiešsaistes mazumtirgotāji nesniedz pakalpojumus trešās puses pārdevējiem un tādējādi paļaujas uz produktu uzcenojumu un tiešo pārdošanu. Šī struktūra ietekmē stratēģiskos lēmumus, piemēram, par cenu noteikšanu, produktu izvēli un reklāmas pasākumus. Abos modeļos tiek izmantota arī vietnes reklāmas platība; tomēr, ja tiešsaistes tirdzniecības vietām reklāma ir kļuvusi par aizvien svarīgāku ieņēmumu avotu un konkurences rīku, tiešsaistes mazumtirgotājiem tā joprojām ir vairāk papilddarbība peļņas gūšanai no patērētāju plūsmas.
Daudzi tiešsaistes mazumtirgotāji specializējas konkrētās kategorijās, piemēram, elektronikas, modes vai mājsaimniecības preču kategorijās, un piedāvā atlasītu preču klāstu, kas paredzēts konkrētiem patērētāju segmentiem. Ievērojot potenciālās apakškategorijas plašākā tiešsaistes mazumtirgotāju klasifikācijā, tos var iedalīt vispārējos un specializētos modeļos.
Vispārējie tiešsaistes mazumtirgotāji, piemēram, lieli vairāku kategoriju e‑komercijas veikali, piedāvā daudzveidīgu produktu klāstu, kas ir salīdzināms ar tiešsaistes tirdzniecības vietām, tomēr bez trešās puses pārdevēju dalības. Šīs platformas piesaista plašu patērētāju loku un uzsver ērtības, bieži konkurējot ar tirdzniecības vietām pēc tādiem kritērijiem kā cenas, piegādes ātrums un ekskluzīvu produktu piedāvājums.
Savukārt specializētie tiešsaistes mazumtirgotāji koncentrējas uz konkrētām nozarēm vai produktu nišām, nodrošinot pielāgotu iepirkšanās pieredzi atbilstoši to mērķtirgu specifiskajām prasībām. Neatkarīgi no tā, vai šīs platformas ir paredzētas plaša patēriņa elektronikai, modei vai luksusa precēm, tās piedāvā padziļinātas zināšanas par produktiem, specializētu klientu atbalstu un ekskluzīvas partnerības ar zīmoliem.
Būtiskā atšķirība starp tiešsaistes mazumtirgotājiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām ir platformas starpniecības pakāpe. Tiešsaistes mazumtirgotāji darbojas kā tiešie pārdevēji, kontrolējot visus pārdošanas procesa aspektus, lai nodrošinātu konsekvenci un zīmola integritāti. Turpretī tirdzniecības vietas sekmē trešās puses darījumus, piedāvājot plašāku, bet mazāk centralizētu iepirkšanās pieredzi.
Neraugoties uz šīm atšķirībām, robežas starp tiešsaistes mazumtirgotājiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām dažkārt var būt neskaidras, līdzīgi kā tas notiek ar OCAS platformām. Tiešsaistes mazumtirgotāji var paplašināt savus piedāvājumus, iekļaujot tajos trešās puses pārdevēju produktus, un savās platformās ieviest tirdzniecības vietām raksturīgas funkcijas. Tāpat arī tirdzniecības vietas var ieviest mazumtirgotājiem raksturīgus pakalpojumus, piedāvājot strukturētākas izpildes iespējas, garantijas un ekskluzīvus piedāvājumus. No patērētāju skatpunkta abu veidu platformas pielāgojas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc ērtībām, uzticamības un plašākas produktu izvēles. Šī konverģence liecina, ka, lai gan platformas ekosistēmā pilda atšķirīgas funkcijas, patērētāji var izmantot abus pakalpojumus atkarībā no konkrētā brīža vajadzībām, piemēram, iegādāties nišas preces, piekļūt ekskluzīviem piedāvājumiem vai meklēt ērtāku iepirkšanās pieredzi.
2.4.1. Loģistika un piegāde
Loģistikas un piegādes pakalpojumi ir pirmais tirgus, kas identificēts kā ar tiešsaistes tirdzniecības vietām saistīts tirgus un kam ir būtiska nozīme visas e-komercijas ekosistēmas darbībā. Šie pakalpojumi nodrošina efektīvu tiešsaistē iegādāto produktu piegādi no pārdevēja patērētājam, tādējādi ļaujot tiešsaistes tirdzniecības vietām darboties plašā mērogā.
Piezīme: Šajā diagrammā attēlota vienkāršota un stilizēta loģistikas un piegādes ķēdes darbību versija. Tā ilustrē galvenos jēdzienus, nevis visus reālajā pasaulē sastopamos sarežģījumus un mainīgos lielumus. Īsā punktētā violetā bultiņa apzīmē izņēmumu apstrādi: ja piegādi nevar izpildīt, sūtījumu automātiski nosūta atpakaļ uz izpildes centru apstrādei. Garā violetā bultiņa ilustrē alternatīvu izpildes modeli: gadījumos, kad tirdzniecības vietai vai platformai nav atbilstošas uzglabāšanas vai pasūtījumu izpildes infrastruktūras, platforma paredz, ka pārdevēji piegādā preces tieši klientiem.
Spēja nodrošināt ātru, uzticamu un rentablu piegādi ir kļuvusi par būtisku iepirkšanās tiešsaistē iezīmi, kas ietekmē patērētāju izvēli un konkurenci tirgū. Pasta un paku piegādes nozarē strādājošiem uzņēmumiem, kas uztur plašus transporta un izplatīšanas tīklus, ir būtiska nozīme e‑komercijā, jo tie piedāvā dažādus piegādes risinājumus, piemēram, piegādi uz mājām, pakomātus un preču saņemšanu veikalā, kā arī dažādus piegādes termiņus – no standarta piegādes līdz piegādei tajā pašā vai nākamajā dienā. Lai optimizētu savu darbību, daudzas tiešsaistes tirdzniecības vietas noslēdz līgumus ar lielākajiem pasta un kurjerpasta dienestiem, nodrošinot pārdevējiem atlaides un prioritāru apkalpošanu. Šādas partnerības palīdz uzlabot piegādes efektivitāti, vienlaikus samazinot izmaksas, kas ir izdevīgi gan pārdevējiem, gan patērētājiem.
Dažas tiešsaistes tirdzniecības vietas ir spērušas vēl vienu soli tālāk, savā uzņēmējdarbības modelī tieši integrējot loģistiku un izmantojot izpildes pakalpojumus. Šie pakalpojumi ļauj platformai pārdevēju vārdā uzglabāt preču krājumus specializētās noliktavās, pārvaldīt pasūtījumu apstrādi, kā arī nodrošināt iepakošanu, nosūtīšanu un preču atgriešanu. Konsolidējot sūtījumus un izmantojot apjomradītus ietaupījumus, tirdzniecības vietu pārvaldītie pasūtījumu izpildes pakalpojumi var nodrošināt ātrāku un paredzamāku piegādes laiku salīdzinājumā ar neatkarīgu pārdevēju pārvaldītu loģistiku. Tirdzniecības vietas var arī mudināt pārdevējus izmantot to loģistikas risinājumus, piedāvājot tādas priekšrocības kā bezmaksas piegādi vai piegādi ar atlaidēm, vienkāršotu atgriešanu un labāku redzamību platformā.
Tomēr ne visi pārdevēji izmanto tiešsaistes tirdzniecības vietu piedāvātos loģistikas risinājumus. Daži paši pārvalda savas noliktavas un piegādes darbības vai slēdz līgumus ar loģistikas pakalpojumu sniedzējiem – trešajām personām, lai saglabātu lielāku kontroli pār izplatīšanu. Tas nodrošina elastību un var palīdzēt pārdevējiem darboties vairākās tiešsaistes tirdzniecības vietās vai citos pārdošanas kanālos. Tomēr tas var radīt arī papildu izmaksas un darbības sarežģījumus, jo īpaši mazākiem pārdevējiem, kuriem var nebūt infrastruktūras vai sarunu vešanas spējas, lai nodrošinātu konkurētspējīgus piegādes tarifus.
Kopumā loģistika ir vairāk nekā tikai palīgfunkcija – tā ir būtisks e‑komercijas virzītājspēks, kas nodrošina netraucētu preču apriti visā piegādes ķēdē. Tā kā loģistikas un piegādes pakalpojumi ir būtiski tiešsaistes tirdzniecības vietu darbībai, to integrācija un optimizācija joprojām ir viena no galvenajām tirdzniecības vietu operatoru prioritātēm.
Partnerības starp tiešsaistes tirdzniecības vietām un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem atspoguļo šo nozaru savstarpējo atkarību, jo abas puses cenšas uzlabot piegādes ātrumu, uzticamību un izmaksu efektivitāti. Turpmāka loģistikas pakalpojumu attīstība joprojām būs izšķiroša tiešsaistes tirdzniecības vietu nākotnes veidošanā un ietekmēs ne tikai patērētāju vēlmes, bet arī šajās platformās strādājošo pārdevēju stratēģijas.
2.4.2. Maksājumi
Otrs šajā ziņojumā aplūkotais saistītais tirgus ir maksājumu nozare. Maksājumu pakalpojumi tiek klasificēti kā ar tiešsaistes tirdzniecības vietām saistīts tirgus, jo tiem ir būtiska nozīme darījumu nodrošināšanā starp pircējiem un pārdevējiem. Šie pakalpojumi, kas ietver maksājumu apstrādi, krāpšanas novēršanu un darījumu verifikāciju, ir ļoti svarīgi jebkuras tiešsaistes tirdzniecības vietas darbībai.
Bez maksājumu pakalpojumiem tiešsaistes tirdzniecības vietās nebūtu iespējams veikt drošus un efektīvus finanšu darījumus. Tāpēc maksājumu pakalpojumi un tiešsaistes tirdzniecības vietas ir cieši savstarpēji saistītas.
Maksājumu pakalpojumu tirgus dalībnieki 4. nodaļā netiks visaptveroši apzināti, jo tas neietilpst šā ziņojuma tvērumā, tomēr ziņojumā tiks analizēts, kā tiešsaistes tirdzniecības vietu platformas Polijā, Lietuvā un Latvijā var paplašināt darbību maksājumu pakalpojumu tirgū. Daži galvenie dalībnieki, kas analizēti 4. nodaļas kartēšanā, jau ir īstenojuši šādu paplašināšanos, ņemot vērā ciešo saikni starp to darbībām, savukārt citi ir sadarbojušies ar ārējiem pakalpojumu sniedzējiem.
2.4.3. Autentifikācija un pieteikšanās
Trešais saistītais tirgus, kas attiecas uz e‑komerciju, ir autentifikācijas un pieteikšanās pakalpojumi. Šie pakalpojumi ir būtiski drošas lietotāju piekļuves un mijiedarbības nodrošināšanai tiešsaistes tirdzniecības vietu platformās.
Šie pakalpojumi ietver identitātes pārbaudi, daudzfaktoru autentifikāciju un drošus pieteikšanās mehānismus, kas aizsargā lietotāju datus un novērš krāpšanu. Ja nebūtu šo pakalpojumu, tiešsaistes tirdzniecības vietām būtu grūti uzturēt drošu un uzticamu vidi, kas ir būtiska to darbībai. Autentifikācijas pakalpojumu un tiešsaistes tirdzniecības vietu saikne ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu gan pircēja, gan pārdevēja drošību.
Šā ziņojuma vajadzībām galvenie autentifikācijas un pieteikšanās pakalpojumu sniedzēji netiks pilnībā aplūkoti. Tomēr šie pakalpojumi joprojām ir būtiski, lai nodrošinātu pakalpojumus, kurus sniedz 4. nodaļā aprakstītās tiešsaistes tirdzniecības vietas.
2.4.4. Mākoņdatošanas infrastruktūra
Pēdējais saistītais tirgus ir mākoņdatošanas nozare. Mākoņdatošanas infrastruktūra ir ar tiešsaistes tirdzniecības vietām saistīts tirgus, jo tā nodrošina tehnisko pamatu liela datu apjoma pārvaldībai, darījumu apstrādei un platformu darbības mitināšanai.
Mākoņdatošanas pakalpojumiem ir svarīga nozīme, nodrošinot tiešsaistes tirdzniecības vietu efektīvu mērogojamību, uzticamību un augstu veiktspēju. Ja netiktu nodrošināta spēcīga mākoņdatošanas infrastruktūra, tiešsaistes tirdzniecības vietām rastos ievērojami ierobežojumi lietotāju, sludinājumu un darījumu skaita pieauguma pārvaldībā. Tāpēc saikne starp mākoņdatošanas infrastruktūru un tiešsaistes tirdzniecības vietām ir fundamentāla to darbības nodrošināšanai un turpmākai paplašināšanai.
Šā ziņojuma vajadzībām 4. nodaļā netiks sniegts pilnīgs pārskats par mākoņdatošanas infrastruktūru. Tomēr mākoņdatošanas pakalpojumiem ir izšķiroša nozīme tiešsaistes tirdzniecības vietu sekmīgas darbības nodrošināšanā, un daži no 4. nodaļā aplūkotajiem galvenajiem dalībniekiem ir paplašinājuši savu darbību šajā nozarē.
2.5.1. Salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumi (CSS)
Pēc blakustirgu un ar tiešsaistes tirdzniecības vietām saistīto tirgu apskata uzmanība tagad tiek pievērsta atbalsta tirgiem, kas veido daļu no plašākas e‑komercijas ekosistēmas. Pirmais no tiem ir salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu (CSS) tirgus – atsevišķs segments, kas nodrošina atbalsta funkciju citām e‑komercijas platformām, tai skaitā tiešsaistes tirdzniecības vietām, tiešsaistes mazumtirgotājiem un OCAS, nevis ir būtiska tirdzniecības vietu darbības sastāvdaļa.
CSS var uzskatīt par tiešsaistes tirdzniecības vietu atbalsta tirgu, jo tie uzlabo pirkšanas pieredzi, nodrošinot patērētājiem rīku dažādu pārdevēju un platformu piedāvāto produktu cenu un īpašību salīdzināšanai. Lai gan CSS atvieglo produktu atrašanu un var būt sākumpunkts patērētājiem pirms pārejas uz tiešsaistes tirdzniecības vietām vai citām e‑komercijas platformām, tie nav obligāti nepieciešami pašu tiešsaistes tirdzniecības vietu darbībai.
Tomēr CSS tirgu tiešsaistes tirdzniecības vietas var uzskatīt par potenciālu darbības paplašināšanas virzienu, integrējot cenu salīdzināšanas funkcijas savās ekosistēmās, lai nodrošinātu lielāku kontroli pār visu iepirkšanās procesu. Šī tendence ir novērota Polijā, un sīkāk tā ir analizēta 4. nodaļā.
Lēmumā lietā Google Shopping6 Eiropas Komisija definē CSS kā specializētus meklēšanas pakalpojumus, kas lietotājiem ļauj meklēt produktus un salīdzināt to cenas un īpašības, izmantojot dažādu tiešsaistes mazumtirgotāju un tirgotāju platformu piedāvājumus. Šie pakalpojumi nodrošina arī saites, kas tieši vai ar starpnieklapu starpniecību novirza lietotājus uz šo mazumtirgotāju vai platformu tīmekļa vietnēm.
Lai gan daži e‑komercijas segmenti pārklājas funkcionāli un patērētāju lietojuma ziņā, CSS kopumā pilda skaidri definētu un nošķiramu lomu. Šīs platformas ir īpaši izstrādātas, lai palīdzētu patērētājiem salīdzināt cenas, produktu īpašības un pieejamību dažādās e‑komercijas vietnēs, tieši neveicinot darījumus.
CSS savieno patērētājus un tiešsaistes tirdzniecības vietas, potenciāli sniedzot priekšrocības gan pircējiem, gan pārdevējiem. Patērētājiem šīs platformas nodrošina labāku cenu pārredzamību un atvieglo pārdomātu pirkuma lēmumu pieņemšanu, ļaujot vienuviet novērtēt vairākus piedāvājumus. Šī funkcija ir īpaši vērtīga arvien piesātinātākā tiešsaistes vidē, kur jutīgumam pret cenām un produktu atšķirībām var būt izšķiroša nozīme patērētāju izvēlē.
Pārdevējiem un mazumtirgotājiem CSS nodrošina papildu kanālu redzamības palielināšanai un apmeklētāju plūsmas novirzīšanai uz saviem tiešsaistes veikaliem. Izvietojot preces šajās platformās, pārdevēji var sasniegt plašāku auditoriju ārpus konkrētas tirdzniecības vietas, tādējādi dažādojot klientu piesaistes stratēģijas. Tas var būt īpaši izdevīgi mazākiem mazumtirgotājiem, kuriem citādi varētu rasties grūtības konkurēt ar pazīstamākiem tirgus dalībniekiem. Turklāt, izmantojot CSS, pārdevēji var gūt ieskatu cenu tendencēs un konkurentu stratēģijās, lai attiecīgi pielāgotu savus piedāvājumus.
Piedāvājot plašākas iespējas patērētājiem, kuri pievērš uzmanību cenai, un nodrošinot pārdevējiem lielāku atpazīstamību un tirgus datus, šie pakalpojumi būtiski ietekmē iepirkšanās paradumus plašākā digitālās e‑komercijas ekosistēmā.
2.5.2. Reklāma
Nākamais atbalsta tirgus, kura izpēte ir būtiska šā pētījuma mērķiem, ir reklāmas nozare – atsevišķs un nošķirts segments, kas paplašina tiešsaistes tirdzniecības vietu un citu e‑komercijas platformu funkcionalitāti.
Reklāmas tirgi tiek uzskatīti par tiešsaistes tirdzniecības vietu atbalsta tirgiem, jo, lai gan tie ievērojami palielina platformas piedāvāto pakalpojumu vērtību, tie nav nepieciešami tiešsaistes tirdzniecības vietu pamatdarbībai. Tādi reklāmas pakalpojumi kā vizualizētās reklāmas, meklēšanas reklāmas un sponsorētie piedāvājumi, palīdz palielināt produktu un pakalpojumu redzamību tirdzniecības vietā, taču pati platforma var darboties arī bez šiem pakalpojumiem. Reklāma var uzlabot klientu pieredzi, palīdzot lietotājiem atrast produktus, kurus tie citādi nebūtu atraduši, tomēr tā nav tirdzniecības vietas pamatfunkciju būtisks elements. Tā drīzāk sniedz papildu vērtību, veicinot apmeklētību un atvieglojot patērētājiem lēmumu pieņemšanu ar mērķtiecīga reklāmas satura palīdzību.
Kā jau minēts iepriekš, tiešsaistes tirdzniecības vietās reklāma aizvien biežāk tiek uzskatīta par būtisku ienākumu gūšanas un uzņēmējdarbības izaugsmes veidu. Izmantojot reklāmas pakalpojumus, tirdzniecības vietas ļauj pārdevējiem reklamēt preces mērķauditorijai, palielinot piedāvājumu redzamību ārpus parastās meklēšanas rezultātiem. Šādi reklāma kļūst par nozīmīgu tiešsaistes tirdzniecības vietu ieņēmumu avotu, un daudzas platformas reklāmas pakalpojumus izmanto kā savu uzņēmējdarbības modeļu pamatelementu. Par šiem reklāmas pakalpojumiem pārdevēji parasti norēķinās saskaņā ar “maksa par klikšķi” (CPC)7 vai “maksa par tūkstoti” (CPM) modeli8, kas būtiski papildina tirdzniecības vietas kopējos ieņēmumus.
Pēdējos gados tiešsaistes tirdzniecības vietu klātbūtne reklāmas nozarē ir kļuvusi īpaši izteikta, un tādi lielākie tirgus dalībnieki kā Amazon izmanto savu plašo lietotāju loku un apjomīgos patērētāju datus, lai piedāvātu augsti personalizētus reklāmas risinājumus. Šīs pārmaiņas atspoguļo plašāku tendenci, kurā tiešsaistes tirdzniecības vietas cenšas piesaistīt lielāku tirgvedības budžeta daļu gan no reklāmdevējiem, gan pārdevējiem, tādējādi radot pašpastiprinošu saikni, kurā reklāma veicina tirgus izaugsmi, kas savukārt palielina reklāmas ieņēmumus.
Tiešsaistes tirdzniecības vietu centieni paplašināt darbību reklāmas jomā ir veicinājuši arvien sarežģītāku reklāmas platformu izstrādi, kas ļauj precīzāk atlasīt mērķauditoriju, balstoties uz patērētāju uzvedību, pirkumu vēsturi un demogrāfiskajiem datiem. Šīs iespējas padara reklāmu tiešsaistes tirdzniecības vietās īpaši pievilcīgu gan lieliem, gan maziem tirgotājiem, kuri vēlas maksimāli palielināt savu atpazīstamību. Turklāt šīs platformas paplašina savu piedāvājumu, iekļaujot dažādus reklāmas formātus, piemēram, video reklāmas, sponsorētos zīmolus un reklāmkarogus, lai pielāgotos dažādiem produktu veidiem un tirgvedības stratēģijām.
Vienlaikus pieaugošā reklāmas nozīme, iespējams, rada spriedzi starp tirdzniecības vietu starpniecības funkciju un to lomu apmaksātas redzamības nodrošināšanā. Līdzīgi kā meklētājprogrammās, parasto meklēšanas rezultātu un sponsorēto izvietojumu līdzāspastāvēšana var izpludināt robežu starp neitrālu starpniecību un reklāmas saturu.
Lai gan reklāma nav uzskatāma par tiešsaistes tirdzniecības vietu pamatfunkciju, tai ir izšķiroša nozīme plašākā e‑komercijas ekosistēmā. Palīdzot pārdevējiem piesaistīt pircējus un uzlabot preču redzamību, reklāmas pakalpojumi tieši ietekmē patērētāju uzvedību un veicina platformas ieņēmumu pieaugumu. Tādējādi reklāma ne tikai papildina tiešsaistes tirdzniecības vietu funkcionalitāti, bet arī paver ievērojamas iespējas darbības paplašināšanai tirgū.
Atsauces
[4] European Union (2026), Glossary:E-commerce, https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Glossary:E-commerce (accessed on 1 April 2026).
[1] OECD (2024), Competition Policy in Digital Markets: The Combined Effect of Ex Ante and Ex Post Instruments in G7 Jurisdictions, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/80552a33-en.
[2] OECD (2022), OECD Handbook on Competition Policy in the Digital Age, https://doi.org/10.1787/c8c1841b-en.
[3] OECD (2021), “Ex Ante Regulation and Competition in Digital Markets”, OECD Roundtables on Competition Policy Papers, No. 272, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/c83e178d-en.
[5] OECD (2018), “Implications of E-commerce for Competition Policy”, OECD Roundtables on Competition Policy Papers, No. 274, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/b7978bd0-en.
← 1. Lielākai cenu pārredzamībai var būt arī citas sekas, tai skaitā pastiprināta mazumtirdzniecības cenu uzraudzība, ko veic konkurenti, un iespējamas biežākas slepenas vienošanās un/vai algoritmiskas cenu noteikšanas ieviešana.
← 2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (ES P2B regula) (OV L 186, 11.7.2019., 57.–79. lpp.
← 3. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē (ES Digitālo tirgu akts), OV L 265, 12.10.2022., 1.–66. lpp.
← 4. Pirkšanas logs ir tiešsaistes tirdzniecības vietu funkcija, kas nosaka produkta noklusējuma pārdevēju, kad patērētājs noklikšķina uz “Pievienot grozam” vai “Pirkt tagad”. Tā ir ļoti konkurētspējīga, jo vairāki pārdevēji var piedāvāt vienu un to pašu produktu, bet pirkšanas logā (Buy Box) vienlaikus var atrasties tikai viena pārdevēja produkts. Pirkšanas loga (Buy Box) algoritms izvēlas pārdevēju, balstoties uz tādiem faktoriem kā cena, izpildes metode (piemēram, tirdzniecības vietas loģistikas pakalpojumu izmantošana), piegādes ātrums, klientu atsauksmes un pārdevēja darbības rādītāji. Iespēja tikt iekļautam pirkšanas logā ievērojami palielina pārdevēja izredzes pārdot savu produktu, jo lielākā daļa patērētāju iegādājas produktus no izceltā pārdevēja, nevis izskata citus piedāvājumus.
← 5. Tomēr jānorāda, ka dažos gadījumos robeža starp OCAS platformām un tiešsaistes tirdzniecības vietām kļūst neskaidra, jo arvien vairāk OCAS platformu ļauj darboties profesionāliem pārdevējiem. Ar šo pāreju platformās, kas tradicionāli paredzētas C2C mijiedarbībai, tiek ieviesti B2C mehānismi.
← 6. Lieta AT. AT.39 740.
← 7. “Maksa par tūkstoti” (Cost-per-mille, CPM) ir modelis, saskaņā ar kuru reklāmdevējs maksā par katriem 1 000 reklāmas rādījumiem (skatījumiem) neatkarīgi no tā, vai lietotāji mijiedarbojas ar reklāmu. Šo modeli parasti izmanto vizualizētajā reklāmā, zīmola atpazīstamības kampaņās un tirdzniecības vietas sponsorētajos piedāvājumos, kur redzamība un auditorijas sasniedzamība ir svarīgāka par tiešu iesaisti.”
← 8. “Maksa par klikšķi” (Cost-per-click,CPC) ir tiešsaistes reklāmas cenu noteikšanas modelis, kurā reklāmdevējs maksā par katru reizi, kad lietotājs noklikšķina uz reklāmas. Šo modeli parasti izmanto meklētājprogrammu reklāmās un tirdzniecības vietu sponsorētajos piedāvājumos, ļaujot reklāmdevējiem solīt par reklāmas vietu, pamatojoties uz atslēgvārdu atbilstību un konkurētspējīgu cenu.