Vairumam rūpnieciski attīstīto valstu ir raksturīgi atvērti un konkurētspējīgi tirgi, kas spēcīgi sakņojas tiesiskumā un kuros privātie uzņēmumi ir dominējošie ekonomikas dalībnieki. Tomēr dažās valstīs, tostarp daudzās valstīs ar strauji augošu ekonomiku, valsts uzņēmumi (VU) veido ievērojamu iekšzemes kopprodukta (IKP), nodarbinātības un tirgus kapitalizācijas daļu. Pat valstīs, kuru ekonomikā VU ir nenozīmīga loma, tie bieži vien dominē komunālo pakalpojumu un infrastruktūras nozarēs, piemēram, enerģētikas, transporta, telekomunikāciju un dažos gadījumos arī ogļūdeņražu, citās ieguves rūpniecības nozarēs, tehnoloģiju un finanšu nozarē. Tādējādi VU sniegumam ir liela nozīme plašām iedzīvotāju grupām un citām uzņēmējdarbības nozarēm. Tāpēc laba VU pārvaldība ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu valsts uzņēmumu pozitīvu ieguldījumu valsts politikas mērķu sasniegšanā, ilgtspējīgā attīstībā, tostarp pārejā uz mazoglekļa ekonomiku, ekonomiskās efektivitātes un konkurētspējas nodrošināšanā. Pieredze liecina, ka attīstība atkarībā no tirgus apstākļiem ir lietderīgākais efektīvas resursu sadales modelis. Vairākas valstis ir sākušas reformēt veidu, kā tās organizē un īsteno savu VU īpašumtiesības, un daudzos gadījumos kā pamats vai pat kritērijs ir izmantota starptautiskā labākā prakse, piemēram, šīs Vadlīnijas, ko izmanto kā atspēriena punktu vai pat kā standartu, uz ko tiekties. Vadlīniju mērķis ir: i) nodrošināt, ka valsts profesionāli pilda uzņēmumu īpašnieka pienākumus; ii) panākt, ka VU strādā tikpat efektīvi, pārskatāmi, godprātīgi un atbildīgi kā tie privātie uzņēmumi, kas īsteno labo praksi; iii) nodrošināt VU un privātiem uzņēmumiem līdzvērtīgus konkurences apstākļus un iv) sekmēt VU ilgtspēju, noturību un spēju radīt ilgtermiņa vērtību.
Vadlīnijās netiek skatīts jautājums par to, vai noteiktas darbības būtu labāk piemērotas valsts vai privātajam īpašumam, jo to nosaka virkne faktoru, kas saistīti ar valsts ekonomiku, kā arī iekšpolitikskās izvēles. Tomēr, ja valdība izlemj atteikties no VU, tad laba korporatīvā pārvaldība, ko papildina augsts pārskatāmības un godprātīguma līmenis, ir svarīgi priekšnosacījumi ekonomiski efektīvai privatizācijai, VU vērtības paaugstināšanai un tātad arī privatizācijas procesā gūtu fiskālo ienākumu palielināšanai.
Dažādās valstīs un nozarēs atšķiras pamatprincipi, kas nosaka, kāpēc konkrēti uzņēmumi pieder valstij. Parasti tie ietver dažādā mērā saistītas sociālās, ekonomiskās un stratēģiskās intereses. Piemēram, šādi iemesli var būt saistīti ar valsts politikas mērķiem, reģionālo un ilgtspējīgu attīstību, sabiedrībai svarīgu preču un pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī ar to, ka pastāv tā dēvētie “dabiskie” monopoli, ar kuriem konkurence netiek uzskatīta par iespējamu. Tomēr dažu pēdējo desmitgažu laikā tirgu globalizācijas, tehnoloģisko pārmaiņu un kādreizējo monopola tirgu ierobežojumu atcelšanas dēļ daudzās valstīs valsts uzņēmumu sektorā ir notikušas izmaiņas un restrukturizācija. Turklāt ir būtiski palielinājusies VU dalība starptautiskajā tirdzniecībā un ieguldījumos. Lai gan kādreiz VU galvenokārt nodarbojās tikai ar pamata infrastruktūras vai citu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu attiecīgās valsts teritorijā, valsts īpašumtiesību relatīvā nozīme ir pieaugusi. VU kļūst par arvien nozīmīgākiem dalībniekiem globālajā tirgū, tostarp darbojoties stratēģiski svarīgos ekonomikas sektoros, kas ir svarīgi pārejai uz mazoglekļa ekonomiku. Līdz ar šo tendenci palielinās arī valsts īpašumā esošo ieguldīšanas instrumentu un pārvaldītājsabiedrību izplatība, un tādēļ attiecības starp valdībām un tām piederošajiem uzņēmumiem kļūst sarežģītākas. Šī attīstība ir aplūkota vairākos OECD ziņojumos, kas tika izmantoti šo Vadlīniju izstrādē.
VU saskaras ar dažām atšķirīgām problēmām saistībā ar pārvaldību. No vienas puses, VU var tik nodarīts kaitējums, ja praktisku vai politisku iemeslu dēļ notiek pārmērīga iejaukšanās īpašumtiesībās, kā rezultātā var rasties neskaidrības attiecībā uz atbildības jomām, var trūkt pārskatatbildības un godprātīguma un var mazināties uzņēmuma darbību efektivitāte. No otras puses, ja pārāk pasīvas vai attālinātas valsts īpašumtiesību īstenošanas dēļ netiek veikta pienācīga pārraudzība, var mazināties VU un to personāla motivācija strādāt uzņēmuma un sabiedrības, kas ir uzņēmuma gala akcionāri, interesēs, un palielinās iespējamība, ka uzņēmuma darbinieki situāciju varētu izmantot savtīgās interesēs. VU vadība var būt aizsargāta arī pret diviem disciplinējošiem faktoriem, kas privātā sektora korporācijās tiek uzskatīti par būtiskiem vadības uzraudzībā, t. i., pret iespējamo pārņemšanu un iespējamo bankrotu. Valsts līmenī komercdarbības likumu un noteikumu piemērošana VU var radīt nepieredzētas problēmas, kam iemesls var būt iekšējās domstarpības valdībā, kuras rada regulējošo iestāžu izpildes darbības pret valsts kontrolētām struktūrām. Citas pārvaldības problēmas var rasties, ja līdztekus citām darbībām VU pilda arī valsts politikas īstenošanas funkcijas vai to koncentrācija noteiktās nozarēs padara VU uzņēmīgākus pret noteiktiem riskiem un iespējām ievērot atbildīgas uzņēmējdarbības principus un augstus godprātīguma standartus, kā noteikts attiecīgajos OECD standartos.
Pašos pamatos ar korporatīvo pārvaldību saistītas grūtības rodas tādēļ, ka par VU darbības rezultātiem atbildīgo personu ķēde ir ļoti sarežģīta (vadība, padome, īpašumtiesību iestādes, ministrijas, valdība un likumdevējas iestādes) un nav skaidri un viegli identificējamas galvenās atbildīgās personas, vai arī šīs personas ir ļoti attālinātas; pusēm ir raksturīgi interešu konflikti, kuru dēļ var tikt pieņemti lēmumi, kā pamatā ir citi kritēriji, nevis uzņēmuma un sabiedrības, kas ir uzņēmuma akcionāri, intereses. Lai risinātu šo sarežģīto atbildības tīklu un tādējādi nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu un labu VU korporatīvo vadību, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tiem pašiem trīs principiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi pievilcīgai ieguldījumu videi un konkurences neitralitātei: pārskatāmībai, izvērtēšanai un konsekventai politikai.
Lai risinātu šos jautājumus, 2005. gadā pirmo reizi tika izstrādātas Vadlīnijas par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību (Vadlīnijas), ko pārskatīja 2015. gadā. 2022. gadā OECD Korporatīvās pārvaldības komiteja lūdza savai darba grupai valsts īpašumtiesību un privatizācijas prakses jautājumos pārskatīt un labot šo instrumentu, ņemot vērā pārmaiņas korporatīvās pārvaldības jomā, gandrīz divdesmit gadu ilgo pieredzi tā īstenošanā, un nodrošināt tā atbilstību paredzētajam mērķim un papildināmību ar citiem OECD standartiem. Vairākos ziņojumos iepriekš ir aplūkotas izmaiņas korporatīvās pārvaldības un valsts īpašumtiesību tiesību regulējumā OECD un partnervalstīs kopš 2005. gada. Reformu rezultāts inter alia ir profesionālākas un aktīvākas īpašumtiesības, piemērojot VU tādus pašus pārskatāmības un atbildības standartus kā biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem un nodrošinot valdēm pienācīgu autonomiju un neatkarību, lai nodrošinātu, ka VU rada pievienoto vērtību. Neraugoties uz labo praksi, Vadlīniju īstenošana dažādās jurisdikcijās joprojām ievērojami atšķiras. Tāpēc darba grupa atzina, ka Vadlīnijās arī turpmāk ir jānosaka augsti mērķi valdībām un ka tām joprojām jābūt vadošajam starptautiskajam standartam, kas izstrādāts, lai politikas veidotājiem palīdzētu reformēt VU sektoru.
Vadlīniju mērķis ir kalpot par stabilu, iedvesmojošu un elastīgu atsauces punktu, ko politikas veidotāji var izmantot, lai izstrādātu VU īpašumtiesību, pārvaldības un VU lomas tirgū regulējumu. Vadlīnijas nav juridiski saistošas, un to mērķis nav sniegt sīki izstrādātus nosacījumus valsts tiesību aktiem. Vadlīnijas neaizstāj valsts normatīvos aktus un tās nedrīkst uzskatīt par pārākām attiecībā pret šādiem normatīvajiem aktiem. Vadlīniju mērķis ir apzināt labāko praksi un ieteikt dažādus līdzekļus vēlamo rezultātu sasniegšanai, kas parasti ietver politikas veidošanas, tiesību aktu, regulējumu, noteikumu, pašregulācijas pasākumu un brīvprātīgu saistību elementus. Vadlīniju īstenošana jurisdikcijā būs atkarīga no tās politikas, tiesiskā un reglamentējošā konteksta, VU lieluma, apstākļiem un komerciālās virzības, kā arī no citiem saistītiem faktoriem, kas var būt svarīgi Vadlīniju īstenošanā.
Pildot ar īpašumtiesībām saistītos pienākumus, valdības var izmantot arī šādus ieteikumus, proti, pārskatītos G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principus (Principi) [OECD/LEGAL/0413] un OECD Vadlīnijas korupcijas novēršanai un godprātīgas prakses veicināšanai valsts uzņēmumos (ACI vadlīnijas) [OECD/LEGAL/0451]. Šīs vadlīnijas ir paredzētas kā papildinājums Principiem un ACI vadlīnijām, ar ko tās ir pilnīgi saderīgas. Citi atbilstīgi OECD juridiskie instrumenti ir OECD Deklarācija par starptautiskajiem ieguldījumiem un daudznacionāliem uzņēmumiem [OECD Declaration on International Investment and Multinational Enterprises] [OECD/LEGAL/0144], kuras neatņemama sastāvdaļa ir OECD Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību [OECD Guidelines for Multinational Enterprises on Responsible Business Conduct], kā arī OECD Ieteikums par konkurences neitralitāti [OECD Recommendation on Competitive Neutrality] [OECD/LEGAL/0462]. Papildu norādījumu iegūšanai var izmantot arī citus avotus, piemēram, OECD Politikas pamatnostādnes par ieguldījumiem [Policy Framework for Investment] un OECD Konkurences novērtēšanas metodisko līdzekli [Competition Assessment Toolkit]. Vadlīnijās ir sniegti padomi par to, kā valdības var nodrošināt, ka valsts uzņēmumi rīkojas vismaz tikpat atbildīgi attiecībā pret sabiedrību, cik biržas sarakstā iekļautajām sabiedrībām ir jābūt atbildīgām pret saviem akcionāriem.
Pārējais dokuments ir iedalīts divās galvenajās daļās. Pirmajā daļā iekļautās Vadlīnijas attiecas uz šādām jomām: I) valsts īpašumtiesību pamatprincipi; II) valsts pienākumi, pildot īpašnieka funkcijas; III) valsts uzņēmumi tirgū; IV) vienlīdzīga attieksme pret akcionāriem un citiem ieguldītājiem; V) informācijas atklāšana, pārskatāmība un atbildība; VI) valsts uzņēmumu valžu sastāvs un pienākumi un VII) valsts uzņēmumi un ilgtspēja. Katras nodaļas nosaukums ir atsevišķa vadlīnija, kura ir izcelta slīpinātā treknrakstā un zem kuras ir sniegtas papildinošas vadlīnijas ar tām pakārtotajām vadlīnijām treknrakstā. Otrajā daļā papildus Vadlīnijām ir iekļautas piezīmes, kurās sniegti komentāri par Vadlīnijām un tām pakārtotajām vadlīnijām un kuru nolūks ir palīdzēt lasītājiem saprast to pamatprincipus. Piezīmēs var būt aprakstītas arī galvenās vai jaunās tendences un minētas vairākas īstenošanas metodes un piemēri, kas var būt lietderīgi, lai ieviestu Vadlīnijas. Vadlīnijas papildina arī sīkāk izklāstīti īstenošanas norādījumi, kurus var skatīt OECD ziņojumos un publikācijās.