Ja VU ir iekļauts biržas sarakstā vai ja tā īpašnieku vidū ir ieguldītāji, kas nav valsts ieguldītāji, valstij un uzņēmumiem ir jāatzīst visu akcionāru, tostarp mazākuma un ārvalstu akcionāru, tiesības, un jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem akcionāriem un vienlīdzīga piekļuve uzņēmuma informācijai.
Valsts ir ieinteresēta nodrošināt, lai visos uzņēmumos, kuros tai pieder kādas daļas, pret visiem akcionāriem būtu vienlīdzīga attieksme. Valsts reputācija šajā ziņā ietekmēs VU spēju piesaistīt ārējo finansējumu un uzņēmuma vērtējumu. Tāpēc ir jānodrošina, lai citiem akcionāriem nerastos priekšstats, ka valsts ir necaurredzams, neparedzams un netaisnīgs īpašnieks. Gluži pretēji, valstij ir jārāda priekšzīme un jāievēro labākā prakse attiecībā uz attieksmi pret akcionāriem.
IV.A. Valstij jācenšas pilnīgi īstenot G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principus, ja tā nav vienīgais VU īpašnieks, un visas attiecīgās dokumenta sadaļas, ja tā ir vienīgais VU īpašnieks.
Attiecībā uz akcionāru aizsardzību tas ietver turpmāk minētos aspektus.
IV.A.1. Valstij un VU ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem akcionāriem.
Vienmēr, kad privātajiem akcionāriem, tostarp gan institucionālajiem, gan individuālajiem akcionāriem, pieder kāda VU kapitāla daļa, valstij ir jāatzīst to tiesības. Akcionāriem, kas nav valsts akcionāri, jābūt īpaši aizsargātiem pret netaisnīgu valsts rīcību īpašnieka statusā, un to tiesību pārkāpšanas gadījumos tiem ir jābūt pieejamiem efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem par samērīgu maksu un bez pārmērīgas kavēšanās. Turklāt valsts kā īpašnieks nedrīkst veikt atsavināšanu privātajiem akcionāriem bez pamatota iemesla un tirgus vērtībai atbilstošas kompensācijas. Jāaizliedz iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana darījumos, tirgus manipulācija un sava stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Arī pirmpirkuma tiesības un kvalificētais balsu vairākums noteiktu akcionāru lēmumu pieņemšanā var būt lietderīgi provizoriski līdzekļi mazākuma akcionāru aizsardzībai. Īpaši jārūpējas par to, lai nodrošinātu akcionāru aizsardzību gadījumos, kad VU tiek daļēji privatizēti.
Valsts kā dominējošais akcionārs daudzos gadījumos spēj pieņemt lēmumus akcionāru kopsapulcēs bez pārējo akcionāru piekrišanas. Parasti tā var pieņemt lēmumus par padomes sastāvu. Lai arī šāda lēmumu pieņemšanas spēja ir leģitīmas tiesības, kas izriet no īpašumtiesībām, būtiski, lai valsts neizmantotu savu dominējošā akcionāra statusu ļaunprātīgi, piemēram, īstenojot mērķus, kas neatbilst uzņēmuma interesēm un tāpēc kaitē citiem akcionāriem. Ļaunprātīga stāvokļa izmantošana var notikt, veicot neatbilstošus saistīto pušu darījumus, pieņemot neobjektīvus uzņēmējdarbības lēmumus vai veicot tādas izmaiņas kapitāla struktūrā, kas ir izdevīgas akciju kontrolpaketes turētājiem.
Īpašumtiesību īstenotājiestādei jāizstrādā vadlīnijas par vienlīdzīgu attieksmi pret tiem akcionāriem, kas nav valsts akcionāri. Tai jānodrošina, lai atsevišķi VU un jo īpaši to padomes pilnīgi izprastu attiecību ar akcionāriem būtisko nozīmi un aktīvi uzlabotu tās. Ja valsts spēj īstenot kontroli tādā līmenī, kas pārsniedz tās akciju daļu, pastāv šā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas potenciāls. Zelta akciju izmantošana ir pieļaujama tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams noteiktu būtisku valsts interešu aizsardzībai, piemēram, saistībā ar valsts drošības aizsardzību, un šo akciju izmantošanai ir jābūt samērīgai ar šo mērķu sasniegšanu. Turklāt valdībām jāpublisko informācija par visiem akcionāru savstarpējās vienošanās gadījumiem un kapitāla struktūrām, kas rada iespēju kādam akcionāram īstenot tāda līmeņa kontroli pār korporāciju, kura ir nesamērīga ar attiecīgā akcionāra īpašumtiesībām uz pašu kapitālu uzņēmumā.
IV.A.2. VU jānodrošina augsts pārskatāmības līmenis, tostarp vienlīdzīga un vienlaicīga jaunākās informācijas sniegšana visiem akcionāriem.
Būtisks nosacījums akcionāru aizsardzībai ir augsta pārskatāmības līmeņa nodrošināšana. Parasti būtiskā informācija, tostarp informācija par VU finanšu stāvokli, darbības rezultātiem, ilgtspēju, īpašumtiesībām un pārvaldību, visiem akcionāriem ir jāsniedz vienlaicīgi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tiem. Tā ietver arī tādu būtisko notikumu savlaicīgu un vienlaicīgu paziņošanu, kas rodas laikā starp regulārajiem pārskatiem. Turklāt ir jāatklāj informācija par visiem akcionāru līgumiem, tostarp par vienošanos sniegt informāciju par padomes locekļiem.
Mazākuma akcionāriem un citiem akcionāriem jābūt pieejamai visai informācijai, kas tiem nepieciešama, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par ieguldījumiem. Savukārt nozīmīgākie akcionāri, tostarp īpašumtiesību īstenotājiestāde, nedrīkst ļaunprātīgi izmantot informāciju, kas tiem var kļūt pieejama kā kontrolējošajiem akcionāriem vai padomes locekļiem. Biržas sarakstos neiekļautos VU citi akcionāri parasti ir pienācīgi identificēti, un bieži vien tiem ir privileģēta pieeja informācijai, piemēram, ar tos pārstāvošo padomes locekļu starpniecību. Tomēr neatkarīgi no tā, cik kvalitatīvi un pilnīgi ir izstrādāti tiesību akti un noteikumi par informācijas atklāšanu, īpašumtiesību īstenotājiestādei jānodrošina, lai visi VU, kuros valstij pieder akcijas, ieviestu mehānismus un procedūras, kas visiem akcionāriem garantē vieglu un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai VU daļējas privatizēšanas gadījumā valstij kā akcionāram nebūtu lielāka līdzdalība korporatīvo lēmumu pieņemšanā vai lielāka piekļuve informācijai, kā to nodrošina tās akciju daļa.
IV.A.3. VU jāizstrādā aktīva politika attiecībā uz saziņu un konsultācijām ar visiem akcionāriem.
VU, tostarp visiem uzņēmumiem, kuros valsts ir mazākuma akcionārs, jāidentificē savi akcionāri un laicīgi un sistemātiski jāinformē tie par visiem būtiskajiem apstākļiem un gaidāmajām akcionāru sapulcēm. Tiem arī jāsniedz saviem akcionāriem tāda vispārējā informācija par izlemjamajiem jautājumiem, kas būtu ticama, salīdzināma un pietiekama apzinātu lēmumu pieņemšanai. VU valžu pienākums ir nodrošināt, ka uzņēmums pilda savas saistības attiecībā uz visu akcionāru, tostarp institucionālo ieguldītāju, informēšanu. Šādi rīkojoties, VU ir ne tikai jāpiemēro spēkā esošie tiesību akti un noteikumi, bet tie ir arī aicināti attiecīgos gadījumos darīt vairāk, lai vairotu savu ticamību un uzticēšanos, pienācīgu uzmanību pievēršot tam, lai netiktu noteiktas pārlieku apgrūtinošas prasības. Ja iespējams, aktīva apspriešanās ar mazākuma akcionāriem palīdzēs uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un svarīgāko lēmumu pieņemšanu. Papildu norādījumi ir sniegti attiecīgajos G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principu noteikumos.
IV.A.4. Jāveicina visu, tostarp mazākuma, akcionāru līdzdalība un balsošanas tiesību un citu tiesību izmantošana akcionāru sapulcēs, lai viņi varētu piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā par uzņēmumu, piemēram, padomes ievēlēšanā. Jurisdikcijās jāļauj rīkot akcionāru kopsapulces, kurās akcionāri varētu piedalīties attālināti, lai veicinātu akcionāru piedalīšanos un iesaistīšanos un mazinātu akcionāriem ar to saistītās izmaksas. Šādas sapulces jārīko tā, lai visiem akcionāriem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi informācijai un vienādas līdzdalības iespējas.
Mazākuma akcionāriem var būt bažas par to, ka faktiskie lēmumi tiek pieņemti ārpus VU akcionāru sapulcēm vai padomes sanāksmēm. Tās ir pamatotas bažas tādu biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu gadījumā, kuriem ir nozīmīgs akcionārs vai akciju kontrolpaketes turētājs, bet tās var pastāvēt arī tādu uzņēmumu gadījumā, kuros dominējošais akcionārs ir valsts. Valstij kā īpašniekam varētu būt atbilstoši apliecināt mazākuma akcionāriem to, ka viņu intereses tiek ņemtas vērā. Situācijās, kad var rasties interešu konflikts starp valsti un mazākuma akcionāriem, piemēram, saistībā ar saistīto pušu darījumiem, jāapsver mazākuma akcionāru līdzdalība šo darījumu apstiprināšanas procesā.
Tiesības piedalīties akcionāru kopsapulcēs ir akcionāru pamattiesības. VU var ieviest īpašus mehānismus, lai mazākuma akcionārus iedrošinātu aktīvi iesaistīties VU akcionāru kopsapulcēs un veicinātu to tiesību īstenošanu (piemēram, jautājumu uzdošanu padomei, kopsapulces darba kārtības papildināšanu ar jauniem punktiem un rezolūciju ierosināšanu). Šie mehānismi var ietvert kvalificēta balsu vairākuma pieprasīšanu noteiktu akcionāru lēmumu pieņemšanai un, ja to uzskata par lietderīgu attiecīgajos apstākļos, iespēju piemērot īpašus vēlēšanu noteikumus, piemēram, rīkot kumulatīvo balsošanu. Jāparedz tādi papildu pasākumi kā balsošanas in absentia vai elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas attīstīšana, lai samazinātu dalības izmaksas. Turklāt darbinieku, kas ir uzņēmuma akcionāri, dalību akcionāru kopsapulcēs varētu veicināt, piemēram, rīkojot deleģēto balsošanu šādiem darbiniekiem.
Ir svarīgi rūpīgi līdzsvarot visus īpašos mehānismus, kas tiek ieviesti mazākuma akcionāru aizsardzībai. Tiem ir jābūt labvēlīgiem visiem mazākuma akcionāriem, un tie nekādā ziņā nedrīkst būt pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam. Tie nedrīkst nedz liegt valstij vairākuma akcionāra statusā īstenot savu leģitīmo ietekmi uz lēmumiem, nedz ļaut mazākuma akcionāriem nepamatoti aizkavēt lēmumu pieņemšanas procesu.
Virtuālās akcionāru kopsapulces vai hibrīdās akcionāru kopsapulces (kurās daži akcionāri piedalās klātienē, bet citi piedalās virtuāli) var uzlabot akcionāru iesaistīšanos, samazinot tiem dalībai nepieciešamo laiku un izmaksas. Tiesību aktos un noteikumos šādu sapulču organizēšana nedrīkst būt apgrūtināta, ciktāl tās notiek, nodrošinot visiem akcionāriem vienlīdzīgu attieksmi, pieeju informācijai un līdzdalības, balsošanas un citu tiesību īstenošanas iespējas. Turklāt pienācīga uzmanība jāpievērš tam, lai attālinātās sapulces salīdzinājumā ar klātienes sapulcēm nesamazinātu mazākuma akcionāriem iespējas kontaktēties ar padomēm un vadību un uzdot tām jautājumus. Papildu norādījumi, tostarp par virtuālo platformu nodrošinātāju atlasi un izmantošanu, ir izklāstīti G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principos.
IV.A.5. Darījumiem starp valsti un VU vai starp vairākiem VU jānotiek saskaņā ar tirgus noteikumiem.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem akcionāriem, darījumiem starp valsti un VU, tostarp valstij piederošām finanšu iestādēm, jānotiek atbilstoši komerciāliem apsvērumiem. Tas ir konceptuāli saistīts ar saistīto pušu ļaunprātīgo darījumu jautājumu, bet atšķiras tādā ziņā, ka valsts īpašumtiesību gadījumā jēdziens “saistītās puses” nav tik precīzi definēts. VU parasti ir autonomas juridiskās personas, uz kurām to darbības valstīs ir jāattiecina vispārējie tiesiskuma principi un to sniegtā aizsardzība. Tiesiskums ir jāattiecina arī uz tādas VU ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, kas tiek īstenota politiskai finansēšanai, patronāžai un personīgās turības vai saistītas puses turības vairošanai. Valdībai ir ieteicams nodrošināt, lai visi darījumi starp VU un valsti vai valsts kontrolētām struktūrām atbilstu tirgus noteikumiem, un atbilstošā gadījumā pārbaudīt to godīgumu. Šis jautājums ir saistīts arī ar padomes pienākumiem, kuri ir apspriesti citviet Vadlīnijās, jo visu akcionāru aizsardzība ir skaidri formulēts padomes locekļu pienākums, ar ko tie apliecina savu lojalitāti uzņēmumam un tā akcionāriem.
IV.B. Visiem biržas sarakstos iekļautajiem VU un, ciktāl iespējams, arī tiem VU, kas nav iekļauti biržas sarakstos, jāievēro valsts korporatīvās pārvaldības kodeksi.
Lielākajā daļā valstu pastāv korporatīvās pārvaldības kodeksi biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem. Tomēr būtiski atšķiras šo kodeksu īstenošanas mehānismi, jo dažās valstīs tiem ir tikai ieteikumu spēks, turpretī citās valstīs tos īsteno (vērtspapīru tirgi vai vērtspapīru regulatori), piemērojot principu “izpildi vai paskaidro, kāpēc tas nav iespējams”, un vēl citās valstīs tie ir obligāti. Vadlīniju pamatnosacījums paredz, ka attiecībā uz VU jāpiemēro labākās prakses pārvaldības standarti, kas ir piemērojami biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka gan biržas sarakstā iekļautiem, gan biržas sarakstā neiekļautiem VU vienmēr ir jāatbilst valsts korporatīvās pārvaldības kodeksam neatkarīgi no tā, vai tas ir juridiski “saistošs”, ļaujot akcionāriem, tirgum un attiecīgajām ieinteresētajām personām novērtēt VU atbilstību attiecīgajam kodeksam.
IV.C. Ja VU ir jāīsteno valsts politikas mērķi, kas varētu būtiski ietekmēt uzņēmuma sniegumu, rezultātus un dzīvotspēju, sabiedrībai un visiem akcionāriem, kas nav valsts akcionāri, vienmēr ir jābūt pieejamai pietiekamai informācijai par šiem mērķiem.
Lai nodrošinātu augstu pārskatāmības pakāpi visiem akcionāriem, valstij savu saistību izpildē jānodrošina, lai visiem tiem akcionāriem, kas nav valsts akcionāri, un sabiedrībai tiktu sniegta būtiska informācija par VU uzticētajiem valsts politikas mērķiem un to pamatojumu atbilstoši konkurences tiesībām, ciktāl tas var ietekmēt uzņēmuma vērtējumu. Būtiskā informācija ir jāsniedz visiem akcionāriem laikā, kad tie veic ieguldījumu, un tās pieejamība un atjaunināšana pastāvīgi jānodrošina visā ieguldīšanas laikā.
IV.D. Ja VU iesaistās sadarbības projektos, piemēram, kopuzņēmumos vai valsts un privātajās partnerībās, līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina, lai tiktu apstiprinātas pielīgtās tiesības un saistības un jebkuras domstarpības tiktu risinātas laicīgi un objektīvi.
Ja VU iesaistās sadarbības projektos ar privātajiem partneriem, jāparūpējas par visu pušu pielīgto tiesību apstiprināšanu un jānodrošina efektīvi pārsūdzēšanas un/vai strīdu izšķiršanas mehānismi. Šos pasākumus nedrīkst izmantot kā mehānismus, lai piespiestu privātos partnerus nodot tehnoloģiju VU. Var piemērot citus atbilstošus OECD standartus, kas attiecas uz publiskās un privātās partnerības publisko pārvaldību un infrastruktūras pārvaldību. Viens no galvenajiem ieteikumiem, kas sniegts šajos standartos, paredz veikt visu to tiešo un netiešo fiskālo risku uzraudzību un pārvaldību, kas rodas valdībai publisko un privāto partnerību dēļ vai citu vienošanos dēļ, kuras noslēdz VU. Šiem sadarbības projektiem un kopuzņēmumiem, kuros iesaistās VU, jāatbilst valsts īpašumtiesību politikai, neierobežojot parasto uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu attiecībā uz VU padomes tiesībām un pienākumiem.
Turklāt formālajos nolīgumos starp valsti un privātajiem partneriem vai starp VU un privātajiem partneriem ir jābūt skaidri norādītiem attiecīgajiem projekta partneru pienākumiem neparedzētu apstākļu gadījumā, bet tajā pašā laikā ir jāsaglabā pietiekams elastīgums, lai vajadzības gadījumā līgumu varētu pārskatīt. Strīdu izšķiršanas mehānismiem jānodrošina, ka visi strīdi projekta laikā tiek izšķirti taisnīgi un laikus, neierobežojot citu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanu.