Tiešsaistes tirdzniecības vietas ir daudzpusīgas platformas ar atšķirīgām konkurences vidēm gan patērētāja, gan pārdevēja pusē. Var sagaidīt, ka lielāka konkurence abās pusēs nodrošina labākus rezultātus patērētājiem – zemākas cenas, augstāku kvalitāti un lielāku inovāciju. Patērētāju pusē cieši konkurē dažādas galvenās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas nodrošina “vienas pieturas aģentūru” patērētājiem, kuri novērtē iespēju veikt darījumus daudzās mazumtirdzniecības kategorijās (preču veida, kvalitātes un cenu diapazona ziņā), salīdzinājumā ar citiem dalībniekiem, kuri galvenokārt koncentrējas uz zemo cenu tirgus daļu vai darbojas ar atšķirīgu uzņēmējdarbības modeli. Pārdevēju pusē galvenās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas ir atvērtas vietējiem pārdevējiem, cieši konkurē, un pārdevēju alternatīvās iespējas ir ierobežotākas nekā patērētājiem. Šajā nodaļā ir definētas attiecīgās konkurentu grupas tiešsaistes tirdzniecības vietās Polijā, Lietuvā un Latvijā gan no patērētāju, gan pārdevēju puses.
Konkurences tirgus pētījums par tiešsaistes tirdzniecības vietām Polijā, Latvijā un Lietuvā
Kopsavilkums
Šajā nodaļā ir analizēti konkurences ierobežojumi tiešsaistes tirdzniecības vietām, kas darbojas Polijā, Lietuvā un Latvijā, nosakot attiecīgo konkurentu kopumu gan patērētāju, gan pārdevēju pusē šajās daudzpusīgajās platformās un ņemot vērā to aizvietojamību ar citiem pakalpojumiem. Šo nodaļu var uzskatīt par līdzīgu tirgus definēšanai, ko konkurences iestādes parasti veic, nosakot konkrētos produktu tirgus saskaņā ar konkurences tiesībām. Tomēr tirgus pētījuma mērķis nav konkurences tiesību īstenošana saskaņā ar konkrētu tiesisko regulējumu, bet gan visaptveroša konkurences stāvokļa analīze, tāpēc var piemērot elastīgāku pieeju. Tādējādi šajā nodaļā sniegts provizorisks novērtējums par to, kuri tirgus dalībnieki tiks iekļauti un kādā mērā, novērtējot konkurences stāvokli starp tiešsaistes tirdzniecības vietām 7. nodaļā. 6.1 ir apkopotas pieejas, ko konkurences iestādes izmanto tirgus definēšanai tirgus pētījumos šajā nozarē, un tā sniedz vērtīgu kontekstu, kas palīdz izprast šajā ziņojumā izmantoto pieeju.
Daudzpusīgu platformu gadījumā (sk. arī 2. nodaļu par daudzpusīgumu) tirgus definēšanu var aplūkot divējādi: kā vienotu, integrētu tirgu, kas aptver visas lietotāju grupas vai kā atsevišķus, bet savstarpēji saistītus tirgus katrai lietotāju grupai, kas piedalās katrā platformas pusē. Piemērotā pieeja ir atkarīga no platformas īpašajām iezīmēm un konkurences mijiedarbības veida. Dažos novērtējumos daudzpusīgas platformas tiek uzskatītas par vienotu tirgu – tas atspoguļo to kā starpnieku starp savstarpēji atkarīgām lietotāju grupām, savukārt citos novērtējumos katra tirgus puse tiek aplūkota atsevišķi, jo īpaši gadījumos, kad konkurences ierobežojumi starp lietotāju grupām būtiski atšķiras1.
Šā ziņojuma vajadzībām un saskaņā ar pieeju, ko izmanto konkurences iestādes, kā aprakstīts 6.1, konkurences ierobežojumu analīzē tiek izmantota divpusēja pieeja un nošķirta tiešsaistes tirdzniecības vietu patērētāju un pārdevēju puse. Šī pieeja ļauj veikt detalizētāku konkurences dinamikas novērtējumu, atzīstot, ka konkurences apstākļi un attiecīgie ierobežojumi ne vienmēr ir simetriski abās pusēs, un vienlaikus ņem vērā savstarpējo atkarību, kas raksturīga uz platformām balstītām ekosistēmām.
Visās jurisdikcijās iestādes lielākoties vienojas par pieeju starpniecības pakalpojumu tirgus definēšanai pārdevēju pusē – tas ir nošķirts no patērētājiem paredzētajiem mazumtirdzniecības kanāliem, jo konkurences apstākļi komerciālo lietotāju piesaistei atšķiras no mazumtirdzniecības kanālu darbības nosacījumiem. Ģeogrāfiskā darbības joma parasti ir valsts līmenī, un pieprasījuma un piedāvājuma ierobežojumi pārsvarā ir raksturīgi konkrētai valstij.
Tirgus daļas rādītāji liecina par lielākām atšķirībām. Atkarībā no analizētā jautājuma un datu pieejamības informatīvi var būt dažādi rādītāji – pārdošanas vērtība/GMV, darījumu skaits, ieņēmumi, kā arī dažos pētījumos datplūsmas un tiešsaistes sasniedzamības rādītāji. Šajā kontekstā analīzē uzsvars parasti ir uz datplūsmas rādītājiem (apmeklējumi, unikālie apmeklētāji, lapu skaits vienā apmeklējumā, atteikumu rādītājs), kas atspoguļo lietotāju piesaisti un iesaisti, vienlaikus atzīstot, ka iestādes bieži izmanto arī uz vērtību un apjomu balstītus rādītājus tirgus daļu aprēķināšanai.
Tirgus pētījumi
Dienvidāfrika – tiešsaistes starpniecības platformu tirgus izpēte (2023)
Šajā pētījumā ir analizēta konkurence galvenajās tiešsaistes starpniecības kategorijās Dienvidāfrikā, atsevišķu moduli veltot e‑komercijas tirgiem.
Produktu tirgus(-i): pārdevēju puse – “tirgus pakalpojumu sniegšana komerciālajiem lietotājiem”; patērētāju puse – “tiešsaistes iepirkšanās kanāli”, kas ir nošķirti no bezsaistes mazumtirdzniecības.
Ģeogrāfiskais tirgus: Valsts (Dienvidāfrika).
Rādītāji: tirgus daļas, kas noteiktas kā daļa no kopējās e‑komercijas GMV (preču bruto vērtības). Citi platformu veidi (piemēram, tiešsaistes reklāmas sludinājumu un salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumi), kas novērtēti pēc pasūtījumu apjoma, ieņēmumiem vai unikālās lietotāju plūsmas.
Austrālija – ACCC digitālo platformu pakalpojumu izpēte (galīgais ziņojums, 2025. gads)
Galīgajā ziņojumā apkopoti vairāku gadu pētījuma rezultāti par digitālajām platformām, tai skaitā sadaļa par vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām Austrālijā.
Produktu tirgus(-i): “Vispārējās tiešsaistes mazumtirdzniecības tirdzniecības vietas” definētas kā divpusējas platformas, kas savieno piegādātājus ar Austrālijas patērētājiem, izņemot tiešsaistes reklāmas sludinājumu pakalpojumus.
Ģeogrāfiskais tirgus: valsts līmenis (Austrālija).
Rādītāji: tirgus klātbūtne novērtēta, izmantojot i) tiešsaistes pārdošanas vērtību; ii) platformu ieņēmumu pieaugumu; iii) patērētāju aptauju datus par pirkumiem; un iv) vidējo lietotāju skaitu mēnesī (MAU). MAU iekļaušana parāda, ka uz datplūsmu balstīti rādītāji ir daļa no izmantoto mērījumu kopuma līdzās uz vērtību un ieņēmumiem balstītiem rādītājiem.
Meksika – COFECE izmeklēšana IEBC‑001‑2022 (2025. gada galarezultāts; 2024. gada sākotnējais atzinums)
Šajā pētījumā analizēti konkurences apstākļi vairākās tiešsaistes tirdzniecības vietu kategorijās Meksikā, ņemot vērā gan starpniecības pakalpojumus pārdevējiem, gan patērētājiem paredzētos kanālus.
Produktu tirgus(-i): atsevišķs pārdevēju puses tirgus – “tirgus starpniecības pakalpojumi pārdevējiem”; pircēju puses tirgus – “tirdzniecības vietas un vairāku kategoriju tiešsaistes veikali patērētājiem”.
Ģeogrāfiskais tirgus: valsts līmenis (Meksika).
Rādītāji: tirgus daļas aprēķinātas gan pēc pārdošanas vērtības, gan pēc darījumu skaita.
Pretmonopola lietas
Visas minētās pretmonopola lietas attiecas tikai uz starpniecības pakalpojumiem pārdevēju pusē – mazumtirdzniecības tirgus definīcijas patērētāju pusē nav pieņemtas.
Itālija – AGCM lieta A528 (Amazon, 2021)
AGCM analizēja Amazon rīcību attiecībā uz trešās puses pārdevējiem tās tirdzniecības vietā, pievēršot uzmanību starpniecības pakalpojumu mijiedarbībai ar loģistikas un redzamības rīkiem.
Produktu tirgus(-i): pārdevēju puses “starpniecības pakalpojumi tiešsaistes tirdzniecības vietās” ir nošķirti no paša pārdevēja tīmekļa vietnēm un bezsaistes mazumtirdzniecības.
Ģeogrāfiskais tirgus: valsts līmenis (Itālija).
Rādītāji: tirgus daļas noteiktas pēc ieņēmumiem no pārdošanas tirdzniecības vietās (pārdošanas vērtība) visā starpniecības pakalpojumu tirgū tirdzniecības vietās; kā papildu rādītāji izmantoti apmeklējumu un datplūsmas dati.
Eiropas Komisija – lietas AT.40462 / AT.40703 (Amazon saistības, 2022.–2023. gads)
Šajās lietās ir analizēta tirdzniecības vietu rīcība un datu izmantošana vairākos lielos ES tirgos, kā rezultātā Komisija pieņēma saistības.
Produktu tirgus(-i): “tirgus pakalpojumu sniegšana” trešās puses pārdevējiem.
Ģeogrāfiskais tirgus: Valsts (Vācija, Francija, Spānija).
Rādītāji: Komisija nepublicēja tirgus daļas, bet balstījās uz Amazon iekšējiem rādītājiem (bruto preču pārdošanas apjoms, pasūtīto produktu pārdošanas apjoms, skatījumu skaits), kas parāda, kā platforma uzrauga savas darbības rezultātus.
Apvienotā Karaliste – CMA lieta par Amazon Marketplace (2022, Lieta Nr. 51 184)
CMA izmeklēja tirgus praksi, kas ietekmē trešās puses pārdevējus un patērētāju izvēli Apvienotajā Karalistē. Lietā ir analizēta starpniecības pakalpojumu konkurences nozīme, kā arī platformas kontrolētās ranžēšanas un redzamības ietekme.
Produktu tirgus(-i): “e-komercijas tirgus pakalpojumu sniegšana trešās puses pārdevējiem nolūkā sasniegt klientus Apvienotajā Karalistē”.
Ģeogrāfiskais tirgus: valsts līmenis (Apvienotā Karaliste).
Rādītāji: tirgus daļa aprēķināta, pamatojoties uz trešās puses pārdošanas vērtību un tiešsaistes sasniedzamību.
Avots: Dienvidāfrikas Konkurences iestāde (2023). Online Intermediation Platforms Market Inquiry: Final Report & Decision, https://www.compcom.co.za/wp-content/uploads/2023/07/CC_OIPMI-Final-Report.pdf; Australian Competition and Consumer Commission (2025) Digital Platform Services Inquiry – Final Report, https://www.accc.gov.au/system/files/digital-platform-services-inquiry-final-report-march2025.pdf; COFECE, “Cofece concluye investigación en comercio electrónico minorista” (Press release, September 2025) https://www.cofece.mx/cofece-concluye-investigacion-en-comercio-electronico-minorista/; Diario Oficial de la Federación, Extracto del Dictamen Preliminar del Expediente IEBC‑001‑2022 (February 2024), https://www.cofece.mx/wp-content/uploads/2024/02/DOF-13febrero2024-01.pdf; Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato, A528 (2021), https://en.agcm.it/en/media/press-releases/2021/12/A528; EUR-Lex, Summary of Commission Decision of 20 December 2022 (Cases AT.40 462 & AT.40 703) (OJ C 87, March 2023) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52023AT40462(01); European Commission, Commitments decision materials in AT.40 462 / AT.40 703 (case file document) https://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases1/202310/AT_40703_8990760_1533_5.pdf and https://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases1/202252/AT_40462_8825091_8265_4.pdf; CMA (2023) Decision to accept binding commitments, https://assets.publishing.service.gov.uk/media/6544cbaed36c91000d935d20/Non-confidential_decision_pdfa_4.pdf.
Analīze sākas ar tiešsaistes tirdzniecības vietu patērētāju puses novērtējumu – vispirms nosakot galvenās iezīmes, kas šo pusi atšķir no citiem mazumtirdzniecības formātiem, pēc tam novērtējot, cik lielā mērā šīs platformas var aizstāt ar alternatīviem iepirkšanās kanāliem, un visbeidzot izvērtējot attiecīgo ģeogrāfisko konkurences apjomu.
6.1.1. Tiešsaistes tirdzniecības vietu darbības joma patērētāju pusē
Šajā iedaļā ir norādītas galvenās iezīmes, kas nosaka tiešsaistes tirdzniecības vietu patērētāju puses darbības jomu. Definējot daudzpusīgu platformu patērētāju pusi, novērtējumā galvenā uzmanība pievērsta pieprasījuma puses aizstājamībai – vai patērētāji var pāriet uz alternatīviem kanāliem, un piedāvājuma puses aizstājamībai – citu uzņēmumu spējai pāriet uz šo pakalpojumu sniegšanu, reaģējot uz cenu, pakalpojumu kvalitātes vai produktu pieejamības izmaiņām. Šajā ziņā ir minētas trīs galvenās pazīmes, kas tiešsaistes tirdzniecības vietu patērētāju pusi atšķir no citiem mazumtirdzniecības formātiem.
Pirmkārt, tiešsaistes tirdzniecības vietas ļauj patērētājiem piekļūt plašam produktu klāstam vienotā digitālā vidē. Jo īpaši vairāku neatkarīgu pārdevēju klātbūtne tirgū ievērojami paplašina patērētājiem pieejamo produktu izvēli. Šāda plaša izvēle ir apvienota ar iespēju vienā darījumā veikt pirkumus no dažādiem pārdevējiem – tādējādi līdz minimumam samazinot darījumu izmaksas Patērētājiem nav atsevišķi jāapmeklē vairāki pārdevēji vai jāsadarbojas ar tiem, kā arī nav jāpārvalda atsevišķi pirkšanas procesi, jo platforma centralizē piedāvājumu (Burdon, 2021[1]).
Otrkārt, tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošina iespēju reāllaikā salīdzināt pārdevēju piedāvātās cenas un produktus tieši platformā. Šāds cenu pārredzamības līmenis rada spēcīgu konkurences spiedienu uz pārdevējiem un uzlabo rezultātus patērētājiem. Pārdevēji dinamiski koriģē cenas, reaģējot uz redzamiem konkurences kritērijiem, savukārt patērētājiem ir iespēja pieņemt pamatotus lēmumus, pamatojoties uz viegli pieejamu informāciju par cenām un produktu īpašībām. Šāda cenu salīdzināšana parasti nav pieejama bezsaistes vidē, un decentralizētā tiešsaistes vidē tā var būt sarežģītāka2.
Treškārt, kā minēts 4. nodaļā, tiešsaistes tirdzniecības vietas parasti integrē saistītus pakalpojumus, tai skaitā maksājumu apstrādi, piegādes loģistiku un klientu atbalstu, vienotā darījumu sistēmā. Šie pakalpojumi mazina patērētājiem radušās grūtības un palielina pirkšanas procesa ērtumu un paredzamību. Platformas saskarne automatizē galvenos darījumu aspektus, tai skaitā cenu noteikšanu, maksāšanas noteikumus un piegādes nosacījumus, ļaujot patērētājiem veikt pirkumus standartizētā veidā ar minimālām pūlēm. Platformas var piedāvāt arī uzlabotu personalizāciju, kas izriet no platformas veiktās datu vākšanas par konkrētiem patērētājiem, kā arī par patērētājiem plašākā mērogā. Šāda personalizācija, kad platforma pielāgo savu piedāvājumu un iesaka produktus atbilstoši patērētāju vēlmēm, var vēl vairāk samazināt meklēšanas izmaksas un mazināt šķēršļus patērētājiem..
Lai gan patērētāji nepārprotami nemaksā par piekļuvi platformai vai par tās sniegtajiem darījumus veicinošajiem pakalpojumiem, viņi maksā par iegādātajām precēm, un šī cena var netieši atspoguļot maksu, ko tiešsaistes tirdzniecības vietas iekasē no pārdevējiem, kā arī viņi var tieši maksāt par preču piegādi. Kā Eiropas Komisija uzsver, definējot tirgu, SSNIP testu3 nevar piemērot tādu tirgu novērtēšanai, kuros pakalpojumus piedāvā bez maksas vai kuros konkurence norit ar cenām nesaistītos aspektos. Šādos gadījumos konkurences iestādes var ņemt vērā kvalitatīvus pierādījumus par pakalpojumu kvalitāti, lietotāju iesaisti un tīkla ietekmi4, lai noteiktu konkrēto tirgu5. Šajā ziņojumā izmantota līdzīga pieeja – tiešsaistes tirdzniecības vietu patērētāju pusi zināmā mērā raksturo ar cenu nesaistīta konkurence. Platformas konkurē arī patērētāju pusē, piesaistot un noturot lietotājus ar pakalpojumu kvalitāti, produktu daudzveidību, platformas sasniedzamību, lietošanas ērtumu un lietotāja pieredzi (OECD, 2021, p. 32[2]).
6.1.2. Dažādu tiešsaistes tirdzniecības vietu veidu aizvietojamība
Šajā iedaļā ir nošķirti dažādi tiešsaistes tirdzniecības vietu veidi un novērtēts, cik lielā mērā tie ir savstarpēji aizstājami.
Vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas salīdzinājumā ar citām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām
Kā aprakstīts 2. un 4. nodaļā, vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām ir raksturīgs plašs produktu piedāvājums.. Konkrētāk, lielākā daļa lielāko vispārējo tiešsaistes tirdzniecības vietu (Amazon, Allegro, Pigu) pārdod preces gandrīz visās mazumtirdzniecības patēriņa preču kategorijās un darbojas kā “vienas pieturas aģentūra”, kas ļauj patērētājiem veikt darījumus daudzās mazumtirdzniecības kategorijās (preču veida, kvalitātes un cenu diapazona ziņā) no daudziem trešo personu pārdevējiem vienuviet. Šīs platformas ļauj patērētājiem vienā saskarnē un vienā pirkuma procesā salīdzināt alternatīvus piedāvājumus dažādos cenu un kvalitātes līmeņos, izmantot standartizētas patērētāju aizsardzības un preču atgriešanas politiku un paļauties uz paredzamiem piegādes nosacījumiem. Šajā ziņojumā šādas platformas tiek sauktas par “galvenajām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām”.
Tas ir pretstatā citām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām, kas galvenokārt koncentrējas uz zemo cenu segmentu vai darbojas, izmantojot atšķirīgu uzņēmējdarbības modeli. Lai gan šīs platformas var piedāvāt lielu skaitu produktu un aptvert vairākas mazumtirdzniecības kategorijas, to piedāvājums parasti ir koncentrēts uz konkrētiem cenu un kvalitātes segmentiem un bieži vien ir saistīts ar ilgāku piegādes laiku, pārrobežu piegādi un ierobežotākām vai mazāk standartizētām garantijām pēc pirkuma. Tādējādi tās nenodrošina patiesi visaptverošu produktu piedāvājumu visās mazumtirdzniecības kategorijās, tai skaitā kvalitātes ziņā, vienā pirkuma procesā, kā arī nenodrošina pilnu pakalpojumu klāstu un darījumu noteiktību, ko patērētāji sagaida no galvenajām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām (Blog M2ecloud, 2025[3]). Lai gan šādas platformas dažos aspektos var uzskatīt par vispārējām un var radīt konkurences spiedienu attiecībā uz konkrētiem produktu veidiem vai izmantošanas gadījumiem, no patērētāju viedokļa tās parasti nav cieši aizstājamas ar vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām, jo īpaši augstākas vērtības, laika ziņā jutīgu vai atkārtotu pirkumu gadījumā, kad izšķiroša nozīme ir plašai izvēlei, uzticamībai un integrētiem pakalpojumiem.
Patiesi, ir pierādījumi, ir pierādījumi, ka patērētāji skaidri nošķir galvenās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas no citām alternatīvām, tādām kā Temu un AliExpress. Pirmkārt, patērētāji šīs platformas izmanto atšķirīgi. Ieinteresēto personu sniegtie dati no visām trim valstīm liecina, ka patērētāji labi apzinās riskus, kas saistīti ar iepirkšanos Temu un AliExpress platformās, tai skaitā attiecībā uz piegādes termiņiem, preču kvalitāti6 un atgriešanas mehānismu pieejamību. Tādēļ dažas ieinteresētās personas pauž viedokli, ka patērētāji šīs platformas daļēji izmanto izklaidei, nevis kā pilnvērtīgu aizstājēju vispārējo tiešsaistes tirdzniecības vietu pamatpiedāvājumam.
Šāds uzskats ir cieši saistīts ar šādu platformu uzņēmējdarbības modeli, kura pamatā ir ārkārtīgi zemas cenas, kas bieži tiek piedāvātas uz piegādes ātruma, produktu atbilstības un pēcpārdošanas atbalsta rēķina, kā arī maksimāla lietotāju iesaiste, izmantojot “spēļu” funkcijas (laika ziņā ierobežotus piedāvājumus, atalgojuma mehānismus, interaktīvas akcijas un stimulus lietotnēs). Šie dizaina elementi veicina pārlūkošanu un impulsīvu iepirkšanos, nostiprinot platformas pozicionēšanos kā lētu, uz atklājumiem orientētu iepirkšanās vidi, nevis kā uzticamu, visaptverošu mazumtirdzniecības kanālu. Tas jo īpaši attiecas uz mazas vērtības, atliekamiem vai eksperimentāliem pirkumiem, kad patērētāji vieglāk samierinās ar ilgāku piegādes laiku un lielāku nenoteiktību attiecībā uz produkta kvalitāti un atgriešanas iespējām (Darji, 2026[4]). Turpretī galvenās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, tādas kā Allegro un Pigu, izceļas ar ātrāku piegādes laiku un augstāku klientu apkalpošanas līmeni, ko patērētāji šajā reģionā augstu vērtē7. Tāpēc tās parasti ir noklusējuma izvēle visdažādākajiem pirkumiem – tas ierobežo to, cik lielā mērā zemo cenu platformas, tādas kā Temu un AliExpress, var uzskatīt par ciešiem aizstājējiem no patērētāja viedokļa.
Šī diferenciācija atspoguļota arī nesenos izpildes konstatējumos Polijā, kur saistībā ar 2025. gada lēmumu par Temu negodīgu tirgus praksi UOKiK uzsvēra bažas par produktu kvalitāti un atbilstību ES standartiem8. Vienlaikus Eiropas Komisija saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aku ir publicējusi provizoriskus secinājumus par risku, ka platformā var tikt piedāvāti nelegāli produkti (European Commission, 2025[5]). Šādas tendences šķiet atbilst ieinteresēto personu uztverei par mazāku darījumu noteiktību un produktu uzticamību salīdzinājumā ar galvenajām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām.
Lai papildinātu iepriekš aplūkotās pazīmes, turpmāk tabulās novērtēti patērētāju paradumi pārlūkot tiešsaistes tirdzniecības vietās. Lai gan pārlūkošanas dati paši par sevi neapliecina pieprasījuma puses aizstājamību vai pāreju uz citu platformu darījuma veikšanai, tie sniedz netiešus pierādījumus tam, cik lielā mērā patērētāji dažādas platformas uzskata par iespējamām alternatīvām vienā un tajā pašā iepirkšanās periodā. Jo īpaši vienas un tās pašas dienas pārlūkošanas modeļi var sniegt informāciju par to, vai patērētāju lēmumu pieņemšanas procesā tādas zemu cenu platformas kā Temu un AliExpress, tiek vērtētas līdzās galvenajām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām, vai arī tās tiek izmantotas diferencētāk un kā papildinājums.
Vispirms aplūkojot Poliju, 6.1 parādīta to apmeklētāju daļa, kuri apmeklēja katru no piecām populārākajām tiešsaistes tirdzniecības vietām (rindas) un kuri tajā pašā dienā apmeklēja arī citu tirdzniecības vietu (kolonnas) 12 mēnešu periodā no 2025. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim. Kā redzams tabulā, 40–49 % Temu, AliExpress, Amazon un Empik apmeklētāju tajā pašā dienā pārlūkoja arī Allegro, savukārt ~5-9 % Allegro apmeklētāju tajā pašā dienā pārlūkoja katru no šīm platformām. Tas nozīmē, ka pat tad, ja patērētāji apmeklē šīs alternatīvās platformas, Allegro daudzos gadījumos ir viena no izvēlētajām platformām pirkuma veikšanai.
Piezīme: Katrs procents tabulā atspoguļo to Polijā reģistrēto vietnes A apmeklētāju daļu (rindas), kuri tajā pašā dienā attiecīgajā periodā apmeklēja arī vietni B (kolonnas).
Avots: SimilarWeb dati.
Turpmāk, aplūkojot Lietuvu 6.2, ir parādīts to Pigu un Varle apmeklētāju īpatsvars, kuri tajā pašā dienā apmeklējuši arī katru citu tirdzniecības vietu (kolonnas). Kā redzams tabulā, aptuveni 34 % Varle apmeklētāju tajā pašā dienā pārlūkoja arī Pigu, savukārt tikai 21 % Pigu apmeklētāju pārlūkoja arī Varle. Tikai 4‑13 % Pigu un Varle lietotāju tajā pašā dienā pārlūkoja arī alternatīvas platformas, tai skaitā AliExpress, Temu un eBay. Tas liecina, ka patērētāji dod priekšroku Pigu, un norāda, ka Pigu un Varle mazāk konkurē ar citām tiešsaistes tirdzniecības vietām, tādām kā AliExpress, Temu un eBay, kuras, kā minēts iepriekš, ir vērstas uz atšķirīgiem tirgus segmentiem vai darbojas ar atšķirīgu uzņēmējdarbības modeli.
Piezīme: Katrs procents tabulā atspoguļo to tīmekļa vietnes A apmeklētāju daļu (rindas), kuri tajā pašā dienā apmeklēja arī tīmekļa vietni B (kolonnas). Tā kā šo rādītāju nevar attiecināt tikai uz Lietuvā dzīvojošiem lietotājiem, ESAO analizēja to lietotāju uzvedību visā pasaulē, kuri apmeklē tīmekļa vietnes ar domēnu .lt (parasti aptuveni 90 % no šo vietņu kopējās datplūsmas ir no Lietuvas). Tāpēc tabulas rindās nav iekļautas vietnes aliexpress.com, temu.com un ebay.com, jo tikai neliela daļa to lietotāju visā pasaulē ir no Lietuvas.
Avots: SimilarWeb dati.
Visbeidzot, 6.3. tabulā par Latviju redzams, ka tikai ~6‑13% no 220.lv apmeklētājiem tajā pašā dienā apmeklēja arī kādu no pārējām piecām populārākajām tiešsaistes tirdzniecības vietām Tas norāda, ka salīdzinoši neliela daļa 220.lv lietotāju, pieņemot lēmumu par pirkumu tajā pašā dienā, apsver alternatīvas platformas, un liecina, ka Temu un AliExpress nekonkurē ar 220.lv tik cieši.
Piezīme: Katrs procents tabulā atspoguļo to tīmekļa vietnes A apmeklētāju daļu (rindas), kuri tajā pašā dienā apmeklēja arī tīmekļa vietni B (kolonnas). Tā kā šo rādītāju nevar attiecināt tikai uz lietotājiem Latvijā, ESAO analizēja to lietotāju uzvedību visā pasaulē, kuri apmeklē tīmekļa vietnes ar domēnu .lv (parasti aptuveni 90 % no šo vietņu kopējās datplūsmas ir no Latvijas). Tāpēc tabulas rindās nav iekļautas vietnes aliexpress.com, temu.com, ebay.com un amazon.de, jo tikai neliela daļa to lietotāju visā pasaulē ir no Latvijas.
Avots: SimilarWeb dati.
Turklāt ESAO analizētie lietotāju dati liecina par būtiskām atšķirībām tajā, kā patērētāji izmanto šīs platformas. 6.1 attēls salīdzina, kā patērētāji Polijā izmanto Allegro un Temu. Kā redzams grafikā kreisajā pusē, laika posmā no 2023. gada maija līdz 2026. gada janvārim Allegro vidusmēra lietotājs mēneša laikā apmeklē platformu vairāk reižu nekā Temu vidusmēra lietotājs. Diagrammā pa labi redzams, ka Temu īslaicīgo apmeklējumu rādītājs, t. i., to lietotāju īpatsvars, kuri pamet tīmekļa vietni pēc vienas lapas skatīšanas, ir pastāvīgi augstāks nekā Allegro. Apmeklējumu skaits uz vienu unikālo apmeklētāju atspoguļo atgriešanās biežumu jeb lietošanas intensitāti mēneša laikā, savukārt īslaicīgo apmeklējumu rādītājs raksturo sesiju kvalitāti – kopā tie ļauj nošķirt platformas ar daudziem īsiem vai zemas intensitātes apmeklējumiem no platformām ar mazāku skaitu, bet aktīvākām sesijām. Salīdzinājumā ar Temu Allegro raksturīgs lielāks apmeklējumu skaits uz vienu lietotāju un zemāks īslaicīgo apmeklējumu rādītājs, kas liecina par dziļāku un biežāku lietotāju iesaisti. Tas atbilst 6.2 attēls sniegtajiem datiem par to Allegro un Temu lietotņu lietotāju īpatsvaru, kuri laika gaitā turpināja lietot lietotni. Lietotāju noturības rādītāji Allegro gadījumā ir ievērojami augstāki nekā Temu, kas norāda uz lielāku pastāvīgu patērētāju iesaisti. Tas atbilst arī ieinteresēto personu sniegtajai informācijai par to, kā patērētāji izmanto Temu visās trijās jurisdikcijās.
Piezīme: Mēneša apmeklējumi atspoguļo kopējo tīmekļa vietnes apmeklējumu skaitu, ko veikuši Polijā reģistrēti lietotāji, savukārt unikālie apmeklētāji – to atsevišķo personu skaitu no Polijas, kuras mēneša laikā tīmekļa vietni apmeklējušas vismaz vienu reizi. Apmeklējumu skaits uz vienu unikālo apmeklētāju ir izmantošanas biežuma rādītājs, kas parāda, cik bieži vidējais lietotājs apmeklē platformu mēneša laikā. Īslaicīgu apmeklējumu īpatsvars ir to Polijā reģistrēto lietotāju apmeklējumu daļa, kas beidzas pēc vienas lapas apskates bez turpmākas darbības.
Avots: ESAO aprēķini, pamatojoties uz SimilarWeb datiem.
Piezīme: SimilarWeb noturības rādītājs nosaka to jauno lietotāju daļu Polijā, kuri ir instalējuši lietotni un kuri to atver N. dienā pēc instalēšanas katru mēnesi. Izmantojot šos ikmēneša rādītājus, ESAO aprēķināja vidējo noturības līmeni katrai dienai laikposmā no 2025. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim. Dati ir pieejami tikai par Android lietotājiem, taču Polijā Android izmanto aptuveni 70 % mobilo operētājsistēmu lietotāju.
Avots: SimilarWeb.
Reaģējot uz patērētāju uztveri un uzvedību, tai skaitā iepriekš minēto, gan Allegro, gan Pigu nesen ir veikuši pasākumus, lai skaidri norobežotos no tādām platformām kā Temu, izņemot no savām platformām piedāvājumus ar ilgu piegādes laiku (galvenokārt no Ķīnas pārdevējiem) un tādējādi palielinot vietējo pārdevēju piedāvājumu ar īsāku piegādes laiku un labāku kvalitātes kontroli (Reuters, 2025[6]; PHH Group, 2025[7]). Citā galvenajā vispārējā tiešsaistes tirdzniecības vietā Varle darbojas galvenokārt Lietuvas pārdevēji, kā arī daži Latvijas, Igaunijas vai Polijas pārdevēji (bez Ķīnas pārdevējiem)); šāda pieeja nodrošina produktu kvalitātes standartus9.
Tas atbilst vispārīgākiem pierādījumiem, ka patērētāji iepērkas vienā galvenajā vispārējā tiešsaistes tirdzniecības vietā. Šī patērētāju uzvedības maiņa ir plaši atzīta – patērētāji arvien biežāk sāk iepirkties šajās platformās un produktu meklēšanai tās izmanto kā noklusējuma rīku (Gemius, 2024[8]; Channelengine, 2025[9]; Allegro, 2025[10]). Eiropas Komisija konstatēja, ka ievērojama daļa patērētāju Amazon iegādājas vairākas preces vienā kopējā iepirkumu grozā, kas nozīmē, ka papildu preces viņi meklē tikai starp alternatīvām, kas pieejamas tieši Amazon10. Šo uzvedības modeli veicina arī tādu lojalitātes programmu kā Amazon Prime vai Allegro Smart pieaugošā popularitāte, kas vēl vairāk mudina patērētājus iepirkties tikai vienā tirdzniecības vietā11.
Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā ziņojumā veiktajā konkurences novērtējumā īpaša uzmanība ir pievērsta galvenajām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām, kas savā starpā cieši konkurē, izslēdzot platformas ar atšķirīgu uzņēmējdarbības modeli, kā aprakstīts iepriekš. Tomēr attiecīgos gadījumos tiek ņemts vērā arī konkurences spiediens, ko rada citi vispārējo tiešsaistes tirdzniecības vietu veidi.
Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus, galvenās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas visciešāk konkurē savā starpā, savukārt citas vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas – platformas, kas darbojas galvenokārt zemo cenu segmentā vai ar būtiski atšķirīgiem uzņēmējdarbības modeļiem – rada mazāku un diferencētāku konkurences spiedienu. Kvalitatīvās ieinteresēto personu atsauksmes, izpildes konstatējumi un lietotāju iesaistes rādītāji norāda uz atšķirībām patērētāju uztverē, pirkšanas modeļos un darījumu noteiktībā; tas atspoguļojas pārlūkošanas un noturības datos visās trīs jurisdikcijās. Tādējādi, lai gan zemo cenu vai pārrobežu platformas var radīt konkurences spiedienu noteiktās preču kategorijās vai konkrētās situācijās, kopumā tās nav cieši pieprasījuma puses aizstājēji no patērētāju viedokļa Tāpēc šajā ziņojumā konkurences novērtējumā galvenā uzmanība pievērsta konkurencei starp galvenajām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām, vienlaikus attiecīgā gadījumā ņemot vērā arī citu platformu mērķtiecīgākus konkurences ierobežojumus.
Vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas salīdzinājumā ar specializētajiem tiešsaistes tirdzniecības vietām
Atšķirībā no vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām specializētās tirdzniecības vietas ir vērstas uz konkrētu mazumtirdzniecības segmentu. Tāpēc tās patērētājiem ir alternatīva tikai attiecībā uz šo šauro segmentu (sīkāk sk. 6.1.3. iedaļu par par specializētajiem tiešsaistes mazumtirgotājiem, kuri līdzīgi darbojas konkrētā segmentā).
Būtiski, ka specializētās tiešsaistes tirdzniecības vietas nenodrošina iespēju iepirkties vairākās kategorijās vienā platformā un vienotā iepirkšanās procesā, tādējādi ierobežojot to aizstājamību ar vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām Tas ir tāpēc, ka patērētājiem būtu ievērojami lielākas grūtības iepirkties vairākās specializētās tirdzniecības vietās, lai iegūtu tādu pašu pakalpojumu kā vienā vispārējā tiešsaistes tirdzniecības vietā.
Tas atbilst secinājumiem citos līdzīgos pētījumos un lietās par tiešsaistes tirdzniecības vietām – konkurence ir lielāka starp platformām ar plašu produktu kategoriju klāstu, savukārt specializēto platformu radītais konkurences spiediens ir salīdzinoši mazāks (South African Competition Commission, 2022[11]; COFECE, 2024[12]; AGCM, 2021[13]). Turklāt tas, ka tādās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietās kā Amazon, tiek izmantotas izvēles paritātes klauzulas, kas aizliedz piedāvāt plašāku produktu klāstu citās platformās, apstiprina uzskatu, ka platformas atzīst patērētāju vēlmi iegādāties dažāda veida produktus vienā vietā12.
Piedāvājuma ziņā specializētās tirdzniecības vietas varētu paplašināt savu piedāvājumu, aptverot plašāku produktu klāstu un tādējādi tiešāk konkurējot ar galvenajām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām, tomēr tas prasītu ievērojamus ieguldījumus pārdevēju piesaistē un būtiskas izmaiņas uzņēmējdarbības modelī.
6.1.3. Aizvietojamība ar citiem mazumtirdzniecības kanāliem
Ņemot vērā iepriekš raksturotās tiešsaistes tirdzniecības vietu galvenās pazīmes patērētāju pusē, šajā iedaļā tiks novērtēts, vai šīs platformas ir aizvietojamas ar citiem mazumtirdzniecības kanāliem, jo īpaši ar fiziskajiem veikaliem, tiešajiem tiešsaistes mazumtirgotājiem un OCAS platformām.
Fiziskie veikali
Fiziskie veikali ir tradicionāli mazumtirgotāji, kas darbojas fiziskās tirdzniecības vietās. Šie mazumtirgotāji var piedāvāt preces dažādos mazumtirdzniecības segmentos vai specializēties konkrētā segmentā (piemēram, elektronika, sports). Tie patērētājiem ir alternatīvs pirkšanas kanāls, kas atsevišķās situācijās var būt piemērotāks – atkarībā no pirkuma steidzamības vai vēlmes produktu fiziski apskatīt pirms iegādes.
Tomēr pastāv vairāki faktori, kas ierobežo to aizvietojamību ar tiešsaistes tirdzniecības vietām. Pirmkārt, fiziskie veikali parasti nevar piedāvāt tikpat plašu izvēli kā tiešsaistes tirdzniecības vietas, kur piedāvājums ir pieejams vienuviet. Tas nozīmē, ka patērētāji nevar tik viegli piekļūt plašam produktu klāstam vienā pirkumā.
Tā kā tiešsaistes vidē var piedāvāt daudz vairāk produktu nekā fiziskā vidē, kur vietu ierobežo veikala fiziskā platība un plauktu platība, daži nišas produkti fiziskajos veikalos var nebūt pieejami un ir atrodami tikai tiešsaistes tirdzniecības vietās vai pie citiem tiešsaistes mazumtirgotājiem.
Turklāt, lai iegādātos preces veikalā, tas jāapmeklē klātienē, un patērētāji to ne vienmēr uzskata par ērtu alternatīvu preču iegādei tiešsaistē ar piegādi uz izvēlēto vietu13. Turklāt cenu salīdzināšanu starp vairākiem fiziskiem mazumtirgotājiem ierobežo laika un ģeogrāfiskie faktori (OECD, 2018, p. 55[14]). Tāpēc, lai gan atsevišķos gadījumos fiziskie veikali var būt nozīmīgi, kopumā maz ticams, ka tie vairākumā situāciju varētu aizstāt tiešsaistes tirdzniecības vietas.
No piedāvājuma puses mazumtirdzniecības veikaliem nav viegli paplašināt darbību, sākot piedāvāt tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumus, jo tas prasa ievērojamas sākotnējās investīcijas, tostarp tiešsaistes mazumtirdzniecības platformas izveidi, nepieciešamās loģistikas un piegādes infrastruktūras nodrošināšanu, kā arī ieguldījumus lietotāju piesaistē abās platformas pusēs. Tādēļ, lai gan šāda paplašināšanās teorētiski ir iespējama, maz ticams, ka mazumtirdzniecības veikalus varētu uzskatīt par tuviem aizstājējiem piedāvājuma pusē.
Tiešsaistes mazumtirdzniecība
Atšķirībā no tiešsaistes tirdzniecības vietām tiešie tiešsaistes mazumtirgotāji nerīkojas kā starpnieki trešo personu pārdevējiem, bet pārdod savas preces tieši patērētājiem. Līdzīgi kā fiziskie mazumtirdzniecības veikali, tiešsaistes mazumtirgotāji var darboties vairākos mazumtirdzniecības segmentos vai specializēties konkrētā, šaurā segmentā14
Lielākā daļa tiešsaistes mazumtirgotāju specializējas noteiktā produktu kategorijā, piemēram, modes vai elektronikas jomā. Patērētāji, kas pērk šo kategoriju preces, parasti izvēlas attiecīgās kategorijas mazumtirgotājus vai dažos gadījumos kā alternatīvu apsver vispārējas tiešsaistes tirdzniecības vietas.
Lai to ilustrētu, 6.4 vietnē ir attēlota katras tīmekļa vietnes apmeklētāju daļa (rindas), kuri tajā pašā dienā apmeklējuši arī citas tīmekļa vietnes (kolonnas), analizējot vairākas populārākās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas un specializētās modes preču mazumtirdzniecības vietas Polijā. 6.4 zemāk redzams, ka kopumā lielākā daļa lietotāju, kas apmeklē modes preču mazumtirdzniecības vietas, tajā pašā dienā apmeklē citas modes preču mazumtirdzniecības vietas (tabulas apakšējā labajā daļā) salīdzinājumā ar vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām (apakšējā kreisajā daļā) (izņemot vadošo platformu Allegro). Savukārt novērojama arī pretēja tendence: lielāka daļa lietotāju, kuri apmeklē vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, tajā pašā dienā apmeklē arī citas vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas (tabulas augšējā kreisajā daļa), salīdzinot ar modes preču mazumtirdzniecības vietām (tabulas augšējā labajā daļā).
Piezīme: Katrs procents tabulā atspoguļo to Polijā reģistrēto vietnes A apmeklētāju daļu (rindas), kuri tajā pašā dienā attiecīgajā periodā apmeklēja arī vietni B (kolonnas).
Avots: SimilarWeb dati.
Turpmāk 6.5. tabulā līdzīga analīze veikta attiecībā uz elektronikas mazumtirgotājiem salīdzinājumā ar vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām.. NNo tās izriet, ka vidēji lielāka daļa lietotāju, kuri apmeklē elektronikas mazumtirgotāju vietnes, tajā pašā dienā apmeklē arī citas elektronikas mazumtirgotāju vietnes (tabulas apakšējā kreisajā daļā), salīdzinot ar vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām (tabulas apakšējā labajā daļā), un otrādi (izņemot Allegro).
Tomēr vispārējo tiešsaistes tirdzniecības vietu apmeklētāji biežāk apmeklē elektronikas mazumtirgotāju vietnes nekā apģērbu mazumtirgotāju vietnes, un elektronikas mazumtirgotāju vietņu apmeklētāji biežāk nekā apģērbu mazumtirgotāju vietņu apmeklētāji apmeklē vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas (tostarp Allegro). Tas var liecināt, ka elektronikas mazumtirgotāji ir tuvāks aizstājējs vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām nekā modes preču mazumtirgotāji, proti, attiecībā uz konkrētu produktu kategoriju. Tomēr jāņem vērā arī atšķirīgais produktu viendabīguma līmenis modes un elektronikas kategorijās, kas var ietekmēt šos pārlūkošanas paradumus. Pilnīguma labad jānorāda, ka pieejamie dati liecina par salīdzinoši zemu savstarpējās pārlūkošanas līmeni starp modes preču un elektronikas mazumtirgotāju vietnēm.
Piezīme: Katrs procents tabulā atspoguļo to Polijā reģistrēto vietnes A apmeklētāju daļu (rindas), kuri tajā pašā dienā attiecīgajā periodā apmeklēja arī vietni B (kolonnas).
Avots: SimilarWeb dati.
Tādējādi, lai gan patērētāji, kas pārlūko konkrētas preču kategorijas, parasti koncentrējas uz aizstājējiem attiecīgajā mazumtirdzniecības kategorijā, noteiktos apstākļos – proti, iegādājoties preces šaurā preču segmentā – tie var uzskatīt par aizstājējiem arī specializētos tiešsaistes mazumtirgotājus un vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas.
Tomēr, kā norādīts iepriekš, šo mazumtirgotāju ierobežotais preču klāsts samazina to aizstājamību patērētājiem, kuri meklē vienu galveno iepirkšanās kanālu ar plašu piedāvājumu (t. s. “vienas pieturas aģentūra”). Piekļuve vairākiem specializētiem tiešsaistes mazumtirgotājiem ir saistīta ar lielākām neērtībām un augstākām meklēšanas izmaksām nekā līdzvērtīga pakalpojuma saņemšana vienā tiešsaistes tirdzniecības vietā.
Daži lielie tiešsaistes mazumtirgotāji, kuru piedāvājums vairāk līdzinās tiešsaistes tirdzniecības vietām, patērētājiem, visticamāk, būs tuvāka alternatīva. Tomēr, tā kā šajās platformās netiek iesaistīti trešās puses pārdevēji, to piedāvājums parasti ir ierobežotāks nekā tiešsaistes tirdzniecības vietās, kas savukārt ietekmē to aizstājamību.
No piedāvājuma skatpunkta tiešsaistes mazumtirgotājiem ir labākas iespējas nekā fiziskajiem mazumtirdzniecības veikaliem paplašināt darbību un piedāvāt tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumus, jo tie jau darbojas tiešsaistes mazumtirdzniecībā. Tomēr integrācija ar lielu skaitu trešo personu pārdevēju prasa būtiskus tehniskus pielāgojumus, pastāvīgas darījumu izmaksas un ievērojamus sākotnējos ieguldījumus pārdevēju piesaistei, lai nodrošinātu tiešsaistes tirdzniecības vietām raksturīgu piedāvājuma apjomu, kas ierobežo to aizstājamību no piedāvājuma puses.
OCAS platformas
OCAS platformas galvenokārt darbojas kā “patērētājs–patērētājam” (C2C) platformas, kurās patērētāji piedāvā pārdošanai lietotas vai citas vietējā tirgū pieejamas preces tieši citiem patērētājiem. Profesionāli trešās puses pārdevēji parasti tajās nepiedalās, un piedāvājumā bieži ir unikālas, lietotas vai zemas vērtības preces, nevis jaunas, standartizētas preces.
Tādējādi OCAS platformas apmierina atšķirīgu patērētāju pieprasījumu nekā tiešsaistes tirdzniecības vietas. Patērētāji šīs platformas parasti izmanto, lai meklētu izdevīgus piedāvājumus, lietotas preces vai vietējā tirgū pieejamus priekšmetus; to izvēli bieži nosaka cenu jutīgums, vides apsvērumi vai vēlme pēc neformālas vietējās apmaiņas. Turpretī pieprasījumu tiešsaistes tirdzniecības vietās raksturo orientācija uz ērtumu, uzticamību un plašu jaunu preču klāstu, ko piedāvā profesionāli pārdevēji, kā arī patērētāju aizsardzības mehānismi un platformā nodrošināti maksājumu un piegādes risinājumi.
Turklāt OCAS platformas parasti darbojas kā sludinājumu izvietošanas platformas, nevis kā darījumu starpnieki: platforma pati neiesaistās darījuma veikšanā, bet vienīgi nodrošina kontaktu starp lietotājiem. Līdz ar to patērētājiem pašiem jāvienojas par darījuma nosacījumiem, jāveic maksājums un jāorganizē piegāde, kas rada sadrumstalotāku un mazāk prognozējamu iepirkšanās pieredzi.
Tomēr dažas OCAS platformas pakāpeniski ir integrējušas tiešsaistes tirdzniecības vietām līdzīgas funkcijas, piemēram, iebūvētus maksājumu risinājumus, centralizētu loģistiku un atsevišķos gadījumos arī piekļuvi profesionāliem pārdevējiem. Ja šī attīstība turpināsies, atšķirības pieprasījuma pusē starp OCAS platformām un tiešsaistes tirdzniecības vietām var samazināties, jo īpaši, ja patērētāji OCAS platformas sāks uztvert kā tādas, kurās ir salīdzināms ērtuma un darījumu drošības līmenis. Tomēr šādas aizstājamības sasniegšanai būs nepieciešami būtiski ieguldījumi infrastruktūrā, uzticības mehānismos un platformu darbības profesionalizācijā.
6.1.4. Konkurences ģeogrāfiskais tvērums
Šajā iedaļā analizēts konkurences ģeogrāfiskais tvērums tiešsaistes tirdzniecības vietu patērētāju pusē, izvērtējot, cik lielā mērā ārpus konkrētās jurisdikcijas esošās tirdzniecības vietas rada konkurences spiedienu uz attiecīgās jurisdikcijas tirdzniecības vietām un līdz ar to, vai tās ir daļa no attiecīgā konkurentu loka. Tādējādi tas balstās uz 5. nodaļā izklāstīto diskusiju par galvenajām vietējām iezīmēm, kas ir būtiskas tiešsaistes tirdzniecības vietām un saistītajiem e-komercijas segmentiem, kurā analizēts, kā pakalpojumu sniegšana vietējā valodā, patērētāju jutīgums pret cenām, efektīvu loģistikas tīklu izveide un vietējo maksājumu metožu atbalsts ietekmē konkurences dinamiku Polijā, Lietuvā un Latvijā. Šie faktori gan atsevišķi, gan kopumā nosaka to, kā platformas mijiedarbojas ar lietotājiem un reaģē uz konkurences spiedienu.
Šā ziņojuma vajadzībām par tiešsaistes tirdzniecības vietu patērētāju puses attiecīgo ģeogrāfisko dimensiju tiek uzskatīts valsts līmenis (saskaņā ar precedentu citos pētījumos un lietās, sk. arī 6.1. ielikumu). Patērētāju uzvedība un platformu izmantošanas modeļi liecina, ka praksē šīs platformas galvenokārt darbojas konkrētai valstij raksturīgā vidē. Šo koncentrēšanos uz valsts līmeni galvenokārt nosaka tiešsaistes tirdzniecības vietu pielāgošanās vietējām patērētāju vēlmēm, infrastruktūras prasībām un normatīvajai videi.
Kā jau minēts 5. nodaļā, patērētāji parasti dod priekšroku tiešsaistes tirdzniecības vietām, kas ir pielāgotas viņu valsts kontekstam. Šo izvēli nosaka tādi faktori kā valoda, maksājumu iespējas, piegādes metodes un klientu apkalpošana. Vietējiem apstākļiem pielāgotas platformas ne tikai nodrošina patērētājiem ērtāku un vienkāršāku iepirkšanās pieredzi, bet arī veicina uzticēšanos, izmantojot reģionam raksturīgas funkcijas, tai skaitā pazīstamas maksājumu sistēmas (norēķinus piegādes brīdī), vietējo klientu apkalpošanu un preču sortimentu, kas atbilst vietējo patērētāju vēlmēm. Šie faktori samazina pārrobežu aizstājamības pievilcību, jo patērētāji retāk izvēlas starptautiskas platformas, kurās nav šādu vietējo pielāgojumu, ņemot vērā ar to saistītās būtiskās grūtības. Patērētāju izvēli par labu vietējām platformām ietekmē arī augstākas piegādes izmaksas, piegādes ātrums un iespējamie muitas maksājumi, kas saistīti ar iepirkšanos ārpus attiecīgās jurisdikcijas.
Skaidrības labad jāuzsver, ka platformu izcelsme attiecīgajā jurisdikcijā nav priekšnoteikums konkurencei valsts līmenī; būtiski, lai tās būtu pietiekami mērķtiecīgi orientētas uz patērētājiem šajā jurisdikcijā. Tomēr šādu platformu ienākšana attiecīgajās jurisdikcijās būs atkarīga no to spējas sasniegt pietiekamu mērogu, kas ļauj pamatot sākotnējos ieguldījumus un nodrošināt pastāvīgo izmaksu segšanu saistībā ar pakalpojumu pielāgošanu, tai skaitā vietējo valodu atbalstu un vietējo loģistikas tīklu izveidi. Kā norādīts 5. nodaļā, vietējā tirgus lielums var būt būtisks faktors šādas iespējamības novērtēšanā.
Tādējādi no patērētāju viedokļa šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumu sniegšanai patērētājiem Polijā, Lietuvā un Latvijā.
6.1.5. Secinājumi
Patērētāju pusē tiešsaistes tirdzniecības vietu patērētāju attiecīgais konkurentu loks ietver galvenās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas darbojas valsts līmenī katrā no trim jurisdikcijām. Attiecīgi ESAO ņems vērā arī konkurences spiedienu, ko rada citas vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, tai skaitā platformas ar atšķirīgiem uzņēmējdarbības modeļiem vai platformas, kas orientētas uz zemo cenu segmentu.
Atsevišķos gadījumos tiks ņemta vērā arī konkurence ar alternatīvām, piemēram, specializētām tiešsaistes tirdzniecības vietām, mazumtirgotājiem vai citiem lieliem tiešsaistes mazumtirgotājiem, kā arī OCAS platformu mainīgā pozicionēšana. Tomēr konkurences stāvokļa novērtējums tiešsaistes tirdzniecības vietu tirgū (izklāstīts 7. nodaļā) galvenokārt būs vērsts uz galvenajām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām un, atsevišķos gadījumos, uz citām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām.
Tiešsaistes tirdzniecības vietu pārdevēju puse aptver uzņēmumu lietotāju grupu – no individuāliem uzņēmējiem līdz lieliem uzņēmumiem –, kuri izmanto platformas, lai sasniegtu patērētājus un veiktu pārdošanu (tiešsaistes tirdzniecības vietas konkurē pārdevēju pusē, piedāvājot savas platformas un pakalpojumus pārdevējiem; tas atšķiras no konkurences starp pārdevējiem pašas tiešsaistes tirdzniecības vietas ietvaros). Pirms analizēt konkurenci tiešsaistes tirdzniecības vietu pārdevēju pusē, ir lietderīgi skaidri izskaidrot tās nozīmi patērētājiem pakārtotajā tirgū. Īsāk sakot, konkurences vide pārdevēju pusē ne tikai veicina labvēlīgākus nosacījumus pārdevējiem, kas var izpausties zemākās cenās patērētājiem, bet arī rada priekšnoteikumus tam, ka vairāk pārdevēju ienāk tirgū vai paplašina savu mazumtirdzniecības piedāvājumu, tādējādi palielinot patērētājiem izvēli.
Un otrādi, neefektīva konkurence pārdevēju pusē ietekmē arī patērētājus. Lai novērtētu šo ietekmi, ir lietderīgi aplūkot attiecības starp tiešsaistes tirdzniecības vietām un pārdevējiem, īpašu uzmanību pievēršot to sarunu vešanas spējai. Sarunu vešanas spēja, citiem apstākļiem nemainoties, var ietekmēt pārpalikuma sadalījumu starp šīm grupām (OECD, 2022[15]).
ESAO (2022[15]) identificē vairākus mehānismus, kā sarunu vešanas spēja var radīt potenciāli nelabvēlīgu ietekmi pakārtotajos tirgos, ne tikai pārnesot pārpalikumu no piegādātājiem uz pircējiem; šie mehānismi ir piemērojami arī saistībā ar tiešsaistes tirdzniecības vietām. Pirmkārt, Pirmkārt, ņemot vērā, ka tiešsaistes tirdzniecības vietas var noteikt daudzus tirdzniecības nosacījumus (sk. arī 8. nodaļu), tas var ietekmēt tirgus rezultātus. Piemēram, ja tiešsaistes tirdzniecības vietas nosaka tādus vertikālus ierobežojumus kā vislielākās labvēlības režīms, tas var ierobežot konkurentu piekļuvi tirgum.
Plašāk raugoties, sarunu vešanas spēja var radīt negatīvu ietekmi pakārtotajos tirgos, tai skaitā uz dinamisko efektivitāti un pārdevēju spēju un stimulu ieviest jauninājumus. Piemēram, ja tiešsaistes tirdzniecības vietas palielina pārdevēju darbības izmaksas un samazina to rentabilitāti, tas var veicināt pārdevēju izstāšanos no tirgus vai inovāciju tempa samazināšanos (sk. arī (ACCC, 2022[16])). Turklāt šādas izmaksas var tikt pārnestas uz patērētājiem.
Turklāt tiešsaistes tirdzniecības vietas ar ievērojamu sarunu vešanas spēju var pārnest risku uz pārdevējiem vai padarīt tirdzniecības noteikumus mazāk paredzamus. Neefektīvs riska sadalījums var palielināt kopējās izmaksas un samazināt ekonomisko efektivitāti. Paaugstināta nenoteiktība pārdevējiem samazina arī viņu spēju un stimulu ieviest jauninājumus, jo mazinās iespēja prognozēt iespējamo atdevi no ieguldījumiem. Tas tieši ietekmē patērētāju piekļuvi inovatīviem produktiem un izvēles daudzveidību.
Šie apsvērumi ir īpaši nozīmīgi hibrīda tirdzniecības vietu kontekstā, kurās tiešsaistes tirdzniecības vietas pakārtotajos tirgos konkurē ar saviem pārdevējiem (European Commission, 2022[17]). Attiecībā uz Amazon ir norādīts, ka, ja platforma palielina pārdevēju riskus un izmaksas, tas var samazināt to darbības apjomu un izstumt tos no tirgus, tādējādi mazinot konkurences spiedienu uz Amazon mazumtirdzniecības darbību (South African Competition Commission, 2022[11]). Šāda situācija tiek raksturota kā konkurentu izmaksu paaugstināšana, proti, hibrīda platformai var būt gan iespēja, gan stimuls palielināt platformā esošo konkurentu izmaksas, jo tās pašas mazumtirdzniecības darbībai ir vieglāk konkurēt ar mazāk efektīviem uzņēmumiem. Hibrīda tirdzniecības vietas var izmantot savu sarunu vešanas spēju, lai iegūtu no pārdevējiem datus, kas var tikt izmantoti efektīvākai konkurencei pakārtotajos tirgos.
Tādējādi, lai gan tiešsaistes tirdzniecības vietas varētu izmantot savu sarunu vešanas spēju, lai īstermiņā samazinātu cenas, nelīdzsvarota sarunu vešanas spēja var tieši kaitēt patērētājiem, izkropļojot konkurenci tiešsaistes tirdzniecības vietās un pakārtotajos mazumtirdzniecības tirgos.
Ņemot vērā minēto un ievērojot to pašu pieeju kā patērētāju pusē, šajā sadaļā novērtēta tiešsaistes tirdzniecības vietu pārdevēju puse. Vispirms aprakstītas galvenās iezīmes, kas raksturo tiešsaistes tirdzniecības vietu pārdevēju pusi, pēc tam izvērtēts, cik lielā mērā alternatīvie kanāli ir aizstājami, un visbeidzot noteikta attiecīgā konkurences ģeogrāfiskā joma.
6.2.1. Tiešsaistes tirdzniecības vietu darbības joma pārdevēja pusē
Šajā iedaļā aprakstītas galvenās iezīmes, kas raksturo tiešsaistes tirdzniecības vietu darbības jomu pārdevēju pusē. Tāpat kā patērētāju pusē, novērtējumā galvenā uzmanība pievērsta pieprasījuma puses aizstājamībai, proti, vai pārdevēji izmantotu citus kanālus tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumu vietā, kā arī piedāvājuma puses aizstājamībai, proti, vai citi uzņēmumi sāktu sniegt šos pakalpojumus, mainoties piekļuves nosacījumiem.
Pirmkārt, viena no galvenajām tiešsaistes tirdzniecības vietu pārdevēju puses iezīmēm ir tūlītēja piekļuve plašai un daudzveidīgai patērētāju bāzei, izmantojot vienotu, integrētu platformu. Atšķirībā no neatkarīgiem tiešsaistes mazumtirgotājiem vai bezsaistes pārdevējiem, kuriem individuāli jāiegulda līdzekļi klientu piesaistē un redzamības nodrošināšanā, pārdevēji tirdzniecības vietās gūst labumu no platformas nodrošinātās datplūsmas un piekļuves patērētājiem, kuri vienas sesijas laikā pārlūko vairākus dažādu pārdevēju piedāvājumus. Šāds apvienojuma efekts pastiprina konkurenci platformas ietvaros, vienlaikus sniedzot pārdevējiem lielākas iespējas sasniegt plašāku auditoriju, nekā tas būtu iespējams patstāvīgi. Platformā pārdevēji var uzlabot savu redzamību un konkurētspēju, izmantojot tai raksturīgas funkcijas, piemēram, reklāmas izvietošanu, produktu ranžēšanas algoritmus, atlaižu rīkus un reklāmas piedāvājumus, tādējādi samazinot nepieciešamību veidot un optimizēt savas pārdošanas plūsmas15.
Otrkārt, tiešsaistes tirdzniecības vietas parasti darbojas saskaņā ar standartizētiem līguma un darījumu noteikumiem Uz pārdevējiem attiecas vienoti noteikumi par cenu veidošanu, maksājumu apstrādi, piegādes loģistiku un strīdu izšķiršanu. as samazina darbības izmaksas salīdzinājumā ar neatkarīgiem pārdošanas kanāliem, kuros pārdevējiem pašiem jāizveido nepieciešamā infrastruktūra vai jāvienojas par katra darījuma nosacījumiem. Turklāt, kā minēts 4. nodaļā, tirdzniecības vietas piedāvā integrētus pakalpojumus, tai skaitā loģistiku (piemēram, Fulfillment by Amazon), klientu apkalpošanu un reklāmas rīkus, kas atbalsta pārdevējus un mazina šķēršļus mazāku uzņēmumu ienākšanai tirgū16. Apmaiņā pret piekļuvi šiem pakalpojumiem pārdevēji maksā dažādas maksas, ieskaitot komisijas maksas, abonēšanas maksu un papildu maksas par pievienotās vērtības pakalpojumiem, kas parasti ir atkarīgas no darījumu apjoma vai vērtības.
6.2.2. Tiešsaistes tirdzniecības vietu veidu savstarpējā aizstājamība
Līdzīgi kā patērētāju pusē, šajā iedaļā izvērtēta dažādu tiešsaistes tirdzniecības vietu veidu aizstājamība pārdevēju pusē. Neraugoties uz iepriekš izklāstīto atšķirību starp galvenajām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām un citām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām patērētāju pusē, šajā iedaļā ir aplūkoti papildu faktori, kas šo atšķirību nostiprina arī pārdevēju pusē.
Pirmkārt, daļa vispārējo tiešsaistes tirdzniecības vietu darbojas pēc atšķirīga uzņēmējdarbības modeļa, koncentrējoties galvenokārt uz starpniecības pakalpojumiem un nepiedāvājot citus integrētus risinājumus Tas nozīmē, ka pārdevēji parasti paši pārvalda visus pārējos darījumu un piegādes aspektus. Atkarībā no pārdevēja vajadzībām un īpašībām aizstājamība starp šādām platformām un platformām ar plašāku, integrētu pakalpojumu piedāvājumu var būt atšķirīga.
Vispārējo tiešsaistes tirdzniecības vietu kategorijā tas ir būtisks diferenciācijas elements starp galvenajām vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām un plašāku platformu loku, kas darbojas saskaņā ar atšķirīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, kā tas ir zemo cenu platformu, piemēram, Temu un AliExpress, gadījumā. Vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošina piekļuvi plašai un neviendabīgai patērētāju bāzei, aptverot dažādus cenu līmeņus, kvalitātes segmentus un iepirkšanās veidus.. Turpretī, kā aprakstīts 6.1.2. iedaļu, zemo cenu platformas būtiski atšķiras pēc patērētāju auditorijas veida, kuru pārdevēji var sasniegt. Šīs platformas parasti piesaista pret cenām jutīgākus patērētājus, kuru iepirkšanās paradumi koncentrējas uz zemas vērtības, standartizētiem produktiem, tādējādi ierobežojot to pievilcību pārdevējiem, kas vēlas piedāvāt augstākas kvalitātes, zīmolu vai preces, kas nodrošina lielāku peļņu.
Otrkārt, šīs atšķirības ir saistītas arī ar uzņēmējdarbības modeli un pārdevējiem piedāvāto pakalpojumu klāstu. Kā jau minēts, tādas platformas kā Temu darbojas saskaņā ar ļoti centralizētu un stingri kontrolētu modeli, ko raksturo agresīva cenu politika, platformas virzītas atlaižu stratēģijas un ierobežota pārdevēju rīcības brīvība cenu noteikšanā, zīmola veidošanā un piedāvājuma noformēšanā17. Pārdevējiem tiek prasīts ievērot platformas noteiktās cenu veidošanas un veicināšanas stratēģijas, kurās priekšroka tiek dota apjomam un zemām cenām, nevis peļņas optimizācijai neatkarīgi no piedāvātā produkta veida. Savukārt vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietās pārdevējiem parasti ir lielāka autonomija cenu noteikšanā, sortimenta veidošanā un zīmola veidošanā, kā arī iespēja izmantot gan dabisko redzamību, gan maksas rīkus, lai sasniegtu dažādus patērētāju segmentus.
Turklāt zemo cenu platformās dominējošās produktu kategorijas parasti ir saistītas ar zemu rentabilitāti, zemām piegādes izmaksām un zemām vidējām groza vērtībām. Tādēļ šīs platformas ir mazāk piemērotas pārdevējiem, kas darbojas vairākās mazumtirdzniecības kategorijās, piedāvā augstākas kvalitātes vai zīmolu produktus vai balstās uz atkārtotiem pirkumiem un ilgtermiņa attiecībām ar klientiem Ar zemo cenu platformām saistītais zīmola tēls un patērētāju gaidas var vēl vairāk ierobežot to aizstājamību pārdevējiem, kuriem ir svarīga kvalitātes uztvere un zīmola pozicionēšana.
Treškārt, atšķiras arī pārdevējiem piedāvāto pakalpojumu klāsts, kas ietekmē pārejas iespējas starp platformām. Galvenās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas parasti piedāvā integrētus izpildes un piegādes risinājumus, tai skaitā pēdējā kilometra piegādes, partnerības un atgriešanas pakalpojumus. Daudzi pārdevēji paļaujas uz šiem pakalpojumiem, lai nodrošinātu ātru un paredzamu piegādi. Turpretī citās platformās, piemēram, zemo cenu platformās, pārdevējiem biežāk pašiem jāorganizē loģistika vai jāpielāgojas citai piegādes struktūrai. Līdz ar to pāreja no platformas ar integrētiem vietējiem izpildes risinājumiem uz platformu bez tiem var radīt nepieciešamību šīs funkcijas nodrošināt patstāvīgi, izraisot papildu izmaksas un darbības pielāgojumus (Hannig, 2025[18]). Tas, šķiet, samazina praktisko aizstājamību starp šiem tirdzniecības vietu veidiem.
Visbeidzot, specializētas tiešsaistes tirdzniecības vietas var būt alternatīva vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām tikai tiem pārdevējiem, kuri darbojas attiecīgajā mazumtirdzniecības segmentā Šie pārdevēji var apsvērt abu kanālu izmantošanu, lai sasniegtu patērētājus. Tomēr šie kanāli bieži tiek uztverti kā papildinoši (piemēram, sk. (AGCM, 2021[13])), jo ir nepieciešams sasniegt arī patērētājus, kuri dod priekšroku ērtai piekļuvei plašam produktu klāstam vienotā, centralizētā saskarnē, kā aprakstīts 6.1. iedaļā. Turklāt specializētas tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas darbojas konkrētā segmentā (piemēram, elektronikas vai modes jomā), nebūs dzīvotspējīga alternatīva pārdevējiem, kuri nepiedāvā šī segmenta preces vai darbojas vairākos segmentos. Šādi pārdevēji, visticamāk, dos priekšroku vispārējām tiešsaistes tirdzniecības vietām, kas ļauj piedāvāt visu preču klāstu vienā kanālā. Tādējādi šīs platformas nav līdzvērtīgi aizstājēji pārdevēju pusē.
6.2.3. Aizvietojamība ar citiem mazumtirdzniecības kanāliem
Aizvietojamības analīze liecina, ka pārdevēju iespējas reāli pāriet uz citiem pārdošanas kanāliem būtiski atšķiras atkarībā no alternatīvas. Šajā iedaļā izvērtēti alternatīvie pārdošanas kanāli, kas jau identificēti attiecībā uz patērētāju pusi, proti, fiziskie veikali, tiešā tiešsaistes mazumtirdzniecība un OCAS platformas.
Fiziskie veikali
Vispirms šajā iedaļā aplūkoti fiziskie veikali. Pārdevējiem, kas apsver šo alternatīvo pārdošanas kanālu, ir pieejami vairāki uzņēmējdarbības modeļi, tostarp vertikāli integrēta darbība, piemēram, sava fiziskā veikala atvēršana vai preču piegāde fiziskajiem mazumtirgotājiem kā vairumtirgotājam (nevis kā trešās puses pārdevējam), ievērojot īpašus noteikumus un nosacījumus.
Tiešsaistes tirdzniecības vietu pārdevējiem, kas apsver iespēju atvērt fiziskus veikalus, pastāv būtiski šķēršļi ienākšanai tirgū. Fiziskā mazumtirdzniecība ir saistīta ar ievērojamām sākotnējām un darbības izmaksām, piemēram, telpu nomu, darbinieku pieņemšanu darbā un piegādes ķēžu izveidi, kā arī prasa laikietilpīgus ieguldījumus klientu piesaistē, tai skaitā reklāmā, zīmola veidošanā un patērētāju uzticības veicināšanā. Turpretī tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošina tūlītēju piekļuvi patērētājiem bez nepieciešamības veidot fizisku infrastruktūru. Ņemot vērā šīs augstās izmaksas un atšķirīgās darbības prasības, fiziskie veikali vairumam tiešsaistes tirdzniecības vietu pārdevēju nav reāla alternatīva18.
Turklāt maz ticams, ka pārdevēji uzskatīs vairumtirdzniecību fiziskajiem mazumtirgotājiem par viegli aizstājamu ar tiešo pārdošanu patērētājiem, izmantojot tiešsaistes tirdzniecības vietas. Tas prasītu būtisku uzņēmējdarbības modeļa maiņu – piegādi lielos apjomos mazumtirgotājiem un pielāgošanos to prasībām, vienlaikus atsakoties no tiešās pārdošanas sniegtās elastības, tai skaitā krājumu un cenu kontroles.
Tiešsaistes mazumtirdzniecība
Otrkārt, šajā iedaļā aplūkoti tiešie tiešsaistes mazumtirgotāji. Līdzīgi kā fizisko veikalu gadījumā, pārdevēji var apsvērt iespēju atvērt savu interneta veikalu vai kā vairumtirgotāji piegādāt preces citiem tiešsaistes mazumtirgotājiem.
Apsverot iespēju tieši vadīt savu interneta veikalu, pārdevēji ir atbildīgi par savu digitālo mārketingu, loģistiku un klientu atbalstu. Turklāt ar tīmekļa vietnes izstrādi, mitināšanu (tai skaitā domēna reģistrāciju un servera jaudu), kā arī uzturēšanu un tehnisko atbalstu ir saistītas ievērojamas izmaksas. Būtiski ir tas, ka pārdevējiem, kas pārvalda savus interneta veikalus, jāsedz ievērojamas izmaksas patērētāju piesaistei, nevis jāiegūst datplūsma tieši no tiešsaistes tirdzniecības vietām. Tas ietver papildu sarežģītību un izmaksas, kas saistītas ar reklāmas un klientu piesaistes kanālu izveidi, vienlaikus neizmantojot mēroga un tīkla efektus, ko nodrošina tiešsaistes tirdzniecības vietas.
Turklāt pārdevēji, kas izveido savus interneta veikalus, nevar izmantot koplietošanas infrastruktūru, ko nodrošina tiešsaistes tirdzniecības vietas, tostarp tīmekļa vietnes, maksājumu un loģistikas risinājumus Lai gan šos pakalpojumus iespējams iegādāties atsevišķi no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātais integrētais pakalpojumu kopums (tai skaitā izpildes pakalpojumi) būtiski samazina pārdevēju darbības sarežģītību. Īpaši maziem pārdevējiem, kuriem nav apjomradītu ietaupījumu, platformu mērogojamā infrastruktūra parasti nodrošina dzīvotspējīgāku komerciālo risinājumu nekā patstāvīgas darbības izveide. Šīs atšķirības darbības prasībās un nepieciešamība pēc ievērojamiem sākotnējiem ieguldījumiem vēl vairāk ierobežo tiešsaistes tirdzniecības vietu un citu tiešsaistes pārdošanas kanālu aizstājamību. Tādēļ, lai gan šāda pāreja var būt iespējama lielākiem pārdevējiem, vairumam pārdevēju tā, visticamāk, ir ļoti sarežģīta.
Kā jau iepriekš norādīts attiecībā uz fiziskajiem veikaliem, pārdevējiem ir arī iespēja piegādāt preces citiem tiešsaistes mazumtirgotājiem, izmantojot vairumtirdzniecības attiecības. Tomēr, līdzīgi kā tradicionālo veikalu gadījumā, šo modeli nevar viegli aizstāt ar tiešo pārdošanu patērētājiem, izmantojot tiešsaistes tirdzniecības vietas, jo tas prasa būtisku uzņēmējdarbības modeļa maiņu.
OCAS platformas
Treškārt, šajā iedaļā ir izvērtētas OCAS platformas. Tā kā šīs platformas galvenokārt darbojas kā C2C platformas lietotu preču tirdzniecībai, tās nav piemērots pārdošanas kanāls profesionāliem pārdevējiem ar plašākām izplatīšanas vajadzībām. Tādēļ vairumam pārdevēju tiešsaistes tirdzniecības vietās tās nav aizstājamas alternatīvas.
Turklāt, ciktāl pārdevējiem vispār var piekļūt šīm platformām, tām raksturīga minimāla starpniecība – tās nodrošina pamata sludinājumu izvietošanas funkcijas bez integrētiem darījumu un loģistikas pakalpojumiem. Pārejot uz šādām platformām, pārdevēji zaudētu piekļuvi tādiem būtiskiem elementiem kā droši maksājumi, izpildes infrastruktūra un patērētāju uzticības mehānismi, un tiem būtu jāuzņemas papildu izmaksas šo funkciju nodrošināšanai. Kā minēts iepriekš, OCAS platformas laika gaitā var attīstīties, iekļaujot vairāk tiešsaistes tirdzniecības vietām raksturīgu funkciju vai paplašinot piekļuvi profesionāliem pārdevējiem. Tomēr tas prasītu, lai attiecīgās OCAS platformas veiktu ievērojamus ieguldījumus integrētos pakalpojumos un infrastruktūrā.
6.2.4. Konkurences ģeogrāfiskais tvērums
Turpmāk šajā iedaļā novērtēts konkurences ģeogrāfiskais tvērums tiešsaistes tirdzniecības vietu pārdevēju pusē, balstoties uz līdzīgu analīzi patērētāju pusē, kas veikta 6.1.3. iedaļā.
Pārdevēji, kas vēlas sasniegt patērētājus konkrētā jurisdikcijā, parasti izvēlas platformas, kas vērstas uz šīs jurisdikcijas patērētājiem. Kā aprakstīts iepriekš, šādas platformas ir pielāgotas vietējam kontekstam, tai skaitā tās nodrošina atbalstu vietējām valodām un maksājumu metodēm, kā arī piekļuvi vietējai piegādes infrastruktūrai. Tas attiecas gan uz pārdevējiem attiecīgajā jurisdikcijā (tai skaitā starptautiskiem pārdevējiem ar vietējo klātbūtni), gan uz pārdevējiem no citām valstīm19.
Tomēr var būt tirdzniecības vietas, kas ir vērstas uz konkrētas jurisdikcijas patērētājiem, bet nav atvērtas pārdevējiem no šīs pašas jurisdikcijas. Tas nozīmē, ka šādas platformas nav pieejamas kā aizstājēji šajā jurisdikcijā reģistrētiem pārdevējiem, kuri vēlas sasniegt vietējos patērētājus. Šādu situāciju, piemēram, konstatēja Polijas Konkurences iestāde (UOKiK), izvērtējot Allegro veikto Mall Group iegādi 2022. gadā. UOKiK secināja, ka ne visas Polijas patērētājiem pieejamās tiešsaistes tirdzniecības platformas tajā laikā bija atvērtas Polijas pārdevējiem, un tādējādi netika uzskatīts, ka tās darbojas iekšzemes tirgū, kurā tiek sniegti starpniecības pakalpojumi starp pārdevējiem un patērētājiem (t. i., tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumi)20.
Tādējādi šā ziņojuma vajadzībām konkurences ģeogrāfiskais tvērums pārdevēju pusē tiek noteikts valsts līmenī (saskaņā ar citu jurisdikciju pieeju, kā norādīts 6.1), aptverot tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumus, kas vērsti uz patērētājiem Polijā, Lietuvā un Latvijā. Tomēr tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas nav atvērtas vietējiem pārdevējiem, nevar uzskatīt par aizstājamiem alternatīviem kanāliem Polijā, Lietuvā un Latvijā reģistrētiem pārdevējiem. Tādēļ šajā ziņojumā analizēts konkurences stāvoklis starp tiešsaistes tirdzniecības vietām, kas atbilst abiem šiem kritērijiem.
6.2.5. Secinājumi
Šajā ziņojumā veiktajā analīzē attiecīgo konkurentu kopums ietver galvenās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas darbojas katrā no trim jurisdikcijām un ir atvērtas vietējiem pārdevējiem Attiecīgi ESAO ņems vērā arī konkurences ietekmi, ko rada citas vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, kā arī tās platformas, kuras darbojas saskaņā ar atšķirīgiem uzņēmējdarbības modeļiem vai ir orientētas uz zemo cenu segmentu un noteiktos apstākļos var tikt uzskatītas par alternatīvu konkrētām pārdevēju kategorijām.
Lai gan daži pārdevēji var darboties vairākos savstarpēji papildinošos kanālos, vispārējo tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumi nav viegli aizstājami ar aplūkotajiem alternatīvajiem kanāliem. Pārdevējiem, kas darbojas konkrētos mazumtirdzniecības segmentos, piemēram, modes vai elektronikas jomā, specializētas tiešsaistes tirdzniecības vietas dažos gadījumos var būt alternatīva, tomēr praksē tās biežāk tiek izmantotas kā papildinājums, jo pārdevējiem jānodrošina piekļuve arī patērētājiem, kuri izmanto vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas kā galveno iepirkšanās kanālu.
Tiešsaistes tirdzniecības vietas ir daudzpusīgas platformas, kurās katrā pusē darbojas atšķirīgas lietotāju grupas un konkurentu kopas.
No patērētāju viedokļa attiecīgajā konkurentu kopā ietilpst galvenās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas darbojas katrā no trim jurisdikcijām, proti, platformas, kas nodrošina “vienas pieturas aģentūras” funkciju patērētājiem, kuri novērtē iespēju veikt darījumus dažādās mazumtirdzniecības kategorijās (pēc preču veida, kvalitātes un cenu līmeņa). Citas vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas koncentrējas uz zemo cenu segmentu vai darbojas ar atšķirīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, arī rada zināmu konkurences ietekmi, lai gan konkurē mazāk cieši.
Pārdevēju pusē attiecīgajā konkurentu kopumā ietilpst galvenās vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas piedāvā specifisku pakalpojumu klāstu plašam pārdevēju lokam, nodrošina zināmu neatkarību cenu noteikšanā un zīmola veidošanā un ir pieejamas vietējiem pārdevējiem. Pārdevējiem ir mazāk alternatīvu (salīdzinājumā ar patērētājiem). Citas vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas darbojas ar atšķirīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, noteiktos apstākļos var būt alternatīva konkrētām pārdevēju kategorijām, taču tās nevar uzskatīt par ciešiem aizstājējiem galvenajām platformām. Ja pārdevēji darbojas vairākos kanālos, tie parasti tiek izmantoti kā papildinoši, jo joprojām ir nepieciešams sasniegt patērētājus, kuri vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas izmanto kā galveno iepirkšanās kanālu.
Var sagaidīt, ka lielāka konkurence starp tiešsaistes tirdzniecības vietām pārdevēju pusē ne tikai uzlabos piedāvājumu pārdevējiem, kas savukārt var veicināt zemākas cenas patērētājiem, bet arī radīs apstākļus, kuros vairāk pārdevēju uzsāks vai paplašinās savu mazumtirdzniecības darbību, tādējādi palielinot izvēli patērētājiem. Savukārt neefektīva konkurence pārdevēju pusē var negatīvi ietekmēt pārdevēju spēju un stimulus ieviest jauninājumus, kā arī radīt neefektīvu riska sadalījumu, kas savukārt var palielināt izmaksas un samazināt ekonomisko efektivitāti.
Atsauces
[16] ACCC (2022), Digital platform services inquiry interim report No. 4 – General online retail marketplaces, https://www.accc.gov.au/system/files/DPB%20-%20DPSI%20-%20March%202022%20-%20Full%20interim%20report%20-%2031%20March%202022.pdf.
[13] AGCM (2021), Case A528 — Amazon Logistics, Decision of 30 November 2021.
[10] Allegro (2025), Trading platforms are increasingly becoming the starting point for online shopping – Allegro is at the forefront [translated], https://media.allegro.pl/430803-platformy-handlowe-coraz-czesciej-punktem-startowym-zakupow-online-allegro-na-czele.
[3] Blog M2ecloud (2025), Selling on Temu: What Makes This Marketplace Different from the Rest?, https://blog.m2ecloud.com/selling-on-temu-what-makes-this-marketplace-different-from-the-rest/.
[1] Burdon, T. (2021), “The role of online marketplaces in enhancing consumer protection”, Going Digital Toolkit Note, No. 7, https://goingdigital.oecd.org/data/notes/No7_ToolkitNote_ConsumerProtection.pdf.
[9] Channelengine (2025), Marketplace Shopping Behaviour Report 2025, https://www.prnewswire.com/news-releases/exclusive-study-reveals-online-marketplaces-now-dominate-shopper-preferences-at-every-stage-of-the-buyer-journey-302346983.html.
[12] COFECE (2024), File IEBC-001-2022, Preliminary Opinion issued on February 6, 2024.
[4] Darji, S. (2026), “Temu vs Amazon: Which One Offers Better Prices?”, Willowcommerce, https://willowcommerce.ai/temu-vs-amazon/ (accessed on 1 April 2026).
[5] European Commission (2025), Commission preliminarily finds Temu in breach of the Digital Services Act in relation to illegal products on its platform, https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1913.
[17] European Commission (2022), Commission Decision - Cases AT.40462 (Amazon Marketplace) and AT.40703 (Amazon Buy Box).
[8] Gemius (2024), E-commerce w Polsce 2024, https://gemius.com/documents/66/RAPORT_E-COMMERCE_2024.pdf.
[18] Hannig, D. (2025), Temu vs. Amazon – Why Amazon Remains Top Choice for Buyers and Sellers, Sellerlogic, https://www.sellerlogic.com/en/blog/temu-vs-amazon/.
[19] OECD (2023), Algorithmic competition – Note by Italy, OECD Competition Committee. OECD Unclassified document, https://one.oecd.org/document/DAF/COMP/WD(2023)10/en/pdf.
[15] OECD (2022), “Purchasing Power and Buyers’ Cartels”, OECD Roundtables on Competition Policy Papers, No. 280, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/3fab0781-en.
[2] OECD (2021), “Abuse of dominance in Digital Markets”, OECD Roundtables on Competition Policy Papers, No. 256, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/4c36b455-en.
[14] OECD (2018), Rethinking Antitrust Tools for Multi-Sided Platforms, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/a013f740-en.
[7] PHH Group (2025), PHH Group Significantly Reduces Number of Products from Chinese Sellers, Improving Overall Assortment Quality, https://phhgroup.eu/news/phh-group-significantly-reduces-number-of-products-from-chinese-sellers-improving-overall-assortment-quality/161.
[6] Reuters (2025), E commerce company Allegro goes local to stand out from Asian competitors, https://www.reuters.com/business/retail-consumer/e-commerce-company-allegro-goes-local-stand-out-asian-competitors-2025-05-22/.
[11] South African Competition Commission (2022), OIPMI Provision Report.
← 1. Eiropas Komisija, Paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Savienības konkurences tiesībās (2023/C 399/01). kā arī Itālijas piezīme ESAO apaļā galda diskusijai par algoritmisko konkurenci saistībā ar Amazon FBA lietu (OECD, 2023[19]): “Definējot konkrētos tirgus, AGCM piemēroja vairāku tirgu pieeju, nosakot tik daudz konkrēto tirgu, cik ir platformas pušu: šajā gadījumā tā noteica e‑komercijas starpniecības pakalpojumu tirgu, izmantojot “horizontālās” (t. i., vispārīgās) tirgus platformas tikai no pārdevēju puses (starpniecības pakalpojumi, kas ļauj pārdevējiem sasniegt patērētājus), vienlaikus iestāde netieši ņēma vērā arī pakalpojumus, ko tirgus platformas sniedz patērētājiem (meklēšana un ranžēšana, atsauksmes par produktiem, atmaksas politika).”
← 2. Dažos gadījumos salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumi (CSS) var atbalstīt arī cenu un produktu salīdzināšanu reāllaikā vairākās tiešsaistes tirdzniecības vietās vai mazumtirdzniecības kanālos.
← 3. Neliela, bet nozīmīga un paliekoša cenu pieauguma tests (SSNIP) ir konceptuāls instruments, ko konkurences tiesībās izmanto konkrētā tirgus definēšanai. Ar šo testu novērtē, vai hipotētisks monopolists varētu rentabli noteikt nelielu, bet būtisku (parasti 5–10 %) un paliekošu cenu paaugstinājumu. Ja patērētāji, reaģējot uz šādu cenu pieaugumu, izvēlas alternatīvus produktus vai piegādātājus, šīs alternatīvas uzskata par daļu no konkrētā tirgus.
← 4. Eiropas Komisija, Paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Savienības konkurences tiesībās, 2024. gads, 31. punkts.
← 5. Eiropas Komisija, Paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Savienības konkurences tiesībās, (2023/C 399/01), 97. punkts.
← 6. To apstiprina arī nesen pieņemtais UOKiK lēmums Nr. DOZIK9\/2025 (aplūkots arī turpmāk), kurā nepārprotami paustas nopietnas šaubas par Temu piedāvāto produktu kvalitāti un veidu.
← 7. Piemēram, sk. Gemius, E.,-commerce study in the Baltics – 2024, https://gemius.com/blog/e-commerce-study-in-the-baltics-2024/, 2024. gada 2. maijs; Reuters, Amazon leans into video in emerging Europe's online marketplace fight, 9 April 2024, https://www.reuters.com/business/retail-consumer/action-amazon-leans-into-video-emerging-europes-online-marketplace-fight-2024-04-09/.
← 8. Lēmums Nr. DOZIK‑9/2025, sk. arī https://uokik.gov.pl/en/is-the-discount-obvious-to-everyone-not-necessarily-lowest-price-in-the-30-days-before-the-discount-penalties-for-zalando-and-temu.
← 9. https://kaup24.ee/ru/a/%E2%80%9CPigu.lt%E2%80%9D%20Drastically%20Reduces%20Number%20of%20Chinese%20Sellers%E2%80%99%20Products.
← 10. Eiropas Komisija, lieta AT.40 703 – Amazon Buy Box.
← 11. Turpat.
← 12. Piemēram, kādā lietā, ko izskatīja JFTC, iestāde pauda bažas arī par klauzulām, kas paredzēja produktu sortimenta līdzvērtību un kuras vēlāk tika atceltas, https://www.jftc.go.jp/en/pressreleases/yearly-2017/June/170601.html.
← 13. Savukārt dažās situācijās patērētāji izvēlas fiziskos veikalus, lai pirms iegādes preci apskatītu klātienē, tādējādi vēl vairāk diferencējot pārdošanas kanālus.
← 14. Francijas Konkurences iestādes pētījumā ir skaidrots, ka tiešsaistes pārdošana ne vienmēr aizstāj pārdošanu fiziskajos veikalos, jo noteiktu preču gadījumā izšķiroša nozīme ir tūlītējai preces pieejamībai, iespējai preci apskatīt un novērtēt klātienē, kā arī preču lielajam izmēram vai apjomam, kas padara pārdošanu tiešsaistē mazāk pievilcīgu, https://www.autoritedelaconcurrence.fr/sites/default/files/9782111572874_Commerce-en-ligne_final.pdf.
← 15. Šajā kontekstā Eiropas Komisija lēmuma lietā AT.40703 – Amazon Buy Box 173. punktā norādīja, ka “pārdošana, izmantojot Buy Box, veido lielāko daļu no visiem darījumiem katrā Amazon e‑komercijas platformās”, tādējādi uzsverot šādu rīku būtisko nozīmi konkurences veidošanā starp pārdevējiem platformā.
← 17. Šajā kontekstā Bundeskartellamt par iespējamu Temu ietekmi uz tirgotāju cenu noteikšanu, kas atspoguļo bažas par platformas noteiktajiem cenu ierobežojumiem pārdevējiem, https://www.bundeskartellamt.de/SharedDocs/Meldung/EN/Pressemitteilungen/2025/10_08_2025_Temu.html.
← 18. Tas atbilst Eiropas Komisijas pieejai, saskaņā ar kuru pārdošana, izmantojot e‑komercijas platformas, būtiski atšķiras no fizisko veikalu darbības, jo īpaši attiecībā uz sākotnējiem ieguldījumiem, darbības izmaksu struktūru un rentabilitātes sasniegšanas termiņiem. Komisija arī uzsver, ka, kā atzīts iepriekšējos lēmumos gan ES, gan valstu līmenī, tiešsaistes un bezsaistes kanāliem būtiski atšķiras ģeogrāfiskais tvērums. Turklāt tirgus izpēte konkrētajā lietā liecina, ka paši mazumtirgotāji šos divus kanālus uzskata par atšķirīgiem un savstarpēji papildinošiem. Sk. Eiropas Komisijas 2022. gada 20. decembra lēmumu lietā AT.40 703 – Amazon Buy Box, 73. punkts
← 19. To trešās puses pārdevēju atrašanās vieta, kas izmanto konkrētu tirdzniecības vietu, pati par sevi nenosaka tās darbības ģeogrāfisko tvērumu. Lai gan pārdevēji no citām valstīm var piekļūt platformai, tie parasti to dara nolūkā sasniegt patērētājus platformas mērķa valstī. Praksē pārdevējiem, kuri vēlas piekļūt patērētājiem konkrētas valsts tirgū, jāizvēlas šim tirgum pielāgotas platformas, nodrošinot vietējās valodas saskarni, atbilstošas maksājumu un piegādes iespējas, kā arī atpazīstamību vietējo lietotāju vidū. Tādējādi platformas ģeogrāfisko orientāciju galvenokārt nosaka tās apkalpoto patērētāju bāze, nevis pārdevēju izcelsme. Kā norādījusi Eiropas Komisija, pārdevējam, kas vēlas sasniegt, piemēram, Vācijas patērētājus, būtu jāizvēlas Vācijas tirgum pielāgota tirdzniecības vieta; tas pats attiecas uz pārdevējiem, kuri vēlas sasniegt Francijas vai Spānijas patērētājus. Tādējādi tirgus ģeogrāfisko orientāciju galvenokārt ir atkarīga no apkalpotajiem patērētājiem. Sk. Eiropas Komisijas 2022. gada 20. decembra lēmumu lietā AT.40 703 – Amazon Buy Box, 76. punkts.
← 20. UOKiK lēmums, Allegro/Mall Group.