Konkurences tirgus pētījums par tiešsaistes tirdzniecības vietām Polijā, Latvijā un Lietuvā

5. Galvenās tirgus iezīmes Polijā, Lietuvā un Latvijā

Kopsavilkums

Patērētāji Polijā, Lietuvā un Latvijā novērtē iespēju piekļūt tiešsaistes pakalpojumiem, kas tiek sniegti atbilstoši vietējo patērētāju vēlmēm un vietējā valodā. Salīdzinājumā ar citiem reģioniem viņi arī biežāk izmanto salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumus, meklējot izdevīgākās cenas un platformas, kas atbilst reģioniem specifiskām maksājumu preferencēm. E‑komercijas nozari ir ietekmējusi arī plašā pakomātu infrastruktūra reģionā, kas patērētājiem nodrošina ērtu un ātru piegādi. Šajā nodaļā sīkāk aplūkotas galvenās tirgus iezīmes, kas identificētas 4. nodaļā veiktās kartēšanas ietvaros un raksturo Polijas, Latvijas un Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības vietas, ietekmējot tirgus dinamiku un konkurenci reģionā.

Šajā nodaļā sniegts pārskats par galvenajām tirgus iezīmēm, kas raksturīgas tiešsaistes tirdzniecības vietām Polijā, Latvijā un Lietuvā. Daudzas no šīm iezīmēm tika identificētas 4. nodaļā veiktajā kartēšanā, un šeit tās ir īpaši izceltas, ņemot vērā to nozīmi šajā ziņojumā aplūkotajā reģionā. Tādēļ nodaļā šie aspekti ir tematiski apkopoti, aptverot pakalpojumu sniegšanu vietējās valodās, patērētāju izteikto jutīgumu pret cenām, loģistikas tīklu nozīmi un vairākus specifiskus aspektus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumiem. Šis pārskats sniedz pamatu konkurences ierobežojumu un attiecīgo konkurentu kopuma analīzei 6. nodaļā, kā arī konkurences novērtējumam tiešsaistes tirgos 7. nodaļā.

5.1. Vietējās platformas un valodu atbalsts

Tiešsaistes tirdzniecības vietu kontekstā patērētāji var dot priekšroku vietējām platformām vai platformām, kas īpaši pielāgotas vietējam tirgum. Tas var izpausties piedāvājumā, kas labāk atbilst attiecīgās valsts patērētāju vēlmēm, piemēram, attiecībā uz produktu veidiem, kvalitāti un cenām. Patērētājiem kopumā ir vieglāk meklēt, salīdzināt un iegādāties produktus dzimtajā valodā, jo tas samazina ar piekļuvi tiešsaistes tirdzniecības vietām un to izmantošanu saistītās grūtības. Tas jo īpaši attiecas uz gados vecākiem vai tehniski mazāk zinošiem patērētājiem, kuriem var būt grūtāk izmantot tiešsaistes tulkošanas rīkus, lai gan šī situācija var mainīties, attīstoties šiem rīkiem un arvien plašāk tos integrējot ierīcēs un tīmekļa vietnēs. Lokalizēts klientu atbalsts, kas tiek sniegts vietējās valodās un pielāgots konkrētās valsts videi, var mazināt lietotāju saskarsmē radušās problēmas. Tiešsaistes tirdzniecības vietām ir spēcīgi stimuli pielāgot savas platformas patērētāju nacionālajām vēlmēm un sazināties ar klientiem viņu dzimtajā valodā, tai skaitā operatīvi un atbilstīgi reaģēt uz klientu jautājumiem.

Polijā, Lietuvā un Latvijā ieinteresētās personas norādīja, ka patērētāji šajās trijās jurisdikcijās dod priekšroku vietējiem e‑komercijas pakalpojumu sniedzējiem, kas atbilst vietējo patērētāju vēlmēm un nodrošina pakalpojumus un klientu apkalpošanu vietējā valodā. To apstiprina dati, kas liecina, ka patērētāji šajās trijās valstīs, jo īpaši Polijā un Lietuvā, pārsvarā iepērkas pie vietējiem e‑komercijas mazumtirgotājiem, tai skaitā vietējās tiešsaistes tirdzniecības vietās.  ‎5.1 rāda, ka 94 % Polijas iedzīvotāju un 92 % Lietuvas iedzīvotāju, kuri pēdējo trīs mēnešu laikā veikuši pirkumu tiešsaistē, ir iegādājušies preces no vietējiem pārdevējiem (plašā nozīmē)1. Tas ir ievērojami vairāk nekā ES vidēji –83 %.

‎5.1. tabula. Tiešsaistes pirkumu īpatsvars valstī un pārrobežu darījumos to personu vidū, kas pēdējo trīs mēnešu laikā veikušas pirkumus tiešsaistē, 2023. gadā

	No valsts pārdevējiem	No pārdevējiem citās ES valstīs	No pārdevējiem ārpus ES
Polija	94 %	13 %	7 %
Lietuva	92 %	37 %	22 %
Latvija	78 %	46 %	25 %
ES-27	83 %	33 %	20 %

Avots: Eurostat, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/isoc_ec_ibos__custom_16118521/default/table?lang=en.

Līdzīgi 4. nodaļā konstatēts, ka nozīmīgākie dalībnieki Polijas, Lietuvas un Latvijas e‑komercijas nozarēs ir lielās vietējās tiešsaistes tirdzniecības vietas (piemēram, Allegro, Pigu un 220.lv), tiešsaistes mazumtirgotāji (piemēram, Senukai un 1a.lv) un OCAS platformas (piemēram, OLX un ss.lv). Šī tendence īpaši izteikta Polijā. Piemēram, 2026. gada janvārī Allegro bija ceturtā populārākā tīmekļa vietne Polijas lietotāju vidū, bet OLX ierindojās devītajā vietā – abas apsteidza tādas ārvalstu platformas kā Temu (18. vieta) un AliExpress (36. vieta). Lai gan vietējo platformu nozīmīgums var būt saistīts ar vairākiem faktoriem, tai skaitā iespējamiem konkurences šķēršļiem, kas sīkāk aplūkoti 7. nodaļā, ieinteresēto personu sniegtā informācija liecina, ka valoda un vietējiem apstākļiem pielāgots klientu atbalsts var būt nozīmīgs faktors, kas ietekmē patērētāju izvēli.

Lietuvā un Latvijā situācija ir neviendabīgāka, jo vietņu popularitātes reitingos starptautiskās tirdzniecības vietas bieži ierindojas līdzās vietējām platformām un atsevišķos gadījumos tās pat apsteidz. Piemēram, Lietuvā 2026. gada janvāra reitingi liecina par neviendabīgu ainu: Senukai bija 25. populārākā tīmekļa vietne, bet Pigu – 31. vieta, savukārt starptautiskās tirdzniecības vietas ieņēma nozīmīgas pozīcijas – Temu ierindojās 19. vietā, bet AliExpress – 28. vietā. Latvijā 78 % patērētāju iepērkas pie vietējiem pārdevējiem, kas ir zem ES vidējā rādītāja un norāda, ka mazāka priekšroku ir dota vietējiem piegādātājiem salīdzinājumā ar Poliju un Lietuvu. Lai gan vietējā OCAS platforma ss.lv 2026. gada janvārī bija ceturtā populārākā tīmekļa vietne Latvijas lietotāju vidū, Temu (29. vieta) ierindojās augstāk nekā vietējā vispārējā tiešsaistes tirdzniecības vieta 220.lv (36. vieta). Savukārt AliExpress (49. vieta) ierindojās nedaudz zemāk2.

Katrā jurisdikcijā esošie galvenie dalībnieki parasti piedāvā pakalpojumus attiecīgajās vietējās valodās. Polijā, kur 98,2 % no 38,5 miljoniem Polijas iedzīvotāju galvenā sarunvaloda ir poļu valoda3, Allegro, Amazon Poland un Morele tirdzniecības vietas darbojas poļu valodā. Lietuvas oficiālā valoda ir lietuviešu valoda, kas ir dzimtā valoda aptuveni 85 % no 2,8 miljoniem iedzīvotāju, savukārt krievu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 5 % iedzīvotāju4. Lietuvā Pigu platforma ir pieejama lietuviešu, krievu un angļu valodā, savukārt Varle darbojas lietuviešu valodā. Latvijā 60,8 % no 1,9 miljoniem iedzīvotāju latviešu valoda ir dzimtā valoda, bet 36 % iedzīvotāju – krievu valoda (Offical statistics of Latvia, 2019[1]). Tādēļ Pigu Latvijas tirdzniecības vieta 220.lv ir pieejama latviešu, krievu un angļu valodā. Turklāt jānorāda, ka Pigu nodrošina klientu atbalstu 24/7 režīmā, izmantojot trīs zvanu centrus piecās valodās.5

Citas tiešsaistes tirdzniecības vietas, kas ienākušas šajās jurisdikcijās, ir ieviesušas vietējās valodas, kas norāda uz to nozīmīgumu patērētājiem. Piemēram, Temu platforma Polijā ir pieejama poļu, ukraiņu un angļu valodā. Tāpat Temu Lietuvā ir pieejama lietuviešu, krievu un angļu valodā, bet Latvijā – latviešu, krievu un angļu valodā. Arī AliExpress un Shein piedāvā platformas poļu valodā, savukārt pirms aiziešanas no Polijas tirgus Singapūras tiešsaistes tirdzniecības vieta Shopee piedāvāja savu platformu poļu un angļu valodā. Turklāt mazumtirgotāji ārpus attiecīgajām jurisdikcijām, kas ienākuši šajos tirgos, piemēram, Zalando visās trijās valstīs un Decathlon Polijā, ir ieviesuši atsevišķus pakalpojumus, pielāgojot piedāvājumu vietējai valodai.

Tā kā poļu valodā runājošo skaits ir salīdzinoši lielāks un tirgus ir plašāks, starptautiskās tiešsaistes tirdzniecības vietas biežāk piedāvā pakalpojumus poļu valodā nekā lietuviešu vai latviešu valodā. Piemēram, ne AliExpress, ne Shein nepiedāvā īpašas platformas lietuviešu vai latviešu valodā – patērētāji šajās jurisdikcijās izmanto šo uzņēmumu starptautiskās platformas, kas pieejamas angļu valodā. Daļai vietējo patērētāju tas var būt pieņemami, ņemot vērā, ka 44 % lietuviešu un 54 % latviešu prot angļu valodu6, tomēr pārējai iedzīvotāju daļai tas var radīt šķēršļus7. Vienlaikus dažas starptautiskās platformas joprojām ir populāras Lietuvā un Latvijā, un ieinteresētās personas norāda, ka zemāku cenu dēļ patērētāji var piešķirt mazāku nozīmi klientu apkalpošanai vietējā valodā.

Kopumā iepriekš minētie pierādījumi liecina, ka reģiona patērētājiem ir svarīga piekļuve pielāgotiem tiešsaistes pakalpojumiem, kas atbilst vietējo patērētāju vēlmēm un tiek piedāvāti viņu vietējās valodās. Attiecībā uz tiešsaistes tirdzniecības vietām un mazumtirgotājiem, kas jau darbojas šajā reģionā, ieinteresētās personas norādīja, ka tas ir nozīmīgs konkurences priekšnosacījums un veicina to popularitāti vietējo patērētāju vidū. Turklāt daudzas tiešsaistes tirdzniecības vietas un tiešsaistes mazumtirgotāji, kas ienākuši vai paplašinājuši darbību reģionā, ir piešķīruši prioritāti pakalpojumu nodrošināšanai vietējās valodās, lai gan Polijā, Lietuvā un Latvijā tas izpaužas atšķirīgi. Savukārt platformām, kurām šādas priekšrocības nav, klientu piesaistei var rasties nepieciešamība stiprināt citus piedāvājuma aspektus, piemēram, piedāvāt zemākas cenas, tādējādi kompensējot ar valodu un lokalizāciju saistītos ierobežojumus.

5.2. Cenu jutīgums un salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu izmantošana

Patērētāju jutīguma pakāpe attiecībā uz cenu var ietekmēt viņu uzvedību vairākos veidos. Pret cenu izmaiņām ļoti jutīgi patērētāji, iepērkoties tiešsaistē, parasti dod priekšroku izdevīgākajiem piedāvājumiem un aktīvi meklē akcijas un atlaides. Tomēr no viņiem var sagaidīt arī zināmu rūpību attiecībā uz izdevumiem, cenšoties nodrošināt vislabāko cenas un vērtības attiecību. Šajā gadījumā nozīme var būt arī citiem faktoriem, piemēram, uzticēšanās līmenim, preču atgriešanas ērtumam un papildu izmaksām, tai skaitā piegādei.

Polijā, Lietuvā un Latvijā ieinteresētās personas konsekventi uzsver patērētāju jutīgumu pret cenām, norādot uz raksturīgām uzvedības tendencēm, tādām kā izteikta vēlme atrast izdevīgāko cenu, akciju un piedāvājumu popularitāte reģionā, kā arī salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu plaša izmantošana, kas aplūkota turpmāk. Arī citos nozares avotos norādīts, ka Polijas patērētāji ir īpaši jutīgi pret cenām (Strategy&, 2024[2]; Ecommerce Germany, 2024[3]), tai skaitā PwC 2024. gada pētījumā konstatēts, ka 47 % Polijas patērētāju, iepērkoties tiešsaistē, vislielāko nozīmi piešķir akcijām, salīdzinot ar 31 % Centrāleiropas un Austrumeiropas patērētāju (Strategy&, 2024[2]).

To apstiprina arī pierādījumi, kas liecina, ka salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumi (CSS) ir ļoti populāri visās trijās jurisdikcijās. CSS platformas, kas aprakstītas 2. nodaļā, sniedz būtisku vērtību patērētājiem, kuri ir jutīgi pret cenām un kuriem svarīga iespēja izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu. Tas savukārt ietekmē konkurences dinamiku citos e‑komercijas tirgos, tai skaitā tiešsaistes tirdzniecības vietās.

2026. gada janvārī Polijas galvenā CSS vietne Ceneo bija 25. populārākā no visām tīmekļa vietnēm Polijas lietotāju vidū, savukārt Lietuvā galvenās vietnes kaina24.lt un kainos.lt ieņēma attiecīgi 27. un 43. vietu8. Latvijā kurpirkt.lv ierindojās 86. vietā, bet salidzini.lv – 44. vietā starp Latvijā esošajiem interneta lietotājiem9. Salīdzinājumam – populārākais CSS Francijā ierindojas 295. vietā, Itālijā – 122. vietā un Spānijā – 364. vietā, kas liecina, ka šajās trijās valstīs CSS kopumā ir salīdzinoši populārāki nekā dažās citās Eiropas daļās.

Daudzi Polijas, Lietuvas un Latvijas patērētāji produktu meklēšanai un izvēlei izmanto gan CSS platformas, gan vispārējās tiešsaistes tirdzniecības vietas, atkarībā no konkrētajām vajadzībām un vēlmēm. Polijā 40 % patērētāju, kuri 12 mēnešu periodā no 2025. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim izmantoja Allegro, kādā brīdī šajā periodā izmantoja arī Ceneo, savukārt 78,6 % Ceneo lietotāju tajā pašā periodā izmantoja arī Allegro10. Tajā pašā 12 mēnešu periodā 51,5 % Pigu.lt lietotāju apmeklēja kaina24.lt, savukārt citā Lietuvas CSS – kainos.lt – šis rādītājs bija 46,2 %. Pigu platformu apmeklēja arī 53–55 % kaina24.lt un kainos.lt lietotāju11. Tāpat 34,9 % un 37,6 % no 220.lv lietotājiem jebkurā brīdī 12 mēnešu periodā apmeklēja vismaz vienu Latvijas CSS (attiecīgi salidzini.lv un kurpirkt.lv), un aptuveni 40 % no katras CSS platformas lietotājiem secīgi apmeklēja 220.lv12.

Tas liecina, ka patērētāji Polijā, Lietuvā un Latvijā salīdzinoši biežāk izmanto CSS platformas, meklējot labāko cenu iepirkšanās procesā tiešsaistē, nekā patērētāji citās jurisdikcijās. Šie pierādījumi kopā ar ieinteresēto personu sniegto informāciju un patērētāju aptauju rezultātiem norāda uz salīdzinoši augstu patērētāju jutīguma pret cenām līmeni. Tas ietekmē CSS izmantošanu un līdz ar to arī konkurences raksturu starp tiešsaistes tirdzniecības vietām un citiem e‑komercijas dalībniekiem reģionā. Piemēram, konkrētu CSS platformu struktūrai un uzbūvei var būt būtiska nozīme gan esošo, gan jauno dalībnieku spējā sasniegt patērētājus šajās jurisdikcijās un efektīvi konkurēt. Tomēr, kā sīkāk analizēts 7. nodaļā, citos tirgus procesos vērojamā dinamika nozīmē, ka jutīgums pret cenām un CSS izmantošana ne vienmēr nodrošina zemas barjeras ienākšanai tirgū.

5.3. Loģistika

Kā paskaidrots 2. nodaļā, tiešsaistes tirdzniecības vietas lielā mērā paļaujas uz efektīvi funkcionējošiem loģistikas tīkliem un piegādi, izmantojot dažādus darbības organizēšanas modeļus, tai skaitā sadarbojoties ar trešo pušu paku piegādes un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem. Tā kā loģistikas tīkliem ir svarīga nozīme platformu uzņēmējdarbībai, platformām ir stimuls būtiski palielināt pieejamo jaudu, iegādājoties vai veidojot partnerības ar lielākajiem loģistikas uzņēmumiem vai arī pašām ienākot tirgū. Turklāt šiem uzņēmumiem ir spēcīgs stimuls piedāvāt piegādes iespējas, kas atbilst reģiona patērētāju īpašajām vēlmēm

Polijā, Lietuvā un Latvijā šo dinamiku nosaka pakomātu, kas pazīstami arī kā automatizētie paku automāti (APM), popularitāte un plašā izplatība, jo tas ir viens no iecienītākajiem piegādes veidiem patērētāju vidū Kā izklāstīts 4. nodaļā, pakomātu tīkli šajās valstīs ir vieni no blīvākajiem Eiropā. Šī situācija izveidojusies vairāku reģiona pakalpojumu sniedzēju inovatīvo uzņēmējdarbības modeļu dēļ, kas lielā mērā koncentrējās uz liela APM skaita izvietošanu, kā arī nepieciešamās fiziskās infrastruktūras, zemes un citas kapacitātes pieejamības un sasniedzamības dēļ, kas ļāva attīstīt apjomīgu pakomātu tīklu visā reģionā. Piemēram, pēc ienākšanas Polijas tirgū InPost strauji paplašināja savu darbību, piedāvājot diennakts pakomātus, kurus pārvalda ar lietotājam draudzīgu lietotni (Bydgoszcz University of Science and Technology, Department of Management Engineering, 2024[4]). Arī citi tirgus dalībnieki ir attīstījuši savus APM tīklus, un, lai gan sākotnēji pakomāti bija pieejami galvenokārt lielākajās pilsētās, laika gaitā tie aptvēra plašu teritoriju visā valstī13.

Ņemot vērā minēto, ieinteresētās personas visās trijās valstīs konsekventi norāda, ka pakomāti ir patērētāju iecienītākais piegādes veids, un uzskata, ka APM izmantošana ir kļuvusi par būtisku iepirkšanās paradumu sastāvdaļu, ko apstiprina arī pieejamie dati. Piemēram, Polijā 81 % e‑komercijas klientu 2023. gadā izmantoja pakomātus. Lietuvā 2025. gadā 65 % paku tika saņemti no pakomātiem, kas ir ievērojami vairāk nekā 2021. gada janvārī, kad šis rādītājs bija 47,7 %.14 Patērētāji augstu vērtē iespēju saņemt pakas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, un InPost dati liecina, ka 58 % paku tiek saņemtas ārpus darba laika – no plkst. 18.00 līdz 8.0015.

Galvenie parametri, kas nosaka APM lietderību patērētājiem, ir to atrašanās vieta, jauda un pieejamība. Tas nozīmē, ka jāvērtē, cik ērti pakomāti ir izvietoti, cik daudz (un kāda izmēra) nodalījumu ir pieejami konkrētā vietā un cik lielā mērā tie tiek izmantoti. Svarīgi, ka loģistikas pakalpojumu sniedzējiem ir nepieciešama piekļuve fiziskām telpām pakomātu izvietošanai, turklāt šīm vietām jābūt viegli pieejamām patērētājiem. Daudzos gadījumos APM atrodas vietās ar lielu cilvēku plūsmu, piemēram, lielveikalos vai dzelzceļa stacijās, vai arī viegli pieejamās vietās, piemēram, autostāvvietās. Atsevišķos gadījumos loģistikas pakalpojumu sniedzēji var noslēgt ekskluzīvas partnerības pakomātu izvietošanai, piemēram, ar lielākajiem lielveikalu tīkliem, kas var ietekmēt citu pakalpojumu sniedzēju iespējas ienākt tirgū vai paplašināt piedāvājumu.

Aplūkojot konkrēti tiešsaistes tirdzniecības vietas, kā minēts 4. nodaļā, Allegro vēsturiski ir sadarbojies ar InPost, kura pakomātu tīkls ir lielākais Polijā16, un abi uzņēmumi ir guvuši labumu no ievērojamā e‑komercijas nozares pieauguma, ko tas ir veicinājis. Pavisam nesen Allegro savam piegādes tīklam pievienoja ORLEN Paczka, paplašinot piegādes iespējas gan patērētājiem, gan pārdevējiem. Svarīgi, ka Allegro ir arī pats ienācis loģistikas nozarē, 2021. gada oktobrī iegādājoties X-Press Couriers un kopš tā laika izveidojot savu pakomātu tīklu.

Lai gan ierobežotākā apjomā, Pigu Lietuvā ir īstenojis līdzīgu pieeju, pārvaldot savus pakomātus septiņās vietās Viļņā, kā aprakstīts 4. nodaļā. Pigu sadarbojas arī ar trim no sešiem galvenajiem pakomātu pakalpojumu sniedzējiem Lietuvā (2023. gadā tiem kopā bija vairāk nekā 65 % no Lietuvā darbojošos APM, kas sīkāk aplūkoti 7.3.1. iedaļā). Latvijā Pigu tieši nepārvalda pakomātus, bet sadarbojas ar četriem no septiņiem pakalpojumu sniedzējiem. Tās programma “Fulfilment by Pigu” (FBP) ir nozīmīga tās piedāvājuma daļa pārdevējiem, jo tie var nogādāt savus sūtījumus Pigu noliktavā Viļņā vai tieši uz tās pasta partneru noliktavām vai pakomātiem gan Lietuvā, gan Latvijā. Pigu norāda, ka produkti, kuru piegādei tiek izmantota FBP un kuri patērētājiem parasti tiek piegādāti tajā pašā vai nākamajā dienā, tiek pārdoti aptuveni par 37 % vairāk nekā produkti, kuru piegādei šis pakalpojums netiek izmantots17.

Tādējādi Polijā, Lietuvā un Latvijā inovatīva un plaša APM ieviešana visā reģionā ir atbalstījusi tiešsaistes tirdzniecības vietu spēju piedāvāt patērētājiem ērtas un ātras piegādes iespējas. Savukārt piekļuve pietiekamai loģistikas un piegādes jaudai, kas atbilst patērētāju vēlmēm, ir būtiska, lai tiešsaistes tirdzniecības vietas varētu konkurēt. Šajā ziņā var rasties ietekme uz konkurenci tiešsaistes tirdzniecības vietu tirgū, ja esošajām platformām vai jaunpienācējiem ir ierobežota piekļuve pietiekamai paku piegādes jaudai, piemēram, gadījumos, kad noteiktām platformām ir ekskluzīva piekļuve nozīmīgām APM izvietošanas vietām (piemēram, lielveikaliem). Plašākā nozīmē bažas var rasties arī par pasta piegādes pakalpojumu kopējo jaudu katrā jurisdikcijā. Jo īpaši jaudas ierobežojumi var veidoties situācijās, kad e‑komercijas pieaugums pārsniedz paku piegādes jaudas pieaugumu. Tas var ietekmēt pakalpojumu cenu un kvalitāti, īpaši gadījumos, kad jauda ir piesaistīta ekskluzīvām partnerībām ar lielām e‑komercijas platformām, tādējādi apgrūtinot citu tiešsaistes tirdzniecības vietu paplašināšanos vai ienākšanu tirgū.

5.4. Maksājumu pakalpojumi

Ērtiem, drošiem un funkcionāliem maksājumu pakalpojumiem ir izšķiroša nozīme e‑komercijas nozarē. Ja patērētāji var viegli norēķināties par precēm tiešsaistē, izmantojot maksājumu pakalpojumus, kuriem tie uzticas, tas palielina uzticēšanos pirkumu veikšanai tiešsaistē un veicina nozares izaugsmi. Konkrētāk, tiešsaistes tirdzniecības vietām un mazumtirgotājiem ir spēcīgs stimuls piedāvāt maksājumu iespējas, kas atbilst patērētāju vēlmēm, jo tas palielina varbūtību, ka pirkums tiks pabeigts.

Tādējādi maksājumu pakalpojumi ir būtiska tiešsaistes tirdzniecības vietu piedāvājuma sastāvdaļa Polijā, Lietuvā un Latvijā. Tas ietver sadarbību ar lielākajiem globālajiem dalībniekiem (piemēram, Mastercard un VISA) vai reģionālajiem risinājumiem (piemēram, BLIK), nodrošinot patērētājiem plašas maksājumu iespējas. Tas var ietvert arī tādu alternatīvu maksājumu pakalpojumu piedāvāšanu kā “pērc tagad, maksā vēlāk” (BNPL), izmantojot sadarbību ar trešo pušu pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, Pigu partnerību ar InBank) vai piedāvājot savus risinājumus (piemēram, Allegro Pay).

Gadījumos, kad pastāv reģionam raksturīgas patērētāju preferences, jaunie tirgus dalībnieki r motivēti ieviest vietējo patērētāju iecienītās maksājumu iespējas, lai spētu konkurēt. Polijā ieinteresētās personas ir konstatējušas vispārēju patērētāju nevēlēšanos sniegt kredītkaršu datus, iepērkoties tiešsaistē. Vēsturiski tas nozīmēja, ka Polijas klienti par pirkumiem tiešsaistē bieži maksāja piegādes brīdī (Mual, 2019[5]; Eurotext, 2025[6]). Šādos apstākļos 2014. gadā tika izstrādāts un ieviests Polijas mobilais maksājumu pakalpojums BLIK, kas izveidots, sadarbojoties sešām bankām (Notes from Poland, 2024[7]). BLIK ļauj klientiem veikt darījumus tiešsaistē, nesniedzot tirgotājam savas bankas vai kredītkartes informāciju, izmantojot bankas lietotnē ģenerētu sešciparu kodu. Saskaņā ar Alsendo tirgus datiem 2023. gadā BLIK bija vēlamais maksājumu veids 70 % Polijas klientu (Ecommerce Europe, 2023[8]; Ecommerce Germany, 2024[3]).

Tādējādi tādiem e‑komercijas tirgus dalībniekiem ārpus jurisdikcijas kā Amazon, ir spēcīgs stimuls nodrošināt BLIK maksājumu atbalstu, kas veicina šo pakalpojumu izmantošanu Polijas patērētāju vidū. Amazon ienākšanas brīdī BLIK jau bija pieejams visos Polijas tiešsaistes veikalos un arvien vairāk arī ārvalstu platformās, un tika uzskatīts, ka Amazon šāds atbalsts jānodrošina uzreiz pēc ienākšanas Polijas tirgū18. Arī citi tirgus dalībnieki, piemēram, Temu un Shein, ļauj patērētājiem norēķināties, izmantojot BLIK, tāpat kā tirgū jau nostiprinājies dalībnieks Allegro, kas, ņemot vērā Polijas specifisko maksājumu vidi, piedāvā arī norēķinus “piegādes brīdī”.

Kā alternatīva kredītkaršu maksājumiem Lietuvā un Latvijā (European Payments Council, 2023[9]; Latvijas Banka, 2022[10]) ļoti populāri ir maksājumu iniciēšanas pakalpojumi (dēvēti arī par maksājumiem no konta uz kontu), kas veido attiecīgi 96 % un 97 % no tiešsaistes maksājumiem (izņemot tādus finansēšanas risinājumus kā BNPL) (Montonio, 2023[11]). Pigu nodrošina patērētājiem iespēju norēķināties, izmantojot maksājumu saiti, kā arī piedāvā norēķinus skaidrā naudā vai ar bankas karti, saņemot preces veikalā, vai ar karti, Apple Pay vai Google Pay, veicot pirkumu tiešsaistē19.

Arī BNPL pakalpojumi reģionā ir plaši izmantoti, kas rada spēcīgu stimulu tirgus dalībniekiem tos piedāvāt patērētāju piesaistei. Piemēram, Polijā 38 % patērētāju, kuri iepērkas tiešsaistē, 2023. gadā vismaz vienu reizi ir izmantojuši atliktos maksājumus (Ecommerce Europe, 2023[8]).

Tādējādi tiešsaistes tirdzniecības vietas ir ieviesušas BNPL iespējas, sadarbojoties ar trešo pušu pakalpojumu sniedzējiem vai izveidojot savus pakalpojumus. Pigu piedāvā BNPL pakalpojumus sadarbībā ar InBank, savukārt Allegro 2020. gadā ieviesa savu BNPL pakalpojumu Allegro Pay. Lai gan šīs tiešsaistes tirdzniecības vietas izmanto šos pakalpojumus nolūkā piesaistīt patērētājus saviem pārdošanas kanāliem, BNPL pakalpojumu pieņemšana patērētāju vidū vienlaikus ietekmē viņu uzvedību, palielinot vēlmi tērēt un veicinot šo uzņēmumu izaugsmi.

Tādējādi ir skaidrs, ka efektīvai konkurencei Polijā, Lietuvā un Latvijā tiešsaistes tirdzniecības vietām jāpielāgojas reģiona patērētāju specifiskajām prasībām un vēlmēm attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem. Tas ietver sadarbību ar inovatīviem risinājumiem, piemēram, BLIK vai maksājumu saitēm, kā arī BNPL pakalpojumu piedāvāšanu. Šie aspekti ir būtiski efektīvai konkurencei reģionā.

Galvenie secinājumi

• Polijas, Lietuvas un Latvijas patērētājiem ir svarīga piekļuve īpaši pielāgotiem tiešsaistes tirdzniecības vietu pakalpojumiem vietējā valodā. Platformām, kas nepiedāvā pakalpojumus vietējās valodās, var būt nepieciešams stiprināt citus pakalpojumu piedāvājuma aspektus (piemēram, zemo cenu aspektu), tādējādi piesaistot klientus.

• Ieinteresētās personas konsekventi uzsver reģiona patērētāju relatīvi augsto jutīgumu pret cenām, jo īpaši to, ka tie salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumus (CSS) izmanto biežāk nekā patērētāji citās jurisdikcijās. Tas nozīmē, ka CSS platformām var būt būtiska nozīme tiešsaistes tirdzniecības vietu spējā sasniegt patērētājus attiecīgajā jurisdikcijā.

• Piekļuve pietiekamai loģistikas jaudai ir būtiska, lai tiešsaistes tirdzniecības vietas varētu konkurēt un nodrošināt patērētāju vēlmēm atbilstošas piegādes iespējas. Polijā, Lietuvā un Latvijā patērētāji īpaši novērtē iespēju saņemt piegādi, izmantojot šajās valstīs plaši pieejamos automatizēto pakomātu (APM) tīklus. Konkurenci var būtiski ietekmēt apstākļi, kuros platformas, tostarp jaunpienācēji, saskaras ar šķēršļiem piekļuvei pietiekamai paku piegādes un APM jaudai.

• Reģionam raksturīga arī unikāla maksājumu vide, kur Polijā acīmredzami dominē BLIK, savukārt Lietuvā un Latvijā – maksājumu saites. Vienlaikus reģionā ir populāri arī “pērc tagad, maksā vēlāk” (BNPL) pakalpojumi. Tiešsaistes tirdzniecības vietām, kas ienāk vai darbojas Polijā, Lietuvā un Latvijā, ir spēcīgs stimuls ieviest šos risinājumus efektīvai konkurencei.

Atsauces

[4] Bydgoszcz University of Science and Technology, Department of Management Engineering (2024), “Competition on the Courier, Express and Postal Services Market”, Scientific Papers of Silesian University of Technology. Organization and Management Series, Vol. 2024/193, pp. 489-512, https://doi.org/10.29119/1641-3466.2024.193.27.

[8] Ecommerce Europe (2023), A Decade of Polish E Commerce: 2013 - 2023, https://ecommerce-europe.eu/wp-content/uploads/2023/01/The-e-Chamber-Report-a-Decade-of-Polish-E-commerce.pdf.

[3] Ecommerce Germany (2024), “7 Things To Know About Polish E-commerce Consumers”, https://ecommercegermany.com/blog/7-things-to-know-about-polish-e-commerce-consumers.

[9] European Payments Council (2023), How Lithuania’s payment landscape is changing, https://www.europeanpaymentscouncil.eu/news-insights/insight/how-lithuanias-payment-landscape-changing.

[6] Eurotext (2025), E-commerce in Poland, https://eurotext.de/en/blog/e-commerce-in-poland/.

[10] Latvijas Banka (2022), Innovations – the new normal in the payment area of Latvia, https://www.bank.lv/en/statistics/stat-data/monetary-statistics/682-news-and-events/publications/articles/12951-innovations-the-new-normal-in-the-payment-area-of-latvia.

[11] Montonio (2023), Online payments statistics: Estonia, Latvia and Lithuania, https://web.archive.org/web/20250422041004/https:/montonio.com/blog/online-payments-statistics-estonia-latvia-and-lithuania/.

[5] Mual, M. (2019), “An overview of payment methods in Poland”, The Paypers, https://thepaypers.com/payments/expert-views/an-overview-of-payment-methods-in-poland.

[7] Notes from Poland (2024), Polish mobile payment system BLIK expands abroad, https://notesfrompoland.com/2024/09/03/polish-mobile-payment-system-blik-expands-abroad/.

[1] Offical statistics of Latvia (2019), Latvian is mother tongue of 60.8 % of the population of Latvia, https://stat.gov.lv/en/statistics-themes/education/level-education/press-releases/1911-latvian-mother-tongue-608.

[2] Strategy& (2024), Optimism only where the price is low: Attitudes and purchasing behavior of Polish consumers, https://www.strategyand.pwc.com/pl/en/publications/2024/attitudes-and-purchasing-behavior-of-polish-consumers.html.

Piezīmes

← 1.  Tas ietver pārdevējus tiešsaistes tirdzniecības vietās, kā definēts šā ziņojuma 2. nodaļā, kā arī citus uzņēmumus, kas pārdod patērētājiem tiešsaistē, piemēram, tiešsaistes mazumtirgotājus vai individuālos pārdevējus, kas izmanto tiešsaistes reklāmas sludinājumu pakalpojumus. Sk. https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/18369653/KS-GQ-23-019-EN-N.pdf/d13e7278-2b0b-a472-6dff-84b03b21f647?version=1.0&t=1705915907066.

← 2.  Pamatojoties uz SimilarWeb datiem par lietotājiem Latvijā 2026. gada janvārī. Valstu rangs tiek noteikts, pamatojoties uz unikālo apmeklētāju skaitu pēdējā mēneša laikā izvēlētajā periodā, kā arī tīmekļa vietnes skatījumu skaitu.

← 3.  http://stat.gov.pl/download/gfx/portalinformacyjny/pl/defaultaktualnosci/5670/22/1/1/struktura_narodowo-etniczna.pdf, p 69-70.

← 4.  https://osp.stat.gov.lt/informaciniai-pranesimai?articleId=9792051.

← 5.  https://phhgroup.eu/phh-group/9.

← 6.  Aptaujā tika uzdots jautājums: “Kādu citu valodu, ja tāda ir, jūs protat pietiekami labi, lai varētu sarunāties?”, https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2979.

← 7.  Šajā ziņā var norādīt, ka pārlūkprogrammās un mobilajās lietotnēs arvien biežāk tiek piedāvātas automātiskās tulkošanas funkcijas, kas zināmā mērā var mazināt valodas barjeras, lai gan šie rīki ne vienmēr nodrošina pilnībā precīzu tulkojumu vai viengabalainu lietotāja pieredzi.

← 8.  Pamatojoties uz SimilarWeb datiem par lietotājiem attiecīgi Polijā un Lietuvā 2026. gada janvārī. Valstu rangs tiek noteikts, pamatojoties uz unikālo apmeklētāju skaitu pēdējā mēneša laikā izvēlētajā periodā, kā arī tīmekļa vietnes skatījumu skaitu.

← 9.  Pamatojoties uz SimilarWeb datiem par lietotājiem Latvijā 2026. gada janvārī. Valstu rangs tiek noteikts, pamatojoties uz unikālo apmeklētāju skaitu pēdējā mēneša laikā izvēlētajā periodā, kā arī tīmekļa vietnes skatījumu skaitu.

← 10.  Pamatojoties uz SimilarWeb datiem par lietotājiem, kas atrodas Polijā, 12 mēnešu laikposmā no 2025. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim. SimilarWeb auditoriju pārklāšanās rādītājs uzrāda kopējo unikālo apmeklētāju skaitu līdz piecām atsevišķām tīmekļa vietnēm un to, kādā mērā šo vietņu auditorijas pārklājas noteiktajā periodā.

← 11.  Pamatojoties uz SimilarWeb datiem par lietotājiem visā pasaulē 12 mēnešu laikposmā no 2025. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim. SimilarWeb auditorijas pārklāšanās rādītājs uzrāda kopējo unikālo apmeklētāju skaitu līdz piecām atsevišķām tīmekļa vietnēm un to, kādā mērā šo vietņu auditorijas pārklājas norādītajā periodā. Tā kā šo rādītāju nevar attiecināt tikai uz Lietuvā esošajiem lietotājiem, ESAO analizēja lietotāju uzvedību globālā mērogā, aplūkojot tikai tīmekļa vietnes ar .lt domēnu (kurām kopumā aptuveni 90 % no kopējās datplūsmas radās Lietuvā).

← 12.  Pamatojoties uz SimilarWeb datiem par lietotājiem visā pasaulē 12 mēnešu laikposmā no 2025. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim. SimilarWeb auditorijas pārklāšanās rādītājs uzrāda kopējo unikālo apmeklētāju skaitu līdz piecām atsevišķām tīmekļa vietnēm un to, kādā mērā šo vietņu auditorijas pārklājas norādītajā periodā. Tā kā šo rādītāju nevar attiecināt tikai uz Latvijā esošajiem lietotājiem, ESAO analizēja lietotāju uzvedību visā pasaulē, aplūkojot tikai tīmekļa vietnes ar.lv domēnu (kurām kopumā aptuveni 90 % no kopējās datplūsmas radās Latvijā).

← 13.  Turpat.

← 14.  https://www.rrt.lt/wp-content/uploads/2025/02/Pasto-sektoriaus-atskaita_2024-metine_RRT-svetainei_PDF.pdf.

← 15.  https://managementpapers.polsl.pl/wp-content/uploads/2024/03/193-Sikora.pdf.

← 16.  Turpat.

← 17.  https://phhgroup.eu/fulfillment-by-pigu/28.

← 18.  https://www.telepolis.pl/index.php/fintech/cashless/amazon-pl-blik-platnosci.

← 19.  https://pigu.lt/en/apmokejimas.