Pēdējo 25 gadu laikā dzīves līmenis Latvijā ir tuvinājies ESAO vidējam rādītājam, taču joprojām pastāv strukturālas problēmas. Saskaņā ar jaunāko ESAO Ekonomikas pārskatu par Latviju valsts finanšu un administratīvās kapacitātes uzlabošana, veselības rezultātu stiprināšana un zaļās pārkārtošanās paātrināšana veicinātu spēcīgu un ilgtspējīgu izaugsmi.
Pārskatā tiek prognozēts IKP pieaugums 1,9 % apmērā 2026. gadā un 2,2 % apmērā 2027. gadā — pēc 2,1 % 2025. gadā. Paredzams, ka gada vidējā inflācija samazināsies no 3,8 % 2025. gadā līdz 3,6 % 2026. gadā un 3,2 % 2027. gadā.
“Latvijas ekonomika sarežģītā starptautiskajā vidē ir parādījusi noturību, ko veicinājušas reformas, kas ir uzlabojušas apstākļus investīcijām un uzņēmējdarbības izaugsmei,” sacīja ESAO ģenerālsekretārs Matiass Kormans, Rīgā kopā ar Latvijas ekonomikas ministru Viktors Valainis prezentējot pārskatu. “Lai turpinātu tuvināties ESAO valstīm ar augstāku ienākumu līmeni, galvenās prioritātes ir valsts izdevumu efektivitātes un valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana, veselības rezultātu uzlabošana un zaļās pārkārtošanās paātrināšana. Tas veicinātu ražīgumu, paplašinātu iespējas un paaugstinātu dzīves līmeni.”
Budžeta deficīts ir palielinājies. Lai finansētu augstākas aizsardzības vajadzības, uzlabotu veselības aprūpi un mazinātu nabadzību vecumā, Latvija var palielināt izdevumu efektivitāti, pārskatīt izdevumu prioritātes un optimizēt nodokļu ieņēmumus, tostarp paplašinot nodokļu bāzi. Nodokļu sloga pārcelšana no darba uz īpašuma un vides nodokļiem, vienlaikus uzlabojot nodokļu iekasēšanu, ieviešot obligātu iedzīvotāju ienākumu nodokļa deklarāciju iesniegšanu un e-rēķinu izrakstīšanu, palīdzētu stiprināt Latvijas valsts finanses.
Valsts pārvaldes kapacitātes uzlabošana ir būtiska fiskālās ilgtspējas un izaugsmes veicināšanai. Valsts pārvaldes darbības pārklāšanās mazināšana, izmantojot tematiskas un starpnozaru revīzijas, kā arī izdevumu pārskatīšanas un politikas ietekmes novērtējumu stiprināšana mazinātu fiskālās izmaksas un administratīvo slogu. Tas prasīs arī labāku datu apmaiņu starp valsts pārvaldes iestādēm un turpmākus centienus vienkāršot normatīvos aktus.
Neskatoties uz uzlabojumiem kopš 2000. gadiem, paredzamais dzīves ilgums joprojām ir viens no zemākajiem starp ESAO valstīm. Sabiedrības veselības aprūpes izdevumu palielināšana palīdzētu uzlabot veselības rezultātus tām mājsaimniecībām, kuras nevar atļauties privāto veselības aprūpi. Tas būtu jāapvieno ar veselības datu pārklājuma uzlabošanu, lai paaugstinātu izdevumu efektivitāti un ārstēšanas kvalitāti. Alkohola un tabakas akcīzes nodokļu turpmāka paaugstināšana palīdzētu samazināt augstus mirstības rādītājus no novēršamām slimībām.
Būtisks uzdevums joprojām ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana. Pakāpeniska fosilā kurināmā subsīdiju un nodokļu atvieglojumu atcelšana, vienlaikus sniedzot mērķtiecīgu atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām, palīdzētu paātrināt emisiju samazināšanu un veicinātu sabiedrības atbalstu. Sabiedriskā transporta kvalitātes uzlabošanai ir nepieciešams īstenot plānus par metropoles transporta pārvaldes izveidi Lielrīgas reģionā. Apmācības iespēju paplašināšana tiem darbiniekiem, kuriem zaļās pārkārtošanās laikā nāksies mainīt darbu, palīdzētu saglabāt sociālo kohēziju.
Ekonomikas pārskats tiek publicēts laikā, kad tiek atzīmēti 10 gadi kopš Latvijas pievienošanās ESAO. Kopš tā laika Latvija ir panākusi ievērojamu progresu iestāžu stiprināšanā un reformu īstenošanā.
Lai saņemtu vairāk informācijas, žurnālisti tiek aicināti sazināties ar Kimu Šardonu (Kim Chardon) ESAO Mediju birojā (+33 1 45 24 81 18).
ESAO ir globāls politikas forums, kas strādā ar vairāk nekā 100 valstīm un veicina tādu politiku, kura sargā individuālo brīvību un uzlabo cilvēku ekonomisko un sociālo labklājību visā pasaulē.