Valsts uzņēmumiem ir jāievēro augsti pārskatāmības, atbildības un godprātīgas prakses standarti, kā arī jāpakļaujas tādiem pašiem augstas kvalitātes grāmatvedības, informācijas atklāšanas, atbilstības un revīzijas standartiem kā biržā kotētiem uzņēmumiem.
Pārskatāmība visos būtiskajos jautājumos, kas saistīti ar uzņēmumu, ir svarīga, lai stiprinātu VU padomju un vadības atbildību un ļautu valstij rīkoties kā informētam īpašniekam. Lemjot par VU piemērojamajām ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām, jāņem vērā uzņēmuma lielums un komerciālās darbības virziens. Piemēram, ja VU ir nelieli un nav iesaistīti valsts politikas mērķu sasniegšanā, informācijas atklāšanas prasības nedrīkst radīt neizdevīgus konkurences apstākļus. Ja turpretī VU ir lieli vai ja valsts īpašumtiesību galvenais iemesls ir valsts politikas mērķu īstenošana, attiecīgajiem uzņēmumiem ir jāīsteno sevišķi augsti pārskatāmības un informācijas atklāšanas standarti jomās, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbības rezultātus.
V.A. VU jāpaziņo un jāatklāj visa informācija par būtiskiem jautājumiem, kas attiecas uz uzņēmumu, saskaņā ar starptautiski atzītiem augstas kvalitātes grāmatvedības un informācijas atklāšanas standartiem, tostarp attiecībā uz jomām, kas ir būtiskas gan valstij īpašnieka statusā, gan sabiedrībai. Informācijas izplatīšanas kanāliem ir jānodrošina sabiedrībai savlaicīga bezmaksas piekļuve.
Visiem VU ne retāk kā vienu reizi gadā ir jāsniedz informācija par visiem būtiskajiem jautājumiem attiecībā uz uzņēmumu, un lielajiem un biržas sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem tas ir jādara atbilstoši augstas kvalitātes starptautiski atzītiem grāmatvedības un informācijas atklāšanas standartiem vai tiem atbilstošiem valsts grāmatvedības standartiem. Visiem citiem VU ir jāpiemēro šie standarti, ciktāl tas ir iespējams. Būtiska informācija ir informācija, par kuru var pamatoti uzskatīt, ka tās nesniegšana vai nepareiza atspoguļošana var ietekmēt to, kā ieguldītājs novērtē uzņēmuma vērtību. Būtiska informācija ir arī informācija, ko saprātīgs ieguldītājs uzskatītu par svarīgu ieguldījuma vai balsošanas lēmuma pieņemšanā. Lai arī korporatīvās informācijas atklāšanā galvenā uzmanība jāpievērš informācijai, kam ir būtiska nozīme ieguldītāju lēmumu pieņemšanā, un tā var ietvert uzņēmuma vērtības novērtējumu, tā var arī palīdzēt uzlabot sabiedrības izpratni par uzņēmumu struktūru un darbību, korporatīvo politiku un darbības rezultātiem attiecībā uz vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem.
Viegli pieejamas un lietotājdraudzīgas uzņēmumu tīmekļvietnes sniedz arī iespēju uzlabot informācijas izplatīšanu, un lielākajā daļā jurisdikciju pašlaik uzņēmumiem tiek prasīts vai ieteikts izveidot tīmekļvietni, kurā sniegta atbilstoša un būtiska informācija par pašu uzņēmumu. VU valdes locekļiem ir jāparaksta finanšu pārskati, un uzņēmuma vadītājiem un finanšu direktoriem jāapstiprina, ka šie pārskati pienācīgi un godīgi atspoguļo VU darbības un finanšu stāvokli.
Ciktāl iespējams, attiecīgajām iestādēm jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, lai noteiktu, kuriem VU pārskati ir jāiesniedz atbilstoši starptautiski atzītiem augstas kvalitātes standartiem. Tas veicinās saskanību un salīdzināmību visā portfelī. Augstas kvalitātes vietējos standartus var izpildīt, saskaņojot tos ar kādiem no starptautiski atzītajiem grāmatvedības standartiem. Šajā analīzē jāņem vērā, ka stingras informācijas atklāšanas prasības ir gan stimuls, gan līdzeklis, kas nodrošina, ka padome vai vadība profesionāli pilda savus pienākumus.
Gada pārskati un starpposma ziņojumi būs svarīgs informācijas avots, kurš palīdzēs interpretēt finanšu un darbības rezultātus, kas ir uzskaitīti VU revidētajos finanšu pārskatos. Visiem VU jāsagatavo gada finanšu pārskati, tostarp bilance, naudas plūsmas pārskats, peļņas un zaudējumu aprēķins, pārskats par izmaiņām īpašnieku pašu kapitālā un piezīmes. Šie gada finanšu pārskati parasti jāpabeidz trīs līdz sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām. Sniegtajai informācijai jābūt pilnīgai, saskanīgai, ticamai un salīdzināmai.
Lai arī visi VU, pat tie, kas nodarbojas vienīgi ar komerciālu darbību, veic savu darbību valsts interesēs, augsta līmeņa informācijas atklāšana ir īpaši vērtīga tiem VU, kas īsteno svarīgus valsts politikas mērķus. Tas ir īpaši svarīgi, ja šiem uzņēmumiem ir būtiska ietekme uz valsts budžetu, riskiem, ko valsts uzņemas, vai ar ilgtspējību saistītiem jautājumiem, vai pasaules tirgu.
Pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma iespējas un lielumu, uz VU ir jāattiecina tādas pašas informācijas atklāšanas prasības kā uz biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem. Informācijas atklāšanas prasības nedrīkst mazināt nepieciešamo korporatīvo konfidencialitāti un radīt VU neizdevīgus apstākļus salīdzinājumā ar privātā sektora konkurentiem. VU ir jāziņo par visiem būtiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmumu, piemēram, par to finanšu un darbības rezultātiem, nefinanšu informāciju, atalgojuma politiku un padomes locekļu un augstākā līmeņa vadītāju faktisko atalgojumu, saistīto pušu darījumiem, tostarp darījumiem ar valdību un saistītām juridiskajām personām, pārvaldības struktūrām un pārvaldības politiku. VU jāsniedz informācija par to, vai tie ievēro kādu korporatīvās pārvaldības kodeksu, un, ja ievēro, tad jānorāda attiecīgais kodekss. Sniedzot informāciju par darbības rezultātiem, par labu praksi uzskata starptautiski atzītu ziņošanas standartu ievērošanu.
Pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma iespējas un lielumu, šāda informācija ietver, piemēram, turpmāko.
V.A.1. Skaidrs paziņojums sabiedrībai par uzņēmuma mērķiem un to sasniegšanu, tostarp visi uzdevumi, kas sagaidāmi no valsts īpašumtiesību īstenotājiestādes.
Svarīgi, lai katram VU būtu skaidri tā vispārējie mērķi. Neatkarīgi no pašreizējās darbības rezultātu uzraudzības sistēmas jābūt noteiktam ierobežotam vispārējo mērķu kopumam kopā ar informāciju par to, kā uzņēmums panāk kompromisus starp pretrunīgiem mērķiem.
Ja valsts ir vairākuma akcionārs vai faktiski kontrolē VU, valsts kā īpašnieka gaidītie rezultāti ir jāizskaidro visiem pārējiem ieguldītājiem, tirgus dalībniekiem un sabiedrībai. Šādas informācijas atklāššanas prasības iedrošinās VU amatpersonas noskaidrot gaidītos rezultātus un var arī stiprināt vadības apņēmību sasniegt šos rezultātus. Tas būs kā atskaites punkts visiem akcionāriem, tirgus dalībniekiem un sabiedrībai vadības apstiprināto stratēģiju un pieņemto lēmumu izskatīšanā.
VU jāziņo par to, kā tie ir sasnieguši savus mērķus, publiskojot galvenos darbības rezultātu rādītājus. Ja VU izmanto arī valsts politikas mērķu īstenošanai, jāsniedz informācija arī par to, kā tiek sasniegti šie mērķi.
V.A.2. Ziņas par uzņēmuma finanšu stāvokli un darbības rezultātiem, tostarp attiecīgā gadījumā ziņas par izmaksām un finansēšanas pasākumiem saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.
Tāpat kā privātām sabiedrībām, arī VU ir jāpublisko informācija par savu finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un ar finansēm nesaistītiem rādītājiem. Piemēram, šāda informācija var būt galvenie finanšu pārskati, piemēram, tie, kas ir iekļauti bilancē, peļņas un zaudējumu aprēķinā, naudas plūsmas pārskatā un finanšu pārskatu piezīmēs, kā arī cita būtiskā finanšu informācija, ko uzņēmums uzskata par svarīgu, piemēram, dividenžu un parāda vērtības (tostarp informācija par nesamaksāto pamatparāda daļu, termiņa profilu un valūtas sadali), izmantotais kapitāls, EBITDA, pašu kapitāla atdeve, ieņēmumi no aktīviem, pašu kapitāla attiecība, ieguldījumi, dividenžu izmaksa, aizņemtie finanšu līdzekļi un citi būtiski rādītāji, piemēram, darbinieku skaits un attiecīgā gadījumā ar dzimumu paritāti un cita veida daudzveidību saistītu mērķu izpilde. Jānorāda finanšu pārskatiem piemērotais ziņošanas standarts (piemēram, IFRS vai cits). Šādai informācijai jāļauj lasītājam novērtēt galveno finanšu informāciju par komerciālās un nekomerciālās darbības virzieniem. Galvenie finanšu rādītāji jāpapildina arī ar pietiekamu informāciju, lai akcionāri varētu saprast, ko šie rādītāji nozīmē, kā tie aprēķināti un kā tie ir saistīti ar finanšu pārskatiem, kuriem tie ir pievienoti. Turklāt, ja tiek gaidīts, ka VU izpildīs noteiktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, jāsniedz informācija par saistīto pasākumu izmaksām. Ikvienai kompensācijai VU, tostarp par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, izmantojot subsīdijas vai cita veida pabalstus un priekšrocības natūrā, jābūt izsakāmai skaitļos un publiskotai kopā ar informāciju par tās iespējamo ietekmi uz līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem un pamatojumu. Kā labā prakse ir arī ieteicams pie finanšu pārskatiem pievienot ziņojumu par finanšu pārskatu sniegšanas iekšējo kontroli. Tajā pašā laikā īpašumtiesību īstenotājiestādei ir jāpievērš uzmanība tam, lai ziņošanas pienākumi, kas tiek piemēroti VU papildus tiem, kuri tiek piemēroti privātajiem uzņēmumiem, nepamatoti neapgrūtinātu VU saimnieciskās darbības veikšanu.
V.A.3. Ziņas par uzņēmuma vai grupas, kā arī jebkādu nozīmīgu meitasuzņēmumu pārvaldību, īpašumtiesībām, juridisko un balsošanas struktūru, tostarp jebkādu korporatīvās pārvaldības kodeksu vai politikas saturu un informāciju par to īstenošanas procesiem.
Svarīgi, lai VU īpašumtiesību un balsošanas struktūras ir pārskatāmas un visiem akcionāriem ir skaidra izpratne par savu naudas plūsmas daļu un balsstiesībām. Jābūt arī skaidrībai par to, kam ir likumīgas īpašumtiesības uz valsts akcijām un kam ir atbildība par valsts īpašumtiesību īstenošanu. Jāsniedz informācija par visām īpašajām tiesībām vai vienošanos, kas paredz atkāpes no parasti piemērojamajiem korporatīvās pārvaldības noteikumiem un var izmainīt VU īpašumtiesību vai kontroles struktūru, piemēram, informācija par zelta akcijām un veto tiesībām. Jāsniedz informācija par to, vai pastāv kontroles pasākumi, piemēram, akcionāru vienošanās, lai arī uz noteiktām to satura daļām var attiekties konfidencialitātes noteikumi.
VU ir jāpublicē jebkāda cita būtiska informācija par savu organizatorisko struktūru, piemēram, par nozīmīgiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kā arī par visām struktūrām, kurās tiem ir līdzdalība, pārstāvība vai iesaiste. Šajā informācijā jānorāda procentuālā daļa, kas VU pieder katrā šādā meitasuzņēmumā vai kontrolakciju sabiedrībā, kā arī to reģistrācijas un darbības valstis. Sarežģītas grupas struktūras var palielināt necaurredzamību, kas raksturīga saistīto pušu darījumiem, un iespējas izvairīties no informācijas atklāšanas prasību piemērošanas. Īpaša uzmanība jāpievērš visu saistīto pušu identificēšanai jurisdikcijās ar sarežģītām grupu struktūrām, kurās iesaistītas publiskas akciju sabiedrības.
V.A.4. Padomes locekļu un augstākā līmeņa vadītāju atalgojums.
Svarīgi, lai VU nodrošinātu augsta līmeņa pārskatāmību attiecībā uz padomes locekļu un augstākā līmeņa vadītāju atalgojumu, un šādu informāciju vēlams sagatavot par katru attiecīgo personu atsevišķi. Ja sabiedrībai netiek sniegta pietiekama informācija, tai var rasties negatīvs priekšstats, kas var pastiprināt vēršanos pret īpašumtiesību īstenotājiestādi un atsevišķiem VU. No VU parasti tiek gaidīta informācijas savlaicīga atklāšana arī par būtiskām izmaiņām padomes locekļu un augstākā līmeņa vadītāju atalgojuma politikā, kā arī par atalgojuma līmeņiem vai summām standartizētā un salīdzināmā veidā. Attiecīgā gadījumā informācijā cita starpā jāietver noteikumi par darba attiecību izbeigšanu un pensionēšanos, kā arī visi īpašie pabalsti, stimulēšanas shēmas vai atlīdzība natūrā, ko piešķir padomes locekļiem un augstākā līmeņa vadītājiem. Var būt nepieciešams izpaust informāciju arī par ilgtspējības rādītāju izmantošanu atalgojumā, lai akcionāri spētu novērtēt, vai rādītāji ir saistīti ar būtiskiem ilgtspējas riskiem un stimulē ilgtermiņa pieeju.
V.A.5. Informācija par padomes sastāvu un tās locekļiem, tostarp par padomes locekļu kvalifikāciju, atlases procesu, padomes daudzveidības politiku, padomes locekļu pienākumiem citu uzņēmumu padomēs vai valsts institūcijās un, ja piemērojas, par viņu neatkarību.
Pilna pārskatāmība attiecībā uz padomes locekļu kvalifikāciju ir īpaši būtiska VU, un tai ir pilnīgi jāsaskan ar OECD Vadlīnijām korupcijas novēršanai un godprātīgas prakses veicināšanai valsts uzņēmumos. Valstij pilnīgi piederošu VU gadījumā valdības bieži vien ir tieši atbildīgas par VU padomes locekļu kandidatūru izvirzīšanu un iecelšanu, un tāpēc pastāv risks, ka padomes locekļi tiek uztverti kā personas, kas rīkojas valsts vai kādas noteiktas politiskās struktūras vārdā, nevis uzņēmuma un tā akcionāru ilgtermiņa interesēs. Pieprasot augstu pārskatāmības līmeni attiecībā uz padomes locekļu kvalifikāciju un kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas procesu, var veicināt VU padomju profesionalitāti. Turklāt tādējādi ieguldītāji var izvērtēt padomes locekļu kvalifikāciju un identificēt visus iespējamos interešu konfliktus.
Daudzās jurisdikcijās tiek prasīts vai ieteikts publiskot informāciju par padomju un valžu sastāvu, tostarp par dzimumu daudzveidību. Šādā informācijā papildus profesionālajai pieredzei un speciālajām zināšanām var ietilpt arī citi kritēriji, piemēram, vecums un citi demogrāfiskie rādītāji. Dažas jurisdikcijas, kas ir noteikušas šādas prasības vai ieteikumus kodeksos, pieprasa arī publiskot informāciju atbilstoši “izpildi vai paskaidro, kāpēc tas nav iespējams” principam. Dažos gadījumos tas ietver informācijas atklāšanu par augstākā līmeņa vadītāju un citiem augstākās vadības amatiem. Jāsniedz informācija arī par attiecīgo politiku, ar kuru veicina daudzveidību padomē un vadošajos amatos.
V.A.6. Informācija par jebkuriem būtiskiem paredzamiem riskiem un pasākumiem to pārvaldībai.
Ievērojamas grūtības rodas gadījumā, ja VU skaidri neidentificē, neizvērtē, nekontrolē riskus vai neziņo par tiem. Ja netiek sniegta pietiekama informācija par būtiskajiem riska faktoriem, VU var nepareizi atspoguļot savu finanšu stāvokli, kopējos darbības rezultātus vai ilgtermiņa vērtības veidošanas potenciālu. Tas savukārt var izraisīt neatbilstošus stratēģiskos lēmumus un neparedzētus finanšu zaudējumus. Informācija par būtiskajiem riska faktoriem ir jāsniedz laikus un pietiekami bieži.
Tas, vai VU spēj atbilstoši atspoguļot tādu risku būtību un pakāpi, ar kuriem tie saskaras savā darbībā, ir atkarīgs no VU riska pārvaldības sistēmas uzticamības un efektivitātes. VU ir jāsniedz informācija atbilstoši jauniem un pilnveidotiem standartiem. Attiecīgā gadījumā šādā ziņošanā ir jāiekļauj arī informācija par riska pārvaldības stratēģijām un sistēmām, kas ieviestas, lai īstenotu šīs stratēģijas. Vadlīnijās ir paredzēta pietiekamas un vispusīgas informācijas atklāšana, lai pilnīgi informētu akcionārus un citus lietotājus par pamatoti paredzamiem būtiskajiem VU riskiem. Riska informācijas atklāšana ir visefektīvākā, ja tā ir pielāgota attiecīgajam uzņēmumam un nozarei. Informācijas atklāšana par riska uzraudzības un pārvaldības sistēmu, tostarp par saistītajiem rūpības pienākuma procesiem, arvien biežāk tiek uzskatīta par labo praksi.
Visiem akcionāriem – gan valsts, gan nevalstiskiem akcionāriem – nepieciešama informācija par pamatoti paredzamiem būtiskajiem riskiem, kas skar VU, cita starpā šāda informācija: riski, kas ir raksturīgi VU darbības nozarei vai ģeogrāfiskajam apgabalam; atkarība no preču un piegāžu ķēdēm; finanšu tirgu riski, tostarp procentu likmes vai valūtas risks; ar atvasinātajiem instrumentiem un ārpusbilances darījumiem saistītie riski; uzņēmējdarbības riski, tostarp korupcijas, cilvēktiesību un darba tiesību riski; digitālā drošība un citi ar tehnoloģijām saistīti riski; ar nodokļiem saistīti riski; ilgtspējas riski, jo īpaši ar klimatu saistīti riski. Ar risku saistītas informācijas atklāšanā papildus var ietilpt citi ievērojami ģeopolitiski notikumi, piemēram, pandēmija, inovācija, saistība ar valsts attīstības plāniem, dzimumu līdztiesība un daudzveidība. Uzņēmumiem, kas darbojas ieguves rūpniecībā, jāsniedz informācija par to rezervēm atbilstoši labākajai praksei šajā saistībā, jo tā var būt šo uzņēmumu vērtības un riska profila pamatelements.
Sniegtā informācija par būtiskajiem paredzamajiem riska faktoriem var būt īpaši noderīga akcionāriem un ieinteresētajām personām gadījumos, kad VU darbojas nozarēs, kurās nesen atcelta regulācija vai novērojama pastiprināta internacionalizācija, jaunās jurisdikcijās vai augsta riska nozarēs, kur tie var saskarties ar jauniem vai atšķirīgiem riskiem, tostarp ar iepriekš minētajiem riskiem.
V.A.7. Informācija par jebkādu no valsts saņemtu tiešu vai netiešu finansiālo palīdzību, tostarp par garantijām un saistībām, kas uzņemtas VU vārdā, kā arī par līgumiskajām saistībām un pienākumiem, kas izriet no valsts un privātajām partnerībām vai dalības kopuzņēmumos.
Lai radītu patiesu un pilnīgu priekšstatu par VU finanšu stāvokli, ir jāsniedz pietiekama informācija par savstarpējām saistībām, saņemto finansiālo palīdzību un riska sadales mehānismiem starp valsti un VU. Jāsniedz informācija par visiem finanšu mērķiem, ko valdība noteikusi VU, piemēram, par kapitāla struktūru, rentabilitāti un dividendēm, kā arī par valsts dotāciju vai subsīdiju, ko saņem VU, budžeta aizdevumiem vai jebkādu garantiju, ko valsts vai cits VU piešķīris attiecīgajam VU tā darbībai, kā arī par visām saistībām, ko valsts uzņemas VU vārdā. Šādas darījumu ar valdību paziņošanas ietvaros jāizpauž arī informācija par VU maksājumiem valsts budžetā, ietverot informāciju par dividendēm, lietošanas maksām un citiem maksājumiem. Attiecībā uz aizdevumu garantijām un izsniegtajiem kredītiem VU jāsniedz informācija par līgumu noteikumiem (tostarp par sākuma un termiņa beigu datumu, sākotnējo valūtu, saistību vērtībām, izmaksāto un nenomaksāto parādu, amortizācijas grafiku, procentu likmes vērtību un veidu). Informācijas atklāšanas standartiem jāatbilst spēkā esošajām juridiskajām saistībām, piemēram, tām, kas reglamentē valsts atbalstu. Informāciju par garantijām var publiskot vai nu paši VU, vai arī valsts. Par labu praksi tiek uzskatīts tas, ka likumdevēja iestāde uzrauga aizdevumus no budžeta un valsts garantijas, lai ievērotu budžeta procedūras.
Pienācīgi jāizpauž informācija arī par valsts un privātajām partnerībām un kopuzņēmumiem. Šādiem kopuzņēmumiem bieži ir raksturīga risku, resursu un atlīdzības pārnese starp valsts un privātajiem partneriem, lai nodrošinātu sabiedriskos pakalpojumus vai sabiedrisko infrastruktūru, un attiecīgi var rasties jauni un specifiski būtiskie riski.
V.A.8. Informācija par visiem būtiskajiem darījumiem ar valsti un citām saistītajām juridiskajām personām.
Būtiskie darījumi starp VU un saistītajām juridiskajām personām, piemēram, viena VU kapitāla ieguldījumi citā VU, var būt potenciālas ļaunprātīgas izmantošanas avots, un informācija par tiem ir jāpublisko. Ziņojumos par darījumiem ar saistītām juridiskajām personām jāsniedz visa informācija, kas nepieciešama, lai novērtētu šo darījumu godīgumu un atbilstību. Par saistītām pusēm uzskata vismaz tādas juridiskās personas, kas kontrolē uzņēmumu vai atrodas tā vispārējā kontrolē, ievērojamus akcionārus, tostarp to ģimenes locekļus un galveno vadošo personālu. Lai gan starptautiski atzītos grāmatvedības standartos iekļautā saistīto pušu definīcija sniedz noderīgu atsauci, VU korporatīvās pārvaldības sistēmai jānodrošina, ka visas saistītās puses tiek pienācīgi identificētas un ka gadījumos, kad pastāv īpašas saistītu pušu intereses, tiek atklāta informācija arī par būtiskiem darījumiem ar konsolidētiem meitasuzņēmumiem. Par labu praksi tiek uzskatīta arī VU organizatorisko un korporatīvo saistību ar citām saistītām juridiskajām personām skaidra identificēšana pat tādos gadījumos, kad nav būtisku darījumu. VU ir arī jāziņo par jebkādām būtiskām līgumattiecībām un darījumiem ar valstij piederošām finanšu iestādēm, jo tām ir augsts interešu konflikta risks.
V.A.9. Informācija par būtiskajām saistībām, piemēram, par parādu līgumiem, tostarp par vienošanās neizpildes risku.
Pienācīgi ņemot vērā komercnoslēpumu, VU ir jāizpauž informācija arī par tādām būtiskām saistībām kā, piemēram, parādu līgumi, tostarp par vienošanās neizpildes risku, atbilstoši piemērojamajiem standartiem. Normālos apstākļos akcionāri un direktori kontrolē galvenos VU pieņemtos lēmumus. Tomēr atsevišķi korporatīvo obligāciju un citu parāda līgumu noteikumi, kas ievērojami ierobežo vadības un akcionāru rīcības brīvību, piemēram, vienošanās, kas ierobežo dividenžu izmaksas, paredz, ka, lai varētu atsavināt ievērojamus aktīvus vai sodīt parādniekus gadījumos, kad aizņemtie finanšu līdzekļi pārsniedz iepriekš noteiktu robežvērtību, ir nepieciešams kreditoru apstiprinājums. Turklāt finansiālu grūtību gadījumā, bet pirms bankrota VU var izvēlēties vienoties par atbrīvojumu no vienošanās izpildes, kad esošie kreditori var pieprasīt izmaiņas uzņēmējdarbībā. Līdz ar to, lai ieguldītāji saprastu VU uzņēmējdarbības riskus, tiem ir nepieciešama būtiskas informācijas par parāda līgumiem savlaicīga atklāšana saskaņā ar piemērojamiem standartiem, tostarp par to būtisko risku ietekmi, kuri ir saistīti ar vienošanās pārkāpšanu, un to rašanās iespējamību.
V.A.10. Informācija par ilgtspēju.
VU ir jāizpauž būtiska informācija par politiku, pasākumiem, riskiem, mērķiem un darbības rezultātu rādītājiem, kas ir saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, atbilstoši starptautiski atzītiem augstas kvalitātes standartiem, kā izklāstīts sīkāk VII.C nodaļā.
V.B. VU jābūt ieviestām riska pārvaldības sistēmām, lai apzinātu, pārvaldītu, kontrolētu riskus un ziņotu par tiem. Riska pārvaldības sistēmām jākļūst par mērķu sasniegšanas neatņemamu sastāvdaļu, tāpēc tajās jāiekļauj saskaņots un visaptverošs iekšējās kontroles, ētikas un atbilstības nodrošināšanas programmu vai pasākumu kopums.
Riska pārvaldība ir korporatīvās pārvaldības pamatelements, un tā ir cieši saistīta ar korporatīvo stratēģiju. Riska pārvaldības sistēma tiek izveidota ar nolūku atļaut VU identificēt riskus, kas apdraud VU darbības un finanšu mērķu sasniegšanu, pārvaldīt tos un ziņot par tiem. Riska pārvaldības procesi nosaka to, kā VU var izmantot iekšējos kontroles mehānismus, lai pārvaldītu riskus un mazinātu to iespējamo ietekmi, veicinātu VU godprātīgo praksi un veicinātu atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem vai noteikumiem.
Padomei ir regulāri jāuzrauga riska pārvaldības sistēma, jāveic tās atkārtota novērtēšana un pielāgošana VU apstākļiem, lai noskaidrotu un uzturētu iekšējās kontroles mehānismu, politikas un procedūru atbilstību un darbību. Lai arī padome var saņemt atbalstu no specializētām komitejām, kas parasti ir revīzijas komiteja vai līdzvērtīga struktūra, un dažkārt arī no riska komitejas, tā joprojām uzņemas kolektīvo atbildību par riska pārvaldības sistēmas un tajā ietilpstošo iekšējās kontroles mehānismu efektivitāti. Jānošķir VU padomes pārraudzības funkcijas, risku pārvaldītāju un neatkarīga apliecinājuma (piemēram, iekšējās revīzijās) sniedzēju pienākumi. VU pārstāvjiem, kas ir atbildīgi par riska novērtējumiem uzņēmumā, jābūt pietiekami pilnvarotiem pildīt savu lomu.
Attiecībā uz VU spējām un lielumu riska pārvaldības sistēmā ir jāietver regulāri, pielāgoti riska novērtējumi atbilstoši labākajai praksei, kas izklāstīta attiecīgajos noteikumos, kuri iekļauti Vadlīnijās korupcijas novēršanai un godprātīgas prakses veicināšanai valsts uzņēmumos. VU riska pārvaldības sistēmai ir jāaptver ievērojami ārējie uzņēmumam svarīgie riski, piemēram, tādi jautājumi kā veselības krīzes, pārrāvumi piegāžu ķēdēs un ģeopolitiskie saspīlējumi. Šīm sistēmām ir jādarbojas ex ante (uzņēmumiem ir jāstiprina sava noturība gadījumā, ja sākas krīzes) un ex post (uzņēmumiem jāspēj izveidot krīzes vadības procesus nelabvēlīga notikuma pēkšņas sākšanās gadījumā) režīmā. Tām jāietver arī uz risku balstīts rūpības pienākums, lai identificētu, novērstu un mazinātu uzņēmējdarbības faktisko un potenciālo nelabvēlīgo ietekmi un sniegtu pārskatu par to, kādi pasākumi tiek īstenoti attiecībā uz šo ietekmi, saskaņā ar OECD Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību.
Riska procesi nosaka iekšējās kontroles mehānismu, ētikas vai atbilstības programmu vai pasākumu izveidi un uzturēšanu. Atbilstoši tam, kas Vadlīnijās korupcijas novēršanai un godprātīgas prakses veicināšanai valsts uzņēmumos norādīts par iekšējo kontroli, šādām atbilstības programmām vai pasākumiem jābūt piemērojamiem visos korporatīvās hierarhijas līmeņos un visās struktūrās, pār kurām VU ir faktiskā kontrole, tostarp meitasuzņēmumos. Šīs programmas vai pasākumi cita starpā var ietvert ētikas kodeksu vai līdzīgu pasākumu izstrādi un integrēšanu cilvēkresursu vai citā atbilstošā uzņēmuma politikā, kā arī skaidru noteikumu un procedūru izveidi, piemēram, trauksmes cēlēju aizsardzībai, lai veicinātu padomes informēšanu par bažām, nebaidoties no nelabvēlīgām sekām. Ja iespējams, tās ir jāattiecina arī uz trešajām pusēm. Uzņēmējdarbības stimulēšanas struktūrai ir jābūt saskaņotai ar ētikas un profesionālajiem standartiem tā, lai darbošanās atbilstoši VU vērtībām tiktu pienācīgi atalgota, savukārt tiesību aktu pārkāpumu gadījumā iestātos atturošas sekas vai tiktu piemēroti sodi.
Turklāt riska pārvaldības sistēma un ar to saistītais iekšējās kontroles mehānismu kopums palīdzēs VU ievērot piemērojamos tiesību aktus, tostarp tos, kas attiecas uz atbildīgu uzņēmējdarbību, cita starpā cilvēktiesību un darbinieku tiesību, digitālās drošības, nodokļu, konkurences, datu privātuma un personas datu aizsardzības, veselības un drošības, un ilgtspējas jautājumos. Tas ietver arī atbilstību tiesību aktiem, ar kuriem kriminalizē ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, kā to paredz OECD Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos [OECD/LEGAL/0293], un citi kukuļošanas un korupcijas veidi.
Iekšējās kontroles mehānismiem, ētikas un atbilstības programmām vai pasākumiem jāattiecas arī uz meitasuzņēmumiem un, ja iespējams, uz trešajām personām, piemēram, aģentiem un citiem starpniekiem, konsultantiem, pārstāvjiem, izplatītājiem, līgumslēdzējiem un piegādātājiem, konsorcijiem un kopuzņēmuma partneriem.
V.C. VU jāizveido iekšējās revīzijas funkcija, kurai ir nepieciešamās spējas, autonomija un profesionalitāte, lai pienācīgi pildītu uzticēto uzdevumu. Tā jāuzrauga padomei, un tai ir jāziņo tieši padomei un revīzijas komitejai vai līdzīgai uzņēmuma struktūrai, ja tāda ir izveidota.
Iekšējās revīzijas loma un funkcijas dažādās jurisdikcijās atšķiras, bet visbiežāk tās ietver VU pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles procesu novērtēšanu un izvērtēšanu. Lielajiem VU, tāpat kā lielajiem biržas sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, parasti ir jābūt ieviestai iekšējās revīzijas funkcijai. Citi VU ir aicināti izveidot iekšējās revīzijas funkciju, ciktāl tas ir iespējams, ņemot vērā to lielumu, struktūru, sarežģītību un riska profilu.
Šai funkcijai var būt kritiska nozīme, nodrošinot nepārtrauktu atbalstu padomes revīzijas komitejai vai līdzvērtīgai struktūrvienībai tās uzņēmuma iekšējās kontroles mehānismu un darbību vispārējā pārraudzībā. Iekšējiem revidentiem ir svarīga nozīme efektīva un stabila informācijas atklāšanas procesa nodrošināšanā. Proti, tie var novērtēt visas būtiskās informācijas ziņošanas pilnīgumu, integritāti, precizitāti, savlaicīgumu un biežumu. Tiem jābūt ieviestai kārtībai, kādā nosaka, vai VU vadībai ir procedūras pietiekami detalizētas informācijas savākšanai, apkopošanai un izklāstīšanai, kad tā izpauž šādu informāciju. Laba prakse paredz iekšējās revīzijas nolikuma izstrādi, kurā ir noteikti iekšējās revīzijas funkcijas mērķi, uzdevumi un pienākumi, kā arī procedūras.
Padomei ir pienākums nodrošināt, ka VU izveido iekšējās revīzijas funkciju. Lai nodrošinātu iekšējo revidentu neatkarību un pilnvarojumu, viņiem ir jāziņo tieši padomei un tās revīzijas komitejai. Iekšējiem revidentiem jābūt pilnīgai piekļuvei VU dokumentācijai, un nedrīkst būt ierobežojumu attiecībā uz viņu darbības jomu. Iekšējiem revidentiem jābūt neierobežotai piekļuvei padomes priekšsēdētājam un visiem tās locekļiem, un padomes revīzijas komitejai. Viņu sniegtā informācija ir svarīga, lai valde spētu izvērtēt faktiskās uzņēmuma darbības un to rezultātus. Lai uzlabotu godprātīgu praksi un pārskatatbildību, revīzijas komitejai ir jāpublisko iekšējās revīzijas funkcijas statuss, neatkarība un resursi, kā arī darbības rezultāti.
Iekšējās revīzijas un ārējās revīzijas funkcijām jābūt skaidri noformulētām, lai nodrošinātu, ka padome saņem apliecinājumu tādā kvalitātē, kāda nepieciešama, lai pārraudzītu uzņēmuma riska pārvaldību. Jāveicina arī apspriedes starp ārējiem un iekšējiem revidentiem. Par visiem iekšējā revīzijā izdarītiem būtiskiem atzinumiem jāziņo padomei un attiecīgā gadījumā tās revīzijas komitejai. Tiek uzskatīts, ka laba iekšējās revīzijas vadītāja prakse ir ik gadu apstiprināt padomei iekšējās revīzijas funkcijas objektivitāti. Tas ietver informēšanu par gadījumiem, kuros objektivitāte var būt nelabvēlīgi ietekmēta, un par darbībām vai aizsardzības pasākumiem, kas izmantoti, lai novērstu kaitējumu.
V.D. Neatkarīgam, kompetentam un kvalificētam revidentam reizi gadā ir jāveic ārējā revīzija saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas, ētikas un neatkarības standartiem, lai sniegtu padomei un ieinteresētajām personām pamatotu apliecinājumu par to, vai VU finanšu pārskati visos būtiskajos jautājumos ir sagatavoti saskaņā ar piemērojamo finanšu pārskatu standartiem. Īpašas valsts un revīzijas kontroles procedūras neaizstāj neatkarīgu ārējo revīziju.
Sabiedrības interesēs VU jābūt tikpat pārskatāmiem kā publiskām akciju sabiedrībām. Visiem VU neatkarīgi no to juridiskā statusa, pat ja tie nav iekļauti biržas sarakstā, ir jāsniedz pārskati atbilstoši labākajai grāmatvedības praksei un revīzijas standartiem.
Lai palielinātu sniegtās informācijas ticamību, valstij jāpieprasa, lai vismaz visos lielajos VU papildus īpašajām valsts revīzijām tiktu veiktas arī ārējās revīzijas saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas, ētikas un neatkarības standartiem.
Neatkarīgais ārējais revidents sniedz atzinumu par to, vai VU finanšu pārskati patiesi atspoguļo VU finansiālo stāvokli un finanšu rādītājus visos būtiskajos aspektos saskaņā ar piemērojamo finanšu pārskatu sniegšanas sistēmu. Dažās jurisdikcijās ārējiem revidentiem ir jāziņo arī par uzņēmuma korporatīvo pārvaldību vai finanšu pārskatu sniegšanas iekšējās kontroles mehānismiem.
Jābūt izstrādātām pienācīgām procedūrām ārējo revidentu atlasei, un ir būtiski nodrošināt, lai tie būtu neatkarīgi no VU un tā meitasuzņēmumiem, tostarp no to vadības, kā arī no lielajiem akcionāriem (t. i., VU gadījumā – no valsts), ja tie nav ietverti piemērojamos ētikas un neatkarības standartos. Turklāt ārējiem revidentiem jāpiemēro tie paši neatkarības kritēriji, kas ir spēkā privātā sektora uzņēmumiem. Tāpēc ir nepieciešama rūpīga revidentu komitejas vai padomes pārraudzība, un parasti tā ietver ar revīziju nesaistītu pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu revidētajam VU, kā arī revidentu (partneru vai dažos gadījumos revīzijas uzņēmumu) periodisku rotāciju vai konkursu izsludināšanu ārējās revīzijas pakalpojuma saņemšanai.
Praksi, kas paredz, ka ārējos revidentus iesaka neatkarīga padoms revīzijas komiteja vai līdzvērtīga struktūra un ka tos tieši ievēlē, ieceļ vai apstiprina minētā komiteja/struktūra vai akcionāru sapulce, var uzskatīt par labu praksi, jo tā precizē, ka ārējam revidentam ir jāziņo akcionāriem. Līdz ar to atkarībā no tiesiskā regulējuma īpašumtiesību īstenotājiestāde var būt tiesīga ikgadējā akcionāru sapulcē izvirzīt, ievēlēt un pat iecelt ārējos revidentus. Tomēr tiem ir tieši jāziņo un jāpakļaujas neatkarīgai revīzijas komitejai vai līdzvērtīgai korporatīvajai struktūrai, kas pārrauga vispārējās attiecības ar ārējo revidentu un var arī piedalīties ārējo revidentu iecelšanā, atkārtotā iecelšanā un atalgošanā. Jāpiemēro papildu norādījumi, tostarp par revidentu kvalifikāciju, kas izklāstīti G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principos.
Turklāt ārējo revīziju nedrīkst jaukt ar iekšējās revīzijas vai iekšējās kontroles mehānismu pasākumiem vai aizstāt ar tiem. VU jācenšas panākt, lai to finanšu pārskati tiktu revidēti tādā pašā termiņā kā biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem. Neatkarīgā ārējā revidenta ziņojumi ir jāpievieno VU gada pārskatam, un tiem jābūt pilnīgi publiskotiem pieņemamā termiņā atbilstoši piemērojamajām ziņošanas sistēmām. Atkārtoti atzinumi ar iebildēm ir jāuzskata par brīdinājuma signālu.
Ar pastāvošajām valsts revīzijas iestādēm un citām starpvaldību kontroles institūcijām, piemēram, ar specializētām valsts vai “augstākajām” revīzijas institūcijām, pat ja tās pārbauda gan VU, gan īpašumtiesību īstenotājiestādi, nav pietiekami, lai nodrošinātu grāmatvedības informācijas kvalitāti un vispusīgumu, un ar tām ir paredzēts uzraudzīt valsts līdzekļu un budžeta līdzekļu izlietojumu, nevis VU darbību kopumā. Likumdevējam ir jāizskata augstākās revīzijas institūcijas konstatējumi savlaicīgi, ievērojot budžeta ciklu, un tie ir jāpublisko.
V.E. Īpašumtiesību īstenotājiestādei ir jāizstrādā konsekventa kārtība ziņošanai par VU un katru gadu jāpublicē kopsavilkuma ziņojums par VU, aplūkojot visus būtiskos jautājumus, tostarp informāciju par ilgtspēju, pārvaldības aspektiem, kā arī par valsts politikas mērķu sasniegšanu. Ar šo informāciju jāsniedz pilnīgs, skaidrs un uzticams apskats par VU portfeli, un tai jābūt ļoti kvalitatīvai, salīdzināmai, kodolīgai un publiski pieejamai, tostarp ar digitālo sakaru starpniecību.
Īpašumtiesību iestādei ir jāizstrādā kopsavilkuma ziņojuma sagatavošanas process, kas aptver visus ekonomiski ievērojamos VU, un jāpadara tas par svarīgu rīku sabiedrības, likumdevēja un plašsaziņas līdzekļu informēšanai. Šis ziņojums jāizstrādā tā, lai visi lasītāji spētu gūt skaidru priekšstatu par VU vispārējiem darbības rezultātiem un attīstību. Turklāt šāda kopsavilkuma sniegšana palīdzēs arī īpašumtiesību iestādei padziļināt savu izpratni par VU darbības rezultātiem un precizēt savu politiku. Tas ļauj noteikt tādus rādītājus, kas nodrošina labāku īpašumtiesību politikas, mērķu un gaidu izpildes uzraudzību un izvērtēšanu, un var uzlabot darbības rezultātu pārvaldības sistēmas, kurās ziņošana ietver atsevišķu VU gaidu izpildes izvērtēšanu, cita starpā salīdzinot to ar valsts kā īpašnieka noteiktajiem mērķrādītājiem, un attiecīgā gadījumā informācijas par nekomerciālu atbalstu atklāšanu.
Pamatojoties uz šādu procesu, valstij katru gadu ir jāizdod būtiskās informācijas kopsavilkuma ziņojums. Ziņojumā jāsniedz pilnīgs VU portfeļa apjoma atspoguļojums un attiecīgā gadījumā sektorālais sadalījums, un portfeļa un atsevišķu VU darbības rezultāti pārskata periodā, salīdzinot tos ar iepriekšējiem darbības rezultātiem. Ziņojumā var ietvert arī “uz nākotni vērstus” elementus, kas sekmē vērtības radīšanu VU nozarē. Turklāt šajā kopsavilkuma ziņojumā attiecīgā gadījumā jāsniedz pārskats par nozares vērtību un jāietver atsevišķu VU finansiālais stāvoklis un vērtība, bet tajā jāiekļauj arī informācija par darbības rezultātiem, kas saistīti ar būtiskiem nefinanšu pamatrādītājiem. Tajā ir jāsniedz vismaz aptuvena valsts portfeļa kopvērtības aplēse. Tajā ir jāiekļauj arī vispārīga informācija par valsts īpašumtiesību politiku un to, kā valsts ir īstenojusi šo politiku. Jāsniedz arī informācija par īpašumtiesību funkcijas organizēšanu, tostarp par valstij piederošu pārvaldības struktūru izvirzīšanu un iecelšanu, sastāvu, kvalifikācijām un atalgojumu, kā arī pārskats par VU attīstību, apkopota finanšu informācija un informācija par izmaiņām VU padomēs . Kopsavilkuma ziņojumā ir jānorāda galvenie finanšu rādītāji, tostarp apgrozījums, peļņa, naudas plūsma no pamatdarbības, bruto kapitālieguldījumi, pašu kapitāla atdeve, pašu kapitāla/aktīvu attiecība un dividendes, nodarbinātības daļa un cita informācija, kas attiecas uz praksi vides, sociālajā un pārvaldības jomā. Ar ilgtspēju saistītas informācijas apkopojuma publiskošana par to VU portfeļiem un sistemātiska analīze un informācijas publiskošana par to, kāda ir ar ilgtspējību saistītu risku un iespēju ietekme portfeļa līmenī, var uzlabot izpratni par to, kas tiek gaidīts ilgtspējas jomā attiecībā uz VU portfeli un vispārējā portfeļa saskanību ar plašākām valsts saistībām ilgtspējas jomā. Gada kopsavilkuma ziņojumos jāiekļauj galvenie rādītāji, ko var izmērīt laika gaitā. Ja fiskālajiem riskiem ir būtiska nozīme, lai izprastu plašāku portfeļa sniegumu, valsts īpašumtiesību īstenotājiestādes var apsvērt iespēju noteikt galvenos portfeļa fiskālo risku avotus un pievienot portfeļa galveno riska elementu analīzi pa nozarēm vai uzņēmumiem. Īpašumtiesību īstenotājiestādei ir jāstiprina informācijas publiskošana par attiecībām ar ieinteresētajām personām, gan pieņemot skaidru politiku, gan sagatavojot sabiedrībai paredzētu informācijas apkopojumu. Ziņojumā ir jāiekļauj arī jaunākā informācija par neseniem notikumiem, kas saistīti ar portfeli, piemēram, par attiecīgajiem tiesību aktiem.
Jāsniedz informācija par metodēm, kas izmantotas datu apkopošanai. Kopsavilkuma ziņojumā var būt sniegta atsevišķa informācija par svarīgākajiem VU. Jāuzsver, ka kopsavilkuma ziņojumā nav vēlreiz jāiekļauj tā pati informācija, kas jau ir sniegta saskaņā ar esošajām ziņojumu sniegšanas prasībām, piemēram, gada pārskati likumdevējam, bet gan jāpapildina šī informācija. Dažas īpašumtiesību īstenotājiestādes var censties publicēt tikai “daļēji” apkopotus ziņojumus, t. i., iekļaujot tajos tikai informāciju par tiem VU, kas darbojas salīdzināmās nozarēs. Būtiska nozīme ir tam, lai gada kopsavilkuma ziņojums būtu pārskatams attiecībā uz atsevišķiem VU piemērotajiem ziņošanas standartiem un ko piemēro īpašumtiesību īstenotājiestāde, sniedzot apkopotu informācija par portfeli. Apkopojot informāciju VU portfelim, var piemērot arī starptautiski atzītus ziņošanas standartus, ja tas ir iespējams, piemēram, SFPS standartus. Ja portfelī izmantoti dažādi grāmatvedības standarti vai informācijas atklāšanas kvalitātes līmenis atšķiras, arī par to ir jāsniedz informācija un tas ir jāpaskaidro, lai sniegtu godīgu, skaidru un vienotu VU portfeļa atspoguļojumu finanšu aspektā.
Saskaņā ar labāko praksi kopsavilkuma ziņojums ir jānoformē kā aprakstošs gada ziņojums ar informāciju par VU portfeļa sniegumu. Dažas jurisdikcijas var sagatavot gada kopsavilkuma ziņojumu kā daļu no regulārajām atskaitēm likumdevējam vai gada budžeta procesa ietvaros. Citas var izveidot finanšu (un nefinanšu) rādītāju tiešsaistes uzskaitījumu, kas atkarībā no detalizācijas pakāpes var pildīt to pašu funkciju. Parasti uzskata, ka ad hoc ziņojumi nenodrošina to pašu pārskatatbildības un pārskatamības funkciju, ko nodrošina “klasisks” kopsavilkuma ziņojums. Digitālo tehnoloģiju izmantošana var nodrošināt atbalstu funkcijām, kas ļauj lietotājiem mijiedarboties ar apkopotajiem datiem, sniedzot datu meklēšanas un lejupielādes iespēju apkopotā vai sadalītā formā. Gada kopsavilkuma ziņojumam ir jābūt pieejamam sabiedrībai, nodrošinot ērtu pieeju informācijai. Daudzām īpašumtiesību īstenotājiestādēm ir tīmekļvietnes, kas nodrošina vienas pieturas aģentūras informāciju par to, kā tiek organizēta īpašumtiesību funkcija, vispārējo īpašumtiesību politiku, kā arī gada kopsavilkuma ziņojumu.
Turklāt gada kopsavilkuma ziņojums var būt svarīgs īpašumtiesību īstenotājiestādes vispārējās pārskatatbildības sistēmas elements, ja to izmanto kā mehānismu, lai ziņotu likumdevējam vai citām pārstāvības struktūrām.